1 Un Jeruzālemes iedzīvotāji cēla par ķēniņu viņa vietā Ahasju, viņa jaunāko dēlu, jo visus vecākos dēlus bija nogalinājuši sirotāji, kuri kopā ar arabiem bija ielauzušies nometnē; tā Ahasja, Jūdas ķēniņa Jorāma dēls, kļuva ķēniņš Jūdā.
2 Un Ahasjam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja vienu gadu Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Atalja, Omrija meita.
3 Arī viņš staigāja Ahaba nama ceļus, jo viņa māte bija viņa padoma devēja bezdievīgos darbos.
4 Un viņš darīja to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā Ahaba nams mēdza darīt, jo tie jau arī bija viņa padom-nieki, pēc tam kad viņa tēvs bija nomiris, —viņam par postu.
5 Un pēc viņu padoma viņš arī cēlās un sabiedrojās ar Israēla ķēniņu Jorāmu, Ahaba dēlu, un devās karā pret Aramas ķēniņu Hazaēlu uz Ramotu Gileādā. Bet kad aramieši ievainoja Jorāmu,
6 Viņš griezās atpakaļ, lai liktos dziedināties Jezreēlā no ievainojumiem, ko tie viņam bija Ramā situši, kad tas karā cīnījās pret Hazaēlu, Aramas ķēniņu. Bet Ahasja, Jūdas ķēniņa Jorāma dēls, nogāja, lai apraudzītu Jezreēlā Jorāmu, Ahaba dēlu, jo viņš tur gulēja slims.
7 Bet paša Dieva nolikta bija Ahasjas bojā eja ar to, ka tas gāja pie Jorāma, jo kad viņš turp bija nonācis, viņš izgāja kopā ar Jorāmu pret Jehu, Nimšija dēlu, kuru tas Kungs bija svaidījis, lai izdeldētu Ahaba namu.
8 Un tad nu notika, ka tanī laikā, kad Jehus rīkojās kā soģis pār Ahaba namu, viņš sastapa arī Jūdas virsaišus un Ahasjas brāļa dēlus, kuri kalpoja Ahasjam goda amatos, un viņš lika tos nokaut.
9 Tad viņš meklēja Ahasju, un to arī sagūstīja, jo viņš bija apslēpies Samarijā; un to atveda pie Jehus, un Jehus lika viņu nogalināt. Tomēr viņu apraka, jo sprieda: „Viņš ir Jošafata mazdēls, un tas bija, kas ar visu savu sirdi meklēja to Kungu.“ Bet Ahasjas namam nebija neviena, kuram būtu pieticis spēka, lai saglabātu ķēniņa valsts varu.
10 Bet kad Atalja, Ahasjas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, tad tā cēlās un nogalināja visus, kas piederēja pie Jūdas ķēniņa nama.
11 Bet Jehošeba, ķēniņa Jorāma meita, ņēma Joasu, Ahasjas dēlu, un izzaga viņu no ķēniņa dēlu vidus, kūpi bija nogalināmi, un viņu ar visu aukli novietoja guļamistabā. Tā Jehošeba, ķēniņa Jorāma meita, priestera Jojadas sieva, —kas bija Ahasjas māsa, —viņu paslēpa no Ataljas rokas, ka tā viņu nevarēja nomaitāt.
12 Un viņš bija apslēpts pie tiem Dieva namā sešus gadus, bet Atalja valdīja pār zemi.
King Ahaziah of Judah
(2 Kings 8.25-292 9.212 272 28)1 Earlier, when the Arabs led a raid against Judah, they killed all of Jehoram's sons, except Ahaziah, the youngest one. So the people of Jerusalem crowned him their king. 2 He was 22 years old at the time, and he ruled only one year from Jerusalem.
Ahaziah's mother was Athaliah, a granddaughter of King Omri of Israel, 3 and she encouraged her son to sin against the Lord. He followed the evil example of King Ahab and his descendants. 4 In fact, after his father's death, Ahaziah sinned against the Lord by appointing some of Ahab's relatives to be his advisors.
Their advice led to his downfall. 5 He listened to them and went with King Joram of Israel to attack King Hazael and the Syrian troops at Ramoth in Gilead. Joram was wounded in that battle, 6 and he went to the town of Jezreel to recover. And Ahaziah later went there to visit him. 7 It was during that visit that God had Ahaziah put to death.
When Ahaziah arrived at Jezreel, he and Joram went to meet with Jehu grandson of Nimshi. The Lord had already told Jehu to kill every male in Ahab's family, 8 and while Jehu was doing that, he saw some of Judah's leaders and Ahaziah's nephews who had come with Ahaziah. Jehu killed them on the spot, 9 then gave orders to find Ahaziah. Jehu's officers found him hiding in Samaria. They brought Ahaziah to Jehu, who immediately put him to death. They buried Ahaziah only because they respected Jehoshaphat his grandfather, who had done his best to obey the Lord.
There was no one from Ahaziah's family left to become king of Judah.
Queen Athaliah of Judah
(2 Kings 11.1-3)10 As soon as Athaliah heard that her son King Ahaziah was dead, she decided to kill any relative who could possibly become king. She would have done just that, 11 but Jehosheba rescued Joash son of Ahaziah just as the others were about to be murdered. Jehosheba, who was Jehoram's daughter and Ahaziah's half sister, was married to Jehoiada the priest. So she was able to hide her nephew Joash and his personal servant in a bedroom in the Lord's temple where he was safe from Athaliah. 12 Joash hid in the temple with them for six years while Athaliah ruled as queen of Judah.
