1 Un kad Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, kas tam radās tā Kunga vārdam uzceltā nama dēļ, tad tā nāca viņu pārbaudīt ar mīklām.
2 Un viņa nonāca Jeruzālemē ar ļoti daudziem pavadoņiem, ar kamieļiem, kas nesa balzamu un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un viņa nāca pie Salamana un sacīja viņam itin visu, kas viņai bija uz sirds.
3 Un Salamans izstāstīja viņai visu, kas attiecās uz tās jautājumiem. Un ķēniņam nebija it nekā tāda neatrisināma, ko viņš tai nebūtu varējis pasacīt.
4 Un Sābas ķēniņiene ievēroja ir visu Salamana gudrību, ir arī namu, kādu viņš bija uzcēlis.
5 Un viņa apskatīja arī viņa ēdienus uz viņa galda, un viņa kalpu mītnes, novēroja viņa galminieku un labiešu stāju un viņu tērpus, arī dzērienu pasniegšanas veidu un viņa dedzināmos upurus, kādus viņš upurēja tā Kunga namā, un aiz izbrīna viņa bija galīgi apmulsusi
6 Un sacīja ķēniņam: „Patiess bija tas vārds, kādu es savā zemē dzirdēju ir par taviem darbiem, ir par tavu gudrību.
7 Tomēr es šim vārdam tikmēr negribēju ticēt, tiekāms es pati atnācu un apskatīju ar savām pašas acīm. Un arī vēl pusi es nezināju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi.
8 Svētīgi ir tavi karavīri, apskaužami tavi valsts darbinieki un kalpotāji, it īpaši tie, kas ikdienas stāv tavā priekšā, tie, kuri dzird tavu gudrību.
9 Lai svētīts ir tas Kungs, tavs Dievs, kam labpaticies tevi uzcelt uz Israēla troņa savas mūžīgās mīlestības dēj pret Israēlu un kas tevi ielicis par ķēniņu ar nolūku, lai tu kop tiesu un taisnību.“
10 Un viņa iedeva ķēniņam simt un divdesmit talentus zelta un balzamu lielā vairumā un dārgakmeņus. Joprojām neviens tik daudz balzama nekad vairs neatnesa, cik Sābas ķēniņiene bija iedevusi Salamanam.
11 Un arī Hīrāma kuģi, kas no Ofīras atveda zeltu, atveda no Ofīras lielos daudzumos sarkankoku un dārgus akmeņus.
12 Un ķēniņš lika darināt no sarkankoka margas tā Kunga namam, kā arī citaras un arpas dziedoņiem. Un tādi sarkankoki nekad vairs vēlāk netika atvesti un netika redzēti līdz pat šai dienai.
13 Bet ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas tai patika, ko viņa no tā izlūdzās, neskaitot to, kas no paša ķēniņa Salamana rokas tai jau bija ticis dots. Tad viņa ar saviem kalpiem devās atpakaļ un atgriezās savā zemē.
14 Bet zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti un sešdesmit seši talenti zelta,
15 Neskaitot to, kas ienāca no tirgotājiem, no tirdzniecības apgrozījumiem, no visiem arabu ķēniņiem un no pašas zemes pārvaldīšanas.
16 Un ķēniņš Salamans lika taisīt divi simti vairogu no plāni izkalta zelta; seši simti zelta gabalu viņš izlietoja viena vairoga izveidošanai.
17 Arī trīs simti mazo vairogu tika darināti no kalta zelta. Trīssimt zelta gabalus viņš izdeva par vienu mazāku vairogu. Un ķēniņš tos novietoja Libanona meža namā.
18 Un ķēniņš darināja lielu troni no ziloņkaula, un viņš to pārvilka ar tīru zeltu.
19 Šim tronim bija seši pakāpieni, tā muguras atbalsta augšējā daļa bija apaļa, bet abos sānos bija roku atbalsti; arī divu lauvu attēli atradās līdzās šiem atbalstiem.
20 Bet divpadsmit lauvas bija novietoti uz sešiem pakāpieniem abējās pusēs. Nekas tamlīdzīgs neviena ķēniņa valstī nekad nebija ticis darināts.
21 Un arī visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta un tāpat arī visi Libanona meža nama trauki bija no tīra zelta. Tur nebija ne sudraba nedz vara, jo Salamana laikā to neturēja itin ne par ko.
22 Un ķēniņam bija Taršišas kuģi, kas devās jūrā līdzās Hīrāma kuģu vienībai. Šie Taršišas kuģi vienu reizi trijos gados atgriezās atpakaļ, tad tie atveda zeltu un sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.
23 Un ķēniņš Salamans kļuva vis-varenākais visu zemju ķēniņu starpā turībā un gudrībā.
24 Un visa pasaule meklēja Salamana vaigu, lai dzirdētu viņa gudrību, kādu Dievs tam bija licis sirdī.
25 Un tie katrs atnesa savu dāvanu: sudraba rīkus un zelta traukus un drānas, mires un balzamu, zirgus un mūļus. Tā tas notika katru gadu.
26 Un Salamans savāca vienkopus ratus un jātniekus, un tam bija tūkstotis un četri simti ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos novietoja nometņu pilsētās un pie sevis Jeruzā-lemē.
27 Un ķēniņš panāca to, ka sudraba bija Jeruzālemē tik, cik akmeņu, un tik pat daudz ciedru koku kā vīģes koku Sefelā.
28 Un Salamans ieveda zirgus gan no Ēģiptes, gan no Koas. Ķēniņa uzpircēji tos saņēma no Koas par cietu cenu.
29 Un rati tika piegādāti no Ēģiptes un pārdoti par sešsimt sudraba gabaliem, bet viens zirgs maksāja simt piecdesmit. Un tā ar viņa starpniecību tie tika iegādāti visiem, gan visiem hetiešu ķēniņiem, gan arī Aramas ķēniņiem.
The Queen of Sheba Visits Solomon
(2 Chronicles 9.1-12)1 The Queen of Sheba heard how famous Solomon was, so she went to Jerusalem to test him with difficult questions. 2 She took along several of her officials, and she loaded her camels with gifts of spices, jewels, and gold. When she arrived, she and Solomon talked about everything she could think of. 3 He answered every question, no matter how difficult it was.
4-5 The Queen was amazed at Solomon's wisdom. She was breathless when she saw his palace, the food on his table, his officials, his servants in their uniforms, the people who served his food, and the sacrifices he offered at the Lord's temple. 6 She said:
Solomon, in my own country I had heard about your wisdom and all you've done. 7 But I didn't believe it until I saw it with my own eyes! And there's so much I didn't hear about. You are wiser and richer than I was told. 8 Your wives and officials are lucky to be here where they can listen to the wise things you say.
9 I praise the Lord your God. He is pleased with you and has made you king of Israel. The Lord has always loved Israel, so he has given them a king who will rule fairly and honestly.
10 The Queen of Sheba gave Solomon more than four tons of gold, many jewels, and more spices than anyone had ever brought into Israel.
11-13 In return, Solomon gave her the gifts he would have given any other ruler, but he also gave her everything else she wanted. Then she and her officials went back to their own country.
Solomon's Wealth
(2 Chronicles 9.13-28)King Hiram's ships brought gold, juniper wood, and jewels from the country of Ophir. Solomon used the wood to make steps for the temple and palace, and harps and other stringed instruments for the musicians. It was the best juniper wood anyone in Israel had ever seen.
14 Solomon received almost 23 tons of gold a year. 15 The merchants and traders, as well as the kings of Arabia and rulers from Israel, also gave him gold.
16 Solomon made 200 gold shields and used almost seven kilograms of gold for each one. 17 He also made 300 smaller gold shields, using almost two kilograms for each one, and he put the shields in his palace in Forest Hall.
18 His throne was made of ivory and covered with pure gold. 19-20 The back of the throne was rounded at the top, and it had armrests on each side. There was a statue of a lion on both sides of the throne, and there was a statue of a lion at both ends of each of the six steps leading up to the throne. No other throne in the world was like Solomon's.
21 Since silver was almost worthless in those days, everything was made of gold, even the cups and dishes used in Forest Hall.
22 Solomon had a lot of seagoing ships. Every three years he sent them out with Hiram's ships to bring back gold, silver, and ivory, as well as monkeys and peacocks.
23 He was the richest and wisest king in the world. 24 People from every nation wanted to hear the wisdom God had given him. 25 Year after year people came and brought gifts of silver and gold, as well as clothes, weapons, spices, horses, or mules.
26 Solomon had 1,400 chariots and 12,000 horses that he kept in Jerusalem and other towns.
27 While he was king, there was silver everywhere in Jerusalem, and cedar was as common as ordinary sycamore trees in the foothills.
28-29 Solomon's merchants bought his horses and chariots in the regions of Musri and Kue. They paid 600 pieces of silver for a chariot and 150 pieces of silver for a horse. They also sold horses and chariots to the Hittite and Syrian kings.
