1 Divpadsmitajā Jūdas ķēniņa Ahasa valdīšanas gadā Hosea, Ēlas dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā, un viņs valdīja deviņus gadus.
2 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs ir ļauns, bet ne gluži tā, kā Israēla ķēniņi pirms viņa.
3 Pret viņu cēlās un devās uzbrukumā Asirijas ķēniņš Salmanasars, un Hosea kļuva par tā padoto un maksāja tam meslus.
4 Bet kad Asirijas ķēniņš atklāja, ka Hosea bija gatavojis sazvērestību, jo tas bija nosūtījis sūtņus pie Ēģiptes ķēniņa Sēves, un tas arī vairs nesūtīja nodevas Asirijas ķēniņam kā iepriekš gadu no gada, tad Asirijas ķēniņš lika to saņemt cieti, sasaistīt un iemest cietumā.
5 Pēc tam Asirijas ķēniņš saposās un ar karu pārstaigāja visu zemi un nonāca pie Samarijas, un viņš to turēja aplenkumā trīs gadus.
6 Kad nu Asirijas ķēniņš Hoseas devītajā valdīšanas gadā iekaroja Samariju, tad viņš aizveda Israēlu gūstā uz Asiriju, un lika tiem dzīvot Helahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās.
7 Un tas notika tādēļ, ka Israēla bērni bija grēkojuši pret to Kungu, savu Dievu, kas bija tos izvedis no Ēģiptes, un atsvabinājis no faraona virskundzības, kas bija Ēģiptes ķēniņš, un tāpēc, ka tie bija godājuši citus dievus
8 Un staigāja pagānu tautu likumos, kuras tas Kungs tikko kā bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot, un pēc Israēla ķēniņu paražām, ko tie bija ieveduši.
9 Un Israēla bērni darīja slepenībā tādas lietas, kas nebija labas un nekādi nesaderēja ar tā Kunga, viņu Dieva, prātu; tā viņi uzcēla sev augstieņu svētnīcas visās savās mītņu vietās, sākot ar sardžu torņiem līdz pat stipri nocietinātām pilsētām.
10 Un tie sev uzcēla piemiņas akme-ņus un elku stabus uz ikviena augstāka pakalna un zem ikviena kupla zaļojoša koka.
11 Tur tie nesa kvēpināmos upurus, it īpaši visās augstieņu svētnīcās, gluži tāpat kā pagānu tautas, kuras tas Kungs bija aizdzinis, viņiem ienākot; viņi vispārīgi darīja ļaunas lietas, to Kungu kaitinādami,
12 Un kalpoja elkiem, par kuriem tas Kungs viņiem bija devis norādījumu: Jums nebūs tādas lietas darīt!
13 Gan tas Kungs bija Israēlu un Jūdu ar ikviena pravieša un ar ikviena pareģa starpniecību brīdinājis, sacīdams: „Atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem un turiet manus baušļus un manus nolikumus, un it visu manu derības bauslību, kuru Es esmu kā pavēli devis jūsu tēviem, un kuru Es esmu jums atgādinājis ar saviem kalpiem, praviešiem!“
14 Bet tie neklausīja un bija tikpat stūrgalvīgi, cik stūrgalvīgi bija viņu tēvi, kas neuzticējās tam Kungam, savam Dievam.
15 Un tie nicināja Viņa likumus, Viņa iestādījumus un Viņa derības noteikumus, kupis Viņš bija devis viņu tēviem, un tās Viņa liecības, ko Viņš bija piepildījis dzīvē viņu tēviem, bet tie labprātāk velti kalpoja māņu dieviem un kļuva tukši iedomīgi un sekoja apkārtējo pagānu tautu paraugam, no kurām tas Kungs bija viņus brīdinājis, lai viņi tā nedara kā tās.
16 Un tie atstāja novārtā itin visus tā Kunga, sava Dieva, baušļus, un tie sev izlēja elku tēlus divu vēršu veidā, un darināja sev ašēras, un metās ar savu vaigu pie zemes visu debesu zvaigžņu pulku priekšā, tos godinādami, un kalpoja Baālam.
17 Un tie ugunī upurēja savus dēlus un savas meitas, un izvaicāja zīlniekus un nodevās burvju mākslām; it sevišķi viņi centās darīt to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, lai Viņu izaicinātu un sarūgtinātu.
18 Tad tas Kungs uz Israēlu ļoti apskaitās, un tādēļ Viņš tos atstūma no sava vaiga, ka nekas nepalika pāri kā vienīgi tikai Jūdas cilts.
19 Un arī Jūdas cilts nepildīja tā Kunga, sava Dieva, baušļus, bet staigāja Israēla likumos, ko tie bija ieveduši.
20 Tad tas Kungs atstājās no itin visiem Israēla pēcnācējiem, un Viņš tos pazemoja un nodeva laupītāju rokās, līdz kamēr Viņš tos pilnīgi atstūma no sava vaiga.
21 Tiešām, kad Israēls bija atšķēlies no Dāvida nama un tie sev par ķēniņu bija iecēluši Jerobeāmu, Nebata dēlu, tad Jerobeāms novērsa Israēlu no tā Kunga un tos pavedināja uz visai lieliem grēkiem.
22 Un Israēla bērni sekoja Jerobeāmam visos grēku darbos, ko tas bija darījis, un viņi no tiem nenovērsās,
23 Līdz kamēr tas Kungs Israēlu atstūma no sava vaiga, kā Viņš to bija pasludinājis ar visu savu kalpu, praviešu, starpniecību. Un tā Israēls tika aizvests no savas zemes gūstā uz Asiriju, kur tas atrodas vēl līdz šai dienai.
24 Un Asirijas ķēniņš atveda ļaudis no Bābeles, no Kutas, no Avas, no Hamatas un no Sefarvajimas un ierādīja tiem mītnes Israēla bērnu vietās Samarijas pilsētās; tie tādējādi ieguva Samariju sev par īpašumu un dzīvoja tās apdzīvotās vietas.
25 Un viņu apmešanās laika sākumā svešajā zemē tie nebijās un negodāja to Kungu, un tādēļ tas Kungs uzsūtīja viņiem lauvas, kūpi labu daļu no viņiem saplosīja.
26 Tādēļ Asirijas ķēniņam tika paziņots: „Tās tautas, kupām tu esi pavēlējis izceļot no viņu dzimtenes un kupām tu esi licis dzīvot Samarijas pilsētās, nezina šīs zemes Dieva tiesas, tādēļ Viņš uzsūtījis viņiem lauvas, un redzi, tie viņus saplosa, tāpēc ka šie jaunienācēji neprot izrādīt pienācīgu godu šīs zemes Dievam“.
27 Tad Asirijas ķēniņš izdeva šādu pavēli: „Novediet uz turieni atpakaļ vienu no tiem priestepiem, kupus jūs esat no turienes aizveduši trimdā; lai viņš iet un apmetas tur uz dzīvi, un lai viņš tiem māca zemes Dieva tiesas!“
28 Un tā viens no priestepiem, kurš bija ticis aizvests no Samarijas, nāca atpakaļ un apmetās uz dzīvi Bētelē, un viņš tiem kļuva par pamācītāju, kā to Kungu bīties.
29 Bet tomēr bija tā, ka ikviena tauta pati veidoja sev dievus un tos novietoja augstieņu svētnīcās, kupas Samarijas ļaudis bija cēluši, ikkatra tauta savās pilsētās, kurās tā dzīvoja.
30 Tā vīri no Bābeles izdarināja Sukot-Benotu, un vīri no Kutas darināja Nergala tēlu, bet vīri no Hamatas veidoja Ašima attēlu.
31 Un avieši izveidoja Nibhazu un Tartaku, un sefarvieši sadedzināja savus dēlus ugunī Adram-Melekam un Ana-Melekam, Sefarvajimas dieviem par godu.
32 Līdz ar to tie sāka bīties arī Dievu to Kungu, un tie no sava vidus izraudzīja sev augstieņu priestepus, kas viņu labā nesa ziedojumus augstieņu svētnīcās.
33 Tie bijās gan to Kungu, bet arī kalpoja saviem dieviem pēc ikkatras tautas paradumien, kādi bija šo tautu dzīves vietās, no kupām tās bija atvestas.
34 Un līdz šai dienai viņas rīkojas pēc veca paraduma; tie īsti pareizi nebīstas to Kungu nedz dara pēc saviem likumiem un pēc savām tiesām, nedz pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko tas Kungs ir pavēlējis Jēkaba bērniem, kupiem Viņš deva Israēla vārdu.
35 Un tomēr tas Kungs ar tiem noslēdza derību, un Viņš bija ari tiem pavēlējis, sacīdams: „Jums nebūs bīties svešus dievus nedz to priekšā mesties ar savu vaigu pie zemes: nekalpojiet tiem un neupurējiet tiem kaujamos upupus!
36 Nesiet tos vienīgi Dievam tam Kungam, kas jūs ar lielu spēku un ar izstieptu elkoni izvedis ārā no Ēģiptes; Viņu jums būs bīties, Viņa priekšā jums būs mesties ar savu vaigu pie zemes, un Viņam pienesiet kaujamos upupus!
37 Jums būs arī sargāt tos likumus, tās tiesas, to bauslību un tos baušļus, kurus Viņš jums ir rakstījis, lai jūs tos pildītu visu savu mūža dienu, bet svešus dievus gan jums nebūs bīties!
38 Un to derību, ko Es esmu ar jums slēdzis, jūs nedrīkstat aizmirst un nebīstieties svešus dievus!
39 Bet bīstieties to Kungu, savu Dievu, un Viņš jūs izglābs no visu jūsu ienaidnieku rokas!“
40 Taču tie neklausīja, bet darīja pēc sava pirmatnējā ieraduma.
41 Tā šīs tautas bijās to Kunga un kalpoja saviem elkiem, un tāpat kalpoja arī viņu bērni, un viņu bērnu bērni dara tāpat, kā viņu tēvi bija darījuši, tāpat ari tie rīkojas vēl līdz šai dienai.
King Hoshea of Israel
1 Hoshea son of Elah became king of Israel in the twelfth year of Ahaz's rule in Judah, and he ruled nine years from Samaria. 2 Hoshea disobeyed the Lord and sinned, but not as much as the earlier Israelite kings had done.
3 During Hoshea's rule, King Shalmaneser of Assyria invaded Israel; he took control of the country and made Hoshea pay taxes. 4 But later, Hoshea refused to pay the taxes and asked King So of Egypt to help him rebel. When Shalmaneser found out, he arrested Hoshea and put him in prison.
Samaria Is Destroyed and the Israelites Are Taken to Assyria
5 Shalmaneser invaded Israel and attacked the city of Samaria for three years, 6 before capturing it in the ninth year of Hoshea's rule. The Assyrian king took the Israelites away to Assyria as prisoners. He forced some of them to live in the town of Halah, others to live near the Habor River in the territory of Gozan, and still others to live in towns where the Median people lived.
7 All of this happened because the people of Israel had sinned against the Lord their God, who had rescued them from Egypt, where they had been slaves. They worshiped foreign gods, 8 followed the customs of the nations that the Lord had forced out of Israel, and were just as sinful as the Israelite kings. 9 Even worse, the Israelites tried to hide their sins from the Lord their God. They built their own local shrines everywhere in Israel—from small towns to large, walled cities. 10 They also built stone images of foreign gods and set up sacred poles for the worship of Asherah on every hill and under every shady tree. 11 They offered sacrifices at the shrines, just as the foreign nations had done before the Lord forced them out of Israel. They did sinful things that made the Lord very angry.
12 Even though the Lord had commanded the Israelites not to worship idols, they did it anyway. 13 So the Lord made sure that every prophet warned Israel and Judah with these words: “I, the Lord, command you to stop doing sinful things and start obeying my laws and teachings! I gave them to your ancestors, and I told my servants the prophets to repeat them to you.”
14 But the Israelites would not listen; they were as stubborn as their ancestors who had refused to worship the Lord their God. 15 They ignored the Lord's warnings and commands, and they rejected the solemn agreement he had made with their ancestors. They worshiped worthless idols and became worthless themselves. The Lord had told the Israelites not to do the things that the foreign nations around them were doing, but Israel became just like them.
16 The people of Israel disobeyed all the commands of the Lord their God. They made two gold statues of calves and set up a sacred pole for Asherah; they also worshiped the stars and the god Baal. 17 They used magic and witchcraft and even sacrificed their own children. The Israelites were determined to do whatever the Lord hated. 18 The Lord became so furious with the people of Israel that he allowed them to be carried away as prisoners.
Only the people living in Judah were left, 19 but they also disobeyed the Lord's commands and acted like the Israelites. 20 So the Lord turned his back on everyone in Israel and let them be punished and defeated until no one was left.
21 Earlier, when the Lord took the northern tribes away from David's family, the people living in northern Israel chose Jeroboam son of Nebat as their king. Jeroboam caused the Israelites to sin and to stop worshiping the Lord. 22 The people kept on sinning like Jeroboam, 23 until the Lord got rid of them, just as he had warned his servants the prophets.
That's why the people of Israel were taken away as prisoners to Assyria, and that's where they remained.
Foreigners Are Resettled in Israel
24 The king of Assyria took people who were living in the cities of Babylon, Cuthah, Avva, Hamath, and Sepharvaim, and forced them to move to Israel. They took over the towns where the Israelites had lived, including the capital city of Samaria.
25 At first these people did not worship the Lord, so he sent lions to attack them, and the lions killed some of them. 26 A messenger told the king of Assyria, “The people you moved to Israel don't know how to worship the god of that country. So he sent lions that have attacked and killed some of them.”
27 The king replied, “Get one of the Israelite priests we brought here and send him back to Israel. He can live there and teach them about the god of that country.” 28 One of the Israelite priests was chosen to go back to Israel. He lived in Bethel and taught the people how to worship the Lord.
29 But in towns all over Israel, the different groups of people made statues of their own gods, then they placed these idols in local Israelite shrines. 30 The people from Babylonia made the god Succoth-Benoth; those from Cuthah made the god Nergal; those from Hamath made Ashima; 31 those from Avva made Nibhaz and Tartak; and the people from Sepharvaim sacrificed their children to their own gods Adrammelech and Anammelech. 32-33 They worshiped their own gods, just as they had before they were taken away to Israel. They also worshiped the Lord, but they chose their own people to be priests at the shrines. 34 Everyone followed their old customs. None of them worshiped only the Lord, and they refused to obey the laws and commands that the Lord had given to the descendants of Jacob, the man he named Israel. 35 At the time when the Lord had made his solemn agreement with the people of Israel, he told them:
Do not worship any other gods! Do not bow down to them or offer them a sacrifice. 36 Worship only me! I am the one who rescued you from Egypt with my mighty power. Bow down to me and offer sacrifices. 37 Never worship any other god, always obey my laws and teachings, 38 and remember the solemn agreement between us.
I will say it again: Do not worship any god 39 except me. I am the Lord your God, and I will rescue you from all your enemies.
40 But the people living in Israel ignored that command and kept on following their old customs. 41 They did worship the Lord, but they also worshiped their own idols. Their descendants did the same thing.
