1 Kad nu Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, tad viņa devās ceļā, lai pārbaudītu Salamanu ar mīklām, —uz Jeruzālemi ar vareni lielu pavadoņu pulku un ar kamieļiem, kupi nesa dārgas zāles un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un kad nu viņa bija atnākusi pie Salamana, tad viņa ar to runāja par itin visu, kas bija uz sirds.
2 Un Salamans prata atbildēt uz visiem viņas jautājumiem, un nekas Salamanam nebija apslēpts, par ko viņš nebūtu varējis dot viņai paskaidrojumu.
3 Kad nu Sābas ķēniņiene redzēja Salamana gudrību un to namu, ko viņš bija uzcēlis,
4 Un viņa galda ēdienus un viņa kalpu dzīvokļus, viņa virsnieku stāju un viņu apģērbu, viņa dzērienu pasniedzējus un viņu apģērbu, —un arī viņa dedzināmos upupus, kupus viņš upurēja tā Kunga namā, tad viņa aiz izbrīna palika galīgi apmulsusi.
5 Un viņa sacīja ķēniņam: „Patiess ir tas vārds, ko es esmu savā zemē dzirdējusi ir par taviem darbiem, ir par tavu gudrību.
6 Bet es citu vārdiem tikmēr negribēju ticēt, kamēr es pati nācu un ar savām acīm apskatīju; un redzi, man nebija ne puse pateikta no visas tavas lielās gudrības; tev ir daudz vairāk nekā tikai tā slava, par ko es dzirdēju.
7 Svētīgi ir tavi karavīri, un svētīgi ir tavi kalpi, kuri vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību!
8 Slavēts lai ir tas Kungs, tavs Dievs, kuram ir labpaticies tevi sēdināt uz sava troņa par ķēniņu tam Kungam, tavam Dievam! Tāpēc, ka tavs Dievs Israēlu mīl, gribēdams to uzturēt mūžīgi laimīgu, Viņš tevi ir iecēlis viņiem par ķēniņu, lai tu koptu tiesu un taisnību!“
9 Un viņa deva ķēniņam simts divdesmit talentus zelta un dārgas smaržas lielā vairumā un dārgakmeņus, un tik daudz dārgu smaržu nekad nebija pasaulē kopā bijis kā šīs, ko Sābas ķēniņiene dāvināja ķēniņam Salamanam.
10 Un arī Hūrāma kalpi un Salamana kalpi, kas bija atveduši zeltu no Ofīras, atveda almugīma kokus un dārgakmeņus.
11 Un ķēniņš uztaisīja no almugīma koka kāpnes tā Kunga namā, arī ķēniņa namā, tāpat kokles un arpas dziedātājiem; tādi dāvinājumi nekad iepriekš nebija redzēti Jūdas zemē.
12 Un ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas viņai patika un ko viņa no viņa lūdza, bez prctdāvanām par to, ko viņa pati bija ķēniņam atvedusi. Un viņa griezās atpakaļ ar saviem pavadoņiem un gāja uz savu zemi.
13 Un zelta svars, kas Salamanam ik gadus ienāca, bija seši simti sešdesmit seši talenti zelta,
14 Neskaitot to, kas ienāca no tirgotājiem un ko ienesa veikalnieki; bez tam vēl visi Arabijas ķēniņi un zemes pārvaldnieki nesa Salamanam ir zeltu, ir sudrabu.
15 Un ķēniņš Salamans lika darināt divi simti vairogu no kalta zelta, seši simti zelta seķeļu viņš izmantoja viena vairoga darināšanai,
16 Un trīs simti mazu vairogu no kalta zelta, —un te viņš izlietoja trīssimt zelta sekeļus viena mazā vairoga izgata-vošanai; tos tad ķēniņš novietoja Libanona meža namā.
17 Un ķēniņš lika uztaisīt lielu troni no ziloņkaula, un to viņš pārvilka ar tīru zeltu.
18 Šim tronim bija seši pakāpieni, un tronim apakšā bija piestiprināts zelta kāju soliņš; abās pusēs sēdeklim atradās atbalsti rokām, un tiem līdzās stāvēja divi lauvas.
19 Bez tam divpadsmit lauvas stāvēja uz sešiem troņa pakāpieniem abās pusēs; šāds mākslas darbs nebija vēl nekad nevienā ķēniņa valstī darināts.
20 Un visi ķēniņa dzenamie trauki bija no zelta; tāpat arī visi trauki Libanona meža namā bija no skaidra zelta, un sudrabu Salamana laikā neturēja ne par ko,
21 Jo ķēniņa kuģi ar Hūrāma kalpiem devās uz Taršišu, un reizi pa trijiem gadiem kuģis no Taršišas griezās atpakaļ un atveda zeltu un sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.
22 Un tā ķēniņš Salamans kļuva visvarenākais visu pasaules ķēniņu vidū bagātībā un gudrībā.
23 Un visi ķēniņi virs zemes centās Salamanu redzēt, lai dzirdētu viņa gudrību, ko Dievs bija licis viņa sirdī.
24 Un viņi atnesa ikkatrs savas dāvanas, —sudraba rīkus un zelta traukus, kā arī apģērbus, ieročus, mirres un balzamu, zirgus un mūļus, —un tā tas notika gadu no gada,
25 Un Salamanam bija četri tūkstoši pajūgu, zirgu un ratu, un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos novietoja ratu pilsētās un paturēja ari savā tuvumā Jeruzālemē.
26 Un viņš valdīja pār visiem ķēniņiem no Lielās upes līdz filistiešu zemei un līdz Ēģiptes robežām.
27 Un ķēniņš izkārtoja, ka Jeruzālemē bija tik daudz sudraba kā akmeņu un tik daudz ciedru koku kā vīģes koku Šefelā.
28 Un ļaudis veda Salamanam zirgus no Ēģiptes un no visām pārējām zemēm.
29 Pārējie Salamana laika notikumi—gan sākotnējie, gan arī beidzamie, tie visi ir jau uzrakstīti pravieša Nātāna laiku grāmatā, arī silonieša Ahijas pravieša vārdos un pareģa Jedija paredzējumos par Jerobeāmu, Nebata dēlu.
30 Un Salamans valdīja Jeruzālemē kā ķēniņš pār Israēlu četrdesmit gadus.
31 Un Salamans apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts sava tēva Dāvida pilsētā, un viņa dēls Rehabeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
The Queen of Sheba Visits Solomon
(1 Kings 10.1-13)1 The Queen of Sheba heard how famous Solomon was, so she went to Jerusalem to test him with difficult questions. She took along several of her officials, and she loaded her camels with gifts of spices, jewels, and gold. When she arrived, she and Solomon talked about everything she could think of. 2 He answered every question, no matter how difficult it was.
3-4 The Queen was amazed at Solomon's wisdom. She was breathless when she saw his palace, the food on his table, his officials, all his servants in their uniforms, and the sacrifices he offered at the Lord's temple. 5 She said:
Solomon, in my own country I had heard about your wisdom and all you've done. 6 But I didn't believe it until I saw it with my own eyes! And there's so much I didn't hear about. You are greater than I was told. 7 Your people and officials are lucky to be here where they can listen to the wise things you say.
8 I praise the Lord your God. He is pleased with you and has made you king of Israel. God loves the people of this country and will never desert them, so he has given them a king who will rule fairly and honestly.
9 The Queen of Sheba gave Solomon more than four tons of gold, a large amount of jewels, and the best spices anyone had ever seen.
10-12 In return, Solomon gave her everything she wanted—even more than she had given him. Then she and her officials went back to their own country.
Solomon's Wealth
(1 Kings 10.14-29)Hiram's and Solomon's sailors brought gold, juniper wood, and jewels from the country of Ophir. Solomon used the wood to make steps for the temple and palace, and harps and other stringed instruments for the musicians. Nothing like these had ever been made in Judah.
13 Solomon received almost 23 tons of gold each year, 14 not counting what the merchants and traders brought him. The kings of Arabia and the leaders of Israel also gave him gold and silver.
15 Solomon made 200 gold shields that weighed over three kilograms each. 16 He also made 300 smaller gold shields that weighed almost two kilograms, and he put these shields in his palace in Forest Hall.
17 His throne was made of ivory and covered with pure gold. 18 It had a gold footstool attached to it and armrests on each side. There was a statue of a lion on each side of the throne, 19 and there were two lion statues on each of the six steps leading up to the throne. No other throne in the world was like Solomon's.
20 Solomon's cups and dishes in Forest Hall were made of pure gold, because silver was almost worthless in those days.
21 Solomon had a lot of seagoing ships. Every three years he sent them out with Hiram's ships to bring back gold, silver, and ivory, as well as monkeys and peacocks.
22 Solomon was the richest and wisest king in the world. 23-24 Year after year, other kings came to hear the wisdom God had given him. And they brought gifts of silver and gold, as well as clothes, weapons, spices, horses, and mules.
25 Solomon had 4,000 stalls for his horses and chariots, and he owned 12,000 horses that he kept in Jerusalem and other towns.
26 He ruled all the nations from the Euphrates River in the north to the land of Philistia in the south, as far as the border of Egypt.
27 While Solomon was king, there was silver everywhere in Jerusalem, and cedar was as common as the sycamore trees in the western foothills. 28 Solomon's horses were brought in from other countries, including Musri.
Solomon Dies
(1 Kings 11.41-43)29 Everything else Solomon did while he was king is written in the records of Nathan the prophet, Ahijah the prophet from Shiloh, and Iddo the prophet who wrote about Jeroboam son of Nebat. 30 After Solomon had ruled 40 years from Jerusalem, 31 he died and was buried in the city of his father David. His son Rehoboam then became king.
