1 Hiskija kļuva ķēniņš divdesmit piecu gadu vecumā, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Un viņa mātes vārds bija Abija, Zacharjas meita.
2 Un viņš darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā to visu bija darījis viņa ciltstēvs Dāvids.
3 Savas valdīšanas pirmajā gadā pirmajā mēnesī viņš atkal atvēra tā Kunga nama durvis un saveda tās kārtībā.
4 Un viņš lika nākt priesteriem un Ievītiem, un viņš viņus sapulcināja brīvajā laukumā, kas bija pret austrumiem,
5 Un viņš tiem sacīja: „Uzklausiet mani, jūs Ievīti! Tagad nu svētījieties paši un svētījiet tā Kunga, jūsu tēvu Dieva, namu un izmetiet ārā nešķīstību no šīs svētās vietas!
6 Tiešām, mūsu tēvi ir bijuši sacēlušies un darījuši ļaunu tā Kunga, mūsu Dieva, acīs, —tie Viņu ir atmetuši un savas sejas novērsuši projām no tā Kunga mājokļa un tam pagriezuši muguru.
7 Viņi pat bija noslēguši priekštelpas durvis un izdzēsuši gaismu; viņi nebija upurējuši kvēpināmos upurus, nedz arī nesuši dedzināmos upurus svētnīcā Israēla Dievam.
8 Tādēļ tā Kunga bargās dusmas nāca pār Jūdu un Jeruzālemi, un Viņš tos ir padarījis par baiļu rēgu, par baismu biedēkli un par izsmieklu, kā jūs paši savām acīm redzat.
9 Jūs jau zināt—tādēļ mūsu tēvi ir krituši no zobena, bet mūsu dēli, mūsu meitas un mūsu sievas ir aizvestas gūstā.
10 Bet tagad, —tas ir mans sirds nodoms, —mums jānoslēdz derība ar to Kungu, Israēla Dievu, lai Viņa bargās dusmas novēršas no mums.
11 Tad nu, mani dēli, neesiet kūtri! Tas Kungs pats jūs ir izredzējis, ka jums būs stāvēt Viņa priekšā, un lai jūs godam Viņam kalpotu, un lai jūs būtu tie, kas Viņam kalpo goda amatā un nes kaujamos un kvēpināmos upurus.“
12 Tad cēlās šie Ievīti: Mahats, Amasaja dēls, un Joēls, Azarjas dēls, —no Kehata dēliem; no Merārija dēliem: Kīšs, Abdija dēls, un Azarja, Jehallelēla dēls; no Geršona dēliem: Joachs, Zimmas dēls, un Ēdens, Joacha dēls;
13 Un no Ēlicafana dēliem: Šimrijs un Jehiēls; no Asafa dēliem: Zacharja un Matanja;
14 Un no Heimana dēliem: Jehiēls un Šimejs, un no Jedutuna dēliem: Šemaja un Usiēls.
15 Viņi sapulcināja savus ciltsbrāļus un svētījās un atnāca, paklausīdami ķēniņa pavēlei, lai pēc tā Kunga norādījumiem šķīstītu tā Kunga namu.
16 Tad priesteri iegāja tā Kunga namā, lai to šķīstītu, un viņi izmeta ārā visu, kas bija nešķīsts, tā Kunga nama pagalmā, ko vien tie nešķista atrada tā Kunga namā; tur Ievīti visu to saņēma, lai aiznestu projām Kidronas upes krastā.
17 Un viņi iesāka tīrīšanu pirmā mēneša pirmajā dienā un nonāca līdz tā Kunga nama priekštelpai pirmā mēneša astotajā dienā; viņi svētīja tā Kunga namu sekojošās astoņās dienās un pabeidza pirmā mēneša sešpadsmitajā dienā.
18 Pēc tam viņi devās pie ķēniņa Hiskijas viņa pils iekštelpās un sacīja: „Mēs esam šķīstījuši visu tā Kunga namu, arī dedzināmo upuru altāri un visus tā priekšmetus, ari skatāmo maižu galdu ar visiem tā rīkiem,
19 Tāpat arī visus tos priekšmetus, ko vien ķēniņš Ahass savā valdīšanas laikā bija padarījis nešķīstus ar savu atkrišanu, mēs tos esam atkal saveduši kārtībā un esam iesvētījuši, un redzi, tie atrodas tā Kunga altāra priekšā!“
20 Tad ķēniņš Hiskija jozās agri no rīta un sapulcināja pilsētas vecākos un devās augšup tā Kunga namā.
21 Un viņi atveda septiņus vēršus, septiņus aunus, septiņas avis un septiņus āžus par grēku izpirkšanas upuri—ir ķēniņa valsts varai, ir svētnīcai un visai Jūdas zemei, un ķeņiņš pavēlēja Ārona pēcnācējiem priesteriem upurēt tos kā dedzināmo upuri uz tā Kunga altāra.
22 Un viņi nokāva vēršus, un priesteri saņēma to asinis un apslacīja altāri; tad viņi nokāva aunus un asinis slacīja uz altāra; pēc tam viņi nokāva avis un slacīja asinis uz altāra.
23 Pēc tam viņi atveda grēka izpirkšanas upura āžus ķēniņa un sasauktās tautas sapulces priekšā, un šie uzlika savas rokas uz tiem.
24 Tad priesteri tos nokāva, un, grēka izpirkšanas upuri nesdami, viņi ar to asinīm apslacīja altāri, lai visu Israēlu salīdzinātu, jo ķēniņš bija noteicis nest dedzināmo un grēku salīdzināšanas upuri visa Israēla labā.
25 Un viņš novietoja Ievītus tā Kunga namā ar cīmbolēm, arpām un koklēm pēc Dāvida un ķēniņa pareģa Gada un pravieša Nātāna norādījumiem, jo šis izkārtojums bija nācis no tā Kunga un bija izteikts ar Viņa praviešu muti.
26 Un tā nu Ievīti nostājās ar Dāvida mūzikas instrumentiem un priesteri ar taurēm.
27 Un Hiskija pavēlēja nest dedzināmo upuri uz altāra; un tikko iesākās dedzināmais upuris, tad tanī pašā brīdī atskanēja arī dziesmas tam Kungam par godu un taures un pie tam Israēla ķēniņa Dāvida mūzikas instrumentu pavadībā.
28 Un visas sasauktās sapulces dalībnieki noliecās ar seju pie zemes, un dziedātāji dziedāja, tauru pūtēji pūta; viss tas norisinājās, kamēr dedzināmais upuris bija pilnīgi galā.
29 Kad nu dedzināmais upuris bija pabeigts, tad ķēniņš un visi, kas atradās ar viņu, nometās ceļos lūgšanai.
30 Un ķēniņš Hiskija un virsaiši uzaicināja Ievītus izteikt tam Kungam slavu ar Dāvida un pareģa Asafa vārdiem, un viņi dziedāja, slavas dziesmas prieka aizgrābti, un metās ceļos un pielūdza.
31 Tad runāja Hiskija un sacīja: „Tagad jūs esat sevi pilnīgi veltijuši tam Kungam; nāciet šurp un nesiet kaujamos un pateicības upurus tā Kunga namā!“ Un sasauktās sapulces dalībnieki nesa kaujamos upurus un pateicības upurus, un ikviens, kas jutās uz to pamudināts, arī dedzināmos upurus.
32 Un dedzināmo upuru skaits, ko draudze ziedoja, bija septiņdesmit vērši, simts auni, divi simts avis: tie visi bija tam Kungam dedzināmais upuris.
33 Un glābšanas upurim tika veltīti seši simti vēršu un trīs tūkstoš sīklopi.
34 Bet priesteru bija maz, un viņi nespēja visus dedzināmos upurus nodīrāt; tāpēc viņiem palīdzēja Ievīti, viņu ciltsbrāli, tiekāms darbs tika pabeigts, un priesteri bija paspējuši atkal sevi svētīt: Ievīti bija bijuši dedzīgāki savā sirdī un čaklāki svētīties nekā priesteri.
35 Arī dedzināmo upum tur bija liels skaits līdz ar brīvprātīgo pateicības upuru taukiem un līdz ar slakāmiem upuriem klāt pie dedzināmiem upuriem. Tā viņi pabeidza savu darbu, un līdz ar to bija atjaunota kalpošana tā Kunga namā.
36 Bet Hiskija un visa tauta priecājās par to, ko Dievs bija tautas labā darījis, jo šī lieta bija notikusi ātri.
King Hezekiah of Judah
(2 Kings 18.1-3)1 Hezekiah was 25 years old when he became king of Judah, and he ruled 29 years from Jerusalem. His mother was Abijah daughter of Zechariah. 2 Hezekiah obeyed the Lord by doing right, just as his ancestor David had done.
The Temple Is Purified
3 In the first month of the first year of Hezekiah's rule, he unlocked the doors to the Lord's temple and had them repaired. 4 Then he called the priests and Levites to the east courtyard of the temple 5 and said:
It's time to purify the temple of the Lord God of our ancestors. You Levites must first go through the ceremony to make yourselves clean, then go into the temple and bring out everything that is unclean and unacceptable to the Lord. 6 Some of our ancestors were unfaithful and disobeyed the Lord our God. Not only did they turn their backs on the Lord, but they also completely ignored his temple. 7 They locked the doors, then let the lamps go out and stopped burning incense and offering sacrifices to him. 8 The Lord became terribly angry with the people of Judah and Jerusalem, and everyone was shocked and horrified at what he did to punish them. Not only were 9 our ancestors killed in battle, but our own children and wives were taken captive.
10 So I have decided to renew our agreement with the Lord God of Israel. Maybe then he will stop being so angry with us. 11 Let's not waste any time, my friends. You are the ones who were chosen to be the Lord's priests and to offer him sacrifices.
12-14 When Hezekiah finished talking, the following Levite leaders went to work:
Mahath son of Amasai and Joel son of Azariah from the Kohath clan; Kish son of Abdi and Azariah son of Jehallelel from the Merari clan; Joah son of Zimmah and Eden son of Joah from the Gershon clan; Shimri and Jeuel from the Elizaphan clan; Zechariah and Mattaniah from the Asaph clan; Jehuel and Shimei from the Heman clan; Shemaiah and Uzziel from the Jeduthun clan.
15 These leaders gathered together the rest of the Levites, and they all went through the ceremony to make themselves clean. Then they began to purify the temple according to the Law of the Lord, just as Hezekiah had commanded.
16 The priests went into the temple and carried out everything that was unclean. They put these things in the courtyard, and from there, the Levites carried them outside the city to Kidron Valley.
17 The priests and Levites began their work on the first day of the first month. It took them one week to purify the courtyards of the temple and another week to purify the temple. So on the sixteenth day of that same month 18 they went back to Hezekiah and said:
Your Majesty, we have finished our work. The entire temple is now pure again, and so is the altar and its utensils, as well as the table for the sacred loaves of bread and its utensils. 19 And we have brought back all the things that King Ahaz took from the temple during the time he was unfaithful to God. We purified them and put them back in front of the altar.
Worship in the Temple
20 At once, Hezekiah called together the officials of Jerusalem, and they went to the temple. 21 They brought with them seven bulls, seven rams, seven lambs, and seven goats as sacrifices to take away the sins of Hezekiah's family and of the people of Judah, as well as to purify the temple. Hezekiah told the priests, who were descendants of Aaron, to sacrifice these animals on the altar.
22 The priests killed the bulls, the rams, and the lambs, then splattered the blood on the altar. 23 They took the goats to Hezekiah and the worshipers, and they laid their hands on the animals. 24 The priests then killed the goats and splattered the blood on the altar as a sacrifice to take away the sins of everyone in Israel, because Hezekiah had commanded that these sacrifices be made for all the people of Israel.
25 Next, Hezekiah assigned the Levites to their places in the temple. He gave them cymbals, harps, and other stringed instruments, according to the instructions that the Lord had given King David and the two prophets, Gad and Nathan. 26 The Levites were ready to play the instruments that had belonged to David; the priests were ready to blow the trumpets.
27 As soon as Hezekiah gave the signal for the sacrifices to be burned on the altar, the musicians began singing praises to the Lord and playing their instruments, 28 and everyone worshiped the Lord. This continued until the last animal was sacrificed.
29 After that, Hezekiah and the crowd of worshipers bowed down and worshiped the Lord. 30 Then Hezekiah and his officials ordered the Levites to sing the songs of praise that David and Asaph the prophet had written. And so they bowed down and joyfully sang praises to the Lord.
31 Hezekiah said to the crowd, “Now that you are once again acceptable to the Lord, bring sacrifices and offerings to give him thanks.”
The people did this, and some of them voluntarily brought animals to be offered as sacrifices. 32 Seventy bulls, 100 rams, and 200 lambs were brought as sacrifices to please the Lord; 33 600 bulls and 3,000 sheep were brought as sacrifices to ask the Lord's blessing. 34 There were not enough priests to skin all these animals, because many of the priests had not taken the time to go through the ceremony to make themselves clean. However, since all the Levites had made themselves clean, they helped the priests until the last animal was skinned. 35 Besides all the sacrifices that were burned on the altar, the fat from the other animal sacrifices was burned, and the offerings of wine were poured over the altar.
So the temple was once again used for worshiping the Lord. 36 Hezekiah and the people of Judah celebrated, because God had helped them make this happen so quickly.
