1 Un Joasa, Israēla ķēniņa Joahasa dēla, otrā valdīšanas gadā Amacja, Jūdas ķēniņa Joasa dēls, kļuva ķēniņš Jūdā.
2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja kā ķēniņš divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa māte saucās Joadana un bija cēlusies no Jeruzālemes.
3 Un viņš darīja to, kas ir taisns tā Kunga acīs, kaut gan ne tā kā viņa ciltstēvs Dāvids, bet gan kā viņa paša tēvs Joass.
4 Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl joprojām pienesa kaujamos upurus un kvēpināja augstienēs.
5 Pēc tam, kad viņa ķēniņa vara bija nostipnnājusies, viņš lika sodīt ar nāvi tos savus kalpus, kuj-i bija viņa tēvu, ķēniņu, nogalinājuši.
6 Bet slepkavu dēlus viņš nenogalināja, kā tas ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, kur tas Kungs ir pavēlējis, sacīdams: „Nenonāvējiet tēvus bērnu dēļ nedz arī bērnus tēvu dēļ, bet lai ikviens mirst pats savu grēku dēļ.“
7 Un viņš bija arī tas, kas nogalināja desmit tūkstoš ēdomiešus Sāls ielejā un ieņēma Selu ar cīņu un nosauca to—tāds tās vārds ir vēl līdz šai dienai—Jokteēla.
8 Toreiz Amacja nosūtīja vēstnešus pie Joasa, Joahasa dēla, Jehus mazdēla, Israēla ķēniņa, un lika tam pateikt: „Nāc, mērosimies viens ar otru spēkiem!“
9 Bet Israēla ķēniņš Joass sūtīja sūtņus pie Jūdas ķēniņa Amacjas un lika tam atbildēt: „Ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedru koka Libanonā, sacīdams: „Dodi savu meitu manam dēlam par sievu!“ Bet tad skrēja Libanona meža zvēri pāri par ērkšķu krūmu un to samina.
10 Tu gan, patiešām, esi sakāvis Ēdomu, un tāpēc tavs sirdsprāts lepojas. Paturi savu godu un paliec mājās; kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes, ka tu pats krīti, un Jūda līdz ar tevi?“
11 Bet kad Amacja neklausīja, tad Joass, Israēla ķēniņš, devās kalnā, un tie mērojās spēkiem viens ar otru, viņš un Amacja, Jūdas ķēniņš, pie Bet-Šemešas Jūdas zemē.
12 Un Israēls sakāva Jūdu, un tie bēga ikviens savā teltī.
13 Un Joass, Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacju, Joasa dēlu, Ahasjas dēla dēlu, Jūdas ķēniņu pie Bet-Šemešas, un viņš lika, pēc tam kad tas ienāca Jeruzālemē, nopostīt tās mūļ-us četri simti olekšu garumā, sākot no Ēfraima vārtiem līdz Stūra vārtiem.
14 Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas bija novie-toti ta Kunga namā un ķēniņa pils noliktavās, un viņš paņēma bērnus par ķīlniekiem un atgriezās atpakaļ Samarijā.
15 Un kas vēl par Joasu stāstāms, ko viņš darījis, un viņa varoņa gaitas, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
16 Un Joass apgūlās pie saviem tēviem, un viņš tika aprakts pie Israēla ķēniņiem Samarijā, un viņa dēls Jerobeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
17 Bet Jūdas ķēniņš Amacja, Joasa dēls, pēc Israēla ķēniņa Joasa, Joahasa dēla, nāves, dzīvoja vēl piecpadsmit gadus.
18 Un kas vēl ir stāstāms par Amacju, tas ir uzrakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
19 Kad nu notika sacelšanās pret viņu Jeruzālemē, tad viņš aizbēga uz Lachišu; bet viņam uz Lachišu nosūtīja pakaļ ļaudis, kas viņu tur nogalināja.
20 Un tie viņu pārveda uzliktu uz zirgu mugurām, un viņš tika aprakts pie saviem tēviem Jeruzālemē Dāvida pilsētā.
21 Un visa Jūdas tauta izraudzīja Asarju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un iecēla viņu par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā.
22 Un viņš uzcēla Ēlatu un to atkal pievienoja Jūdam, pēc tam kad pats ķēniņš jau bija apgūlies pie saviem tēviem.
23 Un Jūdas ķēniņa Amacjas, Joasa dēla, piecpadsmitajā valdīšanas gadā Jerobeāms, Joasa dēls, sāka valdīt Samarijā kā ķēniņš pār Israēlu un valdīja četrdesmit vienu gadu.
24 Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, un viņš nenovērsās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu grēkot.
25 Un viņš pievienoja atkal atpakaļ Israēlam to robežu novadu, kas sākas no ieejas uz Hamatu un sniedzas līdz Tuksneša jūrai, kā tas Kungs, Israēla Dievs, bija ar sava kalpa, pravieša Jonas, Amitaja dēla, kas bija no Gat-Heferas, starpniecību runājis.
26 Patiesi, tas Kungs ievēroja, ka Israēla piemeklējumi bija ļoti rūgti un ka tie, kufi saistīti un pat kup vēl brīvībā, visi bija Israēlā pagalam un ka nekāda palīga Israēlam nebija.
27 Arī nebija tas Kungs izsacījis draudus, ka Viņš nodomājis izdzēst Israēlu vārdu no pasaules, un tādēļ Viņš sniedza viņiem savu palīdzību ar Jerobeāma, Joasa dēla, roku.
28 Un pārējie Jerobeāma vārdi un viss, ko vien viņš ir darījis, arī viņa varoņdarbi, kujrus tas izcīnīja, un kā viņš atkal atguva no Jūdas un pievienoja Israēlam ir Damasku, ir Hamatu, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
29 Un Jerobeāms apgūlās pie saviem tēviem, Israēla ķēniņiem, un viņa dēls Zacharja kļuva ķēniņš viņa vietā.
King Amaziah of Judah
(2 Chronicles 25.1-24)1 Amaziah son of Joash became king of Judah in the second year of Jehoash's rule in Israel. 2 Amaziah was 25 years old when he became king, and he ruled 29 years from Jerusalem, which was also the hometown of his mother Jehoaddin.
3 Amaziah followed the example of his father Joash by obeying the Lord and doing right. But he was not as faithful as his ancestor David. 4 Amaziah did not destroy the local shrines, and they were still used as places for offering sacrifices.
5 As soon as Amaziah had control of Judah, he arrested and killed the officers who had murdered his father. 6 But the children of those officers were not killed. The Lord had commanded in the Law of Moses that only the people who sinned were to be punished, not their parents or children.
7 While Amaziah was king, he killed 10,000 Edomite soldiers in Salt Valley. He captured the town of Sela and renamed it Joktheel, which is still its name.
8 One day, Amaziah sent a message to King Jehoash of Israel: “Come out and face me in battle!”
9 Jehoash sent back this reply:
Once upon a time, a small thornbush in Lebanon announced that his son was going to marry the daughter of a large cedar tree. But a wild animal came along and trampled the small bush.
10 Amaziah, you think you're so powerful because you defeated Edom. Go ahead and celebrate—but stay at home. If you cause any trouble, both you and your kingdom of Judah will be destroyed.
11 But Amaziah refused to listen. So Jehoash and his troops marched to the town of Beth-Shemesh in Judah to attack Amaziah and his troops. 12 During the battle, Judah's army was crushed. Every soldier from Judah ran back home, 13 and Jehoash captured Amaziah.
Jehoash then marched to Jerusalem and broke down the city wall from Ephraim Gate to Corner Gate, a section nearly 200 meters long. 14 He took the gold and silver, as well as everything of value from the Lord's temple and the king's treasury. He took hostages, then returned to Samaria.
15 Everything else Jehoash did while he was king, including his brave deeds and how he defeated King Amaziah of Judah, is written in The History of the Kings of Israel. 16 Jehoash died and was buried in Samaria beside the other Israelite kings. His son Jeroboam then became king.
17 Fifteen years after Jehoash died, 18-20 some people in Jerusalem plotted against Amaziah. He was able to escape to the town of Lachish, but another group of people caught him and killed him there. His body was taken back to Jerusalem on horseback and buried beside his ancestors.
Everything else Amaziah did while he was king is written in The History of the Kings of Judah. 21 After his death the people of Judah made his son Azariah king, even though he was only 16 at the time. 22 Azariah was the one who later recaptured and rebuilt the town of Elath.
King Jeroboam the Second of Israel
23 Jeroboam son of Jehoash became king of Israel in the fifteenth year of Amaziah's rule in Judah. Jeroboam ruled 41 years from Samaria. 24 He disobeyed the Lord by following the evil example of Jeroboam son of Nebat, who had caused the Israelites to sin.
25 Jeroboam extended the boundaries of Israel from Lebo-Hamath in the north to the Dead Sea in the south, just as the Lord had promised his servant Jonah son of Amittai, who was a prophet from Gath-Hepher. 26 The Lord helped Jeroboam do this because he had seen how terribly the Israelites were suffering, whether slave or free, and no one was left to help them. 27 And since the Lord had promised that he would not let Israel be completely destroyed, he helped Jeroboam rescue them.
28 Everything else Jeroboam did while he was king, including his brave deeds and how he recaptured the towns of Damascus and Hamath, is written in The History of the Kings of Israel. 29 Jeroboam died and was buried, and his son Zechariah became king.
