1 Kad Dāvidam piesūtīja ziņu: „Redzi, filistieši nemitīgi karo ar Kegilu un pastāvīgi aplaupa viņu klonus!“
2 Tad Dāvids jautāja tam Kungam, sacīdams: „Vai man būs iet un sakaut filistiešus?“ Un tas Kungs viņam atbildēja: „Ej, jo tu sakausi filistiešus un izglābsi Kegilu!“
3 Bet Dāvida vīri viņam sacīja: „Redzi, mēs jau še Jūdā dzīvojam pastāvīgās bailēs, un ko mēs darīsim tad, kad dosimies Kegilā uzbrukumā pret filistiešu kara pulkiem!“
4 Tad Dāvids vēl reiz griezās ar jautājumu pie tā Kunga, un tas Kungs viņam atbildēja un sacīja: „Celies, dodies uz Kegilu, jo Es nodošu filistiešus tavā rokā.“
5 Tad Dāvids nogāja ar saviem vīriem uz Kegilu, uzbruka filistiešiem un kā laupījumu aizdzina viņu ganāmpulkus, bet pašus viņus sakāva lielā kaujā. Tā Dāvids izglāba Kegilas iedzīvotājus.
6 Bet kad Abjatārs, Ahimelecha dēls, bēga uz Kegilu pie Dāvida, tad viņš uz turieni bija paņēmis līdzi ari savu plecu segu.
7 Kad nu Saulam paziņoja, ka Dāvids ir devies uz Kegilu, tad Sauls sacīja: „Dievs to ir nodevis manā rokā kā gūstekni, jo viņš ir ieslēgts un nevarēs izkļūt ārā no šīs pilsētas, kurai ir tik spēcīgi ar aizšaujamiem aizbultējami divkārši vārti.“
8 Tad Sauls sasauca visu tautu uz karu, lai tie dotos uz Kegilu un ielenktu Dāvidu un viņa vīrus.
9 Kad nu Dāvids izprāta, ka Sauls klusītiņām bija viņam šos slazdus sagatavojis, lai to pārsteigtu, tad viņš sacīja priesterim Abjatāram: „Atnes plecu segu!“
10 Un Dāvids lūdza: „Tu Kungs, Israēla Dievs, tavs kalps ir to dzirdējis, ka Sauls taisīs nākt uz Kegilu, lai šo pilsētu izpostītu manis dēļ.
11 Vai Kegilas dižciltīgie mani saslēgtu nodos viņa rokā? Vai tiešām Sauls arī nonāks lejā, kā tavs kalps to ir dzirdējis? —Ak Kungs, Israēla Dievs, —saki to, lūdzu, savam kalpam!“ Tad tas Kungs sacīja: „Jā, viņš nonāks lejā!“
12 Un Dāvids sacīja: „Vai Kegilas dižciltīgie mani un manus vīrus saslēgs un nodos Saula rokā?“ Tas Kungs atbildēja: „Nodos!“
13 Tad Dāvids cēlās ar saviem vīriem, un to bija ap seši simti, un tie aizgāja no Kegilas un gāja un siroja apkārt, kur vien tiem bija iespējams klīst. Kad Saulam tika paziņots, ka Dāvids no Kegilas aizbēdzis, tad viņš atmeta savu nodomu doties kajra gājienā.
14 Bet Dāvids uzturējās tuksnesī, nepieejamās vietās, augstienēs; viņš apmetās kalnos Zifas tuksnesī. Gan Sauls to meklēja visu laiku, bet Dievs to nedeva viņam rokā.
15 Kad nu Dāvids redzēja, ka Sauls bija izgājis, lai meklētu viņu nonāvēt, —bet Dāvids mita Zifas tuksneša biezokņos, —
16 Tad Saula dēls Jonatāns cēlās un devās pie Dāvida biezoknī un stiprināja viņa roku cerībā uz Dievu,
17 Un sacīja viņam: „Nebīsties! Mana tēva Saula roka tevi neaizsniegs, bet tu valdīsi pār Israēlu kā ķēniņš, un tad es būšu otrs pēc tevis; un to itin labi gan zina arī mans tēvs Sauls.“
18 Tad viņi abi noslēdza derību tā Kunga priekšā, un Dāvids palika dzīvot biezokņos, bet Jonatāns atgriezās savā namā.
19 Taču daži zifieši nogāja pie Saula uz Gibeu un sacīja: „Dāvids ir paslēpies mūsu apvidū nocietinātā vietā biezokņos Hakilas uzkalnos, kūpi atrodas dienvidos no Ješimonas.
20 Un nu tagad, ak ķēniņ, nāc pie mums lejā, un piepildi visas sava sirdsprāta vēlēšanās, jo mūsu pienākums ir viņu sasietu nodot ķēniņa rokā!“
21 Tad Sauls sacīja: „Lai jūs būtu svētīti tam Kungam, ka jūs esat man līdzi jutuši!
22 Ejiet jel un vēl pārliecinieties, izdibiniet un apraugiet vietu, kur ir atrodamas viņa pēdas, un kas viņu tur būtu redzējis, jo man ir sacīts, ka viņš esot visai manīgs vīrs.
23 Un kad jūs visas paslēptuves, kur vien viņš varētu būt paslēpies, būsit labi apskatījuši un izlūkojuši, tad griezieties pie manis atpakaļ ar pārbaudītu ziņu. Tad es iešu jums līdzi, un ja viņš šai zemē būs, tad es viņu sameklēšu starp visiem tiem tūkstošiem, kas ir Jūdā!“
24 Tad tie cēlās un devās ceļā uz Zifu Saulam pa priekšu, bet Dāvids un viņa vīri tanī laikā uzturējās Maonas tuksneša klajumos, dienvidos no Ješi-monas.
25 Un Sauls ar saviem vīriem gāja, lai viņu meklētu, bet Dāvidam tas bija pateikts, un viņš apmetās pie lielās klints, kas atrodas Maona tuksnesī. Kad nu Sauls to dzirdēja, tad viņš steidzīgi dzinās Dāvidam pakaļ Maonas tuksnesī.
26 Un Sauls gāja kalnu grēdas vienā pusē, bet Dāvids ar saviem vīriem gāja pa kalna otru pusi. Tad Dāvids bailēs steidzās, lai izkļūtu no Saula tuvuma, bet Sauls ar saviem vīriem ielenca Dāvidu un viņa vīrus ar nolūku tos sagūstīt.
27 Tad pēkšņi kāds vēstnesis pienāca pie Saula un tam sacīja: „Steidzies un griezies atpakaļ, jo filistieši ir ielauzušies zemē.“
28 Un Sauls griezās atpakaļ, neva-jādams vairs Dāvidu, un viņš devās pret filistiešiem; tāpēc šī vieta tiek saukta par „Glābšanas akmeni.“
David Rescues the Town of Keilah
1 One day some people told David, “The Philistines keep attacking the town of Keilah and stealing grain from the threshing place.”
2 David asked the Lord, “Should I attack these Philistines?”
“Yes,” the Lord answered. “Attack them and rescue Keilah.”
3 But David's men said, “Look, even here in Judah we're afraid of the Philistines. We will be terrified if we try to fight them at Keilah!”
4 David asked the Lord about it again. “Leave at once,” the Lord answered. “I will give you victory over the Philistines at Keilah.”
5 David and his men went there and fiercely attacked the Philistines. They killed many of them, then led away their cattle, and rescued the people of Keilah.
6-8 Meanwhile, Saul heard that David was in Keilah. “God has let me catch David,” Saul said. “David is trapped inside a walled town where the gates can be locked.” Saul decided to go there and surround the town, in order to trap David and his men. He sent messengers who told the towns and villages, “Send men to serve in Saul's army!”
By this time, Abiathar had joined David in Keilah and had brought along everything he needed to get answers from God.
9 David heard about Saul's plan to capture him, and he told Abiathar, “Let's ask God what we should do.”
10 David prayed, “Lord God of Israel, I was told that Saul is planning to come here. What should I do? Suppose he threatens to destroy the town because of me. 11 Would the leaders of Keilah turn me over to Saul? Or is he really coming? Please tell me, Lord.”
“Yes, he will come,” the Lord answered.
12 David asked, “Would the leaders of Keilah hand me and my soldiers over to Saul?”
“Yes, they would,” the Lord answered.
13 David and his 600 men got out of there fast and started moving from place to place. Saul heard that David had left Keilah, and he decided not to go after him.
Jonathan Says David Will Be King
14 David stayed in hideouts in the hill country of Ziph Desert. Saul kept searching, but God never let Saul catch him.
15 One time, David was at Horesh in Ziph Desert. He was afraid because Saul had come to the area to kill him. 16 But Jonathan went to see David, and God helped him encourage David. 17 “Don't be afraid,” Jonathan said. “My father Saul will never get his hands on you. In fact, you're going to be the next king of Israel, and I'll be your highest official. Even my father knows it's true.”
18 They both promised the Lord that they would always be loyal to each other. Then Jonathan went home, but David stayed at Horesh.
David Escapes from Saul
19 Some people from the town of Ziph went to Saul at Gibeah and said, “Your Majesty, David has a hideout not far from us! It's near Horesh, somewhere on Mount Hachilah south of Jeshimon. 20 If you come, we will help you catch him.”
21 Saul told them:
You've done me a big favor, and I pray that the Lord will bless you. 22 Now please do just a little more for me. Find out exactly where David is, as well as where he goes, and who has seen him there. I've been told that he's very tricky. 23 Find out where all his hiding places are and come back when you're sure. Then I'll go with you. If he is still in the area, or anywhere among the clans of Judah, I'll find him.
24 The people from Ziph went back ahead of Saul, and they found out that David and his men were still south of Jeshimon in the Maon Desert. 25 Saul and his army set out to find David. But David heard that Saul was coming, and he went to a place called The Rock, one of his hideouts in Maon Desert.
Saul found out where David was and started closing in on him. 26 Saul was going around a hill on one side, and David and his men were on the other side, trying to get away. Saul and his soldiers were just about to capture David and his men, 27 when a messenger came to Saul and said, “Come quickly! The Philistines are attacking Israel and taking everything.”
28 Saul stopped going after David and went back to fight the Philistines. That's why the place is called “Escape Rock.”
29 David left and went to live in the hideouts at En-Gedi.
