1 Bet Elija no Gileāda Tisbes, šis tisbietis, sacīja Ahabam: „Tik tiešām, ka tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu: šinīs nākamajos gados nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!“
2 Un tā Kunga vārds nāca pār viņu šādi:
3 „Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem un paslēpies Kritās līcī, kas ir Jardānas austrumos.
4 Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi.“
5 Un viņš aizgāja un rīkojās pēc tā Kunga vārda un apmetās Kritās pie-krastē; Krita ieplūst no austrumiem Jardānā.
6 Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra.
7 Bet pēc dažām dienām izsīka upe, jo nebija bijis lietus tanī zemē.
8 Un tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams:
9 „Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties tur: Es, lūk, pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar pārtiku.“
10 Un viņš cēlās un nogāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tur atradās sieva, kas bija atraitne. Un tā lasīja žagarus, bet viņš to uzrunāja un sacīja: „Atnes man mazliet ūdens kādā traukā ko padzerties!“
11 Un tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: „Atnes, lūdzu, ar savu roku man arī kumosu maizes!“
12 Bet viņa sacīja: „Tik tiešām, ka tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, bet man ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu un mazliet eļļas apaļā krūzē, un raugi, es esmu salasījusi kādus žagariņus un taisos visu sev un savam dēlam sagatavot, un pēc tam, kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī mums būs jāmirst.“
13 Un Elija tai sacīja: „Ej un nebīsties un sagatavo tu to tā, kā esi to nospriedusi, bet, lūdzu, iztaisi arī man mazu rausi pašā sākumā un liec to iznest man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk,
14 Jo tā ir sacījis tas Kungs, Israēla Dievs: Milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kūjā tas Kungs atkal dos lietu virs zemes.“
15 Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku.
16 Bet milti tīnē neizsīka, un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, kā to tā Kunga vārds, kādu Viņš ar Elijas starpniecību bija runājis, bija noteicis.
17 Un pēc tam saslima šīs sievas, nama saimnieces, dēls. Un slimība bija ļoti grūta, tā ka tam lāgā pat elpot vairs nebija iespējams.
18 Un viņa sacīja Elijam: „Kas man ar tevi kopējs? Tu, Dieva vīrs, vai tu esi nācis pie manis, lai man atgādinātu manus pārkāpumus un lai nonāvētu manu dēlu?“
19 Bet Elija viņai sacīja: „Padod man savu dēlu!“ Un viņš to paņēma no viņas klēpja, uznesa to augšējā telpā, kuļā viņš dzīvoja, un noguldīja to uz savas gultas.
20 Tad viņš piesauca to Kungu un sacīja: „Kungs, mans Dievs, vai tad Tu tiešām gribi šai atraitnei, pie kūjas es dzīvoju kā viņas iemītnieks, sūtīt tādu nelaimi un likt mirt viņas dēlam?“
21 Un viņš izstiepās visā garumā pār bērnu trīs reizes, un viņš izsaucās: „Kungs, mans Dievs, liec, lūdzu, šī bērna dvēselei atkal atgriezties viņā!“
22 Un tas Kungs paklausīja Elijas balsij, un Viņš lika bērna dvēselei atkal atgriezties tanī atpakaļ, un tas atdzīvo-tās.
23 Un Elija paņēma bērnu, nonesa to no nama augšējās istabas un atdeva to tā mātei atpakaļ. Un viņš tai sacīja: „Redzi, tavs dēls ir dzīvs!“
24 Un tad sieva sacīja Elijam: „Līdz ar šo es atzīstu tagad, ka tu esi Dieva vīrs un tā Kunga vārds tavā mutē ir patiesība!“
Elijah Stops the Rain
1 Elijah was a prophet from Tishbe in Gilead. One day he went to King Ahab and said, “I'm a servant of the living Lord, the God of Israel. And I swear in his name that it won't rain until I say so. There won't even be any dew on the ground.”
2 Later, the Lord said to Elijah, 3 “Leave and go across the Jordan River so you can hide near Cherith Creek. 4 You can drink water from the creek, and eat the food I've told the ravens to bring you.”
5 Elijah obeyed the Lord and went to live near Cherith Creek. 6 Ravens brought him bread and meat twice a day, and he drank water from the creek. 7 But after a while, it dried up because there was no rain.
Elijah Helps a Widow in Zarephath
8 The Lord told Elijah, 9 “Go to the town of Zarephath in Sidon and live there. I've told a widow in that town to give you food.”
10 When Elijah came near the town gate of Zarephath, he saw a widow gathering sticks for a fire. “Would you please bring me a cup of water?” he asked. 11 As she left to get it, he asked, “Would you also please bring me a piece of bread?”
12 The widow answered, “In the name of the living Lord your God, I swear that I don't have any bread. All I have is a handful of flour and a little olive oil. I'm on my way home now with these few sticks to cook what I have for my son and me. After that, we will starve to death.”
13 Elijah said, “Everything will be fine. Do what you said. Go home and fix something for you and your son. But first, please make a small piece of bread and bring it to me. 14 The Lord God of Israel has promised that your jar of flour won't run out and your bottle of oil won't dry up before he sends rain for the crops.”
15 The widow went home and did exactly what Elijah had told her. She and Elijah and her family had enough food for a long time. 16 The Lord kept the promise that his prophet Elijah had made, and she did not run out of flour or oil.
Elijah Brings a Boy Back to Life
17 Several days later, the son of the woman who owned the house got sick, and he kept getting worse, until finally he died.
18 The woman shouted at Elijah, “What have I done to you? I thought you were God's prophet. Did you come here to cause the death of my son as a reminder that I've sinned against God?”
19 “Bring me your son,” Elijah said. Then he took the boy from her arms and carried him upstairs to the room where he was staying. Elijah laid the boy on his bed 20 and prayed, “Lord God, why did you do such a terrible thing to this woman? She's letting me stay here, and now you've let her son die.” 21 Elijah stretched himself out over the boy three times, while praying, “Lord God, bring this boy back to life!”
22 The Lord answered Elijah's prayer, and the boy started breathing again. 23 Elijah picked him up and carried him downstairs. He gave the boy to his mother and said, “Look, your son is alive.”
24 “You are God's prophet!” the woman replied. “Now I know that you really do speak for the Lord.”
