1 Un Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida un ciedru kokus, namdarus un galdniekus, lai tie uzceltu viņam namu.
2 Tad Dāvids nojauta, ka tas Kungs viņu bija iecēlis un apstiprinājis par ķēniņu pār Israēlu, un ka viņa ķēniņa valsts vara bija izveidojusies jo sevišķi izcila viņa tautas Israēla labad.
3 Un Jeruzālemē Dāvids ņēma sev vēl vairāk sievu, un Dāvids dzemdināja vēl vairāk dēlu un meitu.
4 Un šie ir viņa dēlu vārdi, kuji viņam piedzima Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans,
5 Jibhars, Elišua un Ēlpelets,
6 Nogachs, Nefegs un Jafija,
7 Elišāma, Beēljada un Ēlifelets.
8 Bet kad nu filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Israēlu, tad visi filistieši cēlās, lai satverfu Dāvidu. Bet kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš izgāja viņiem pretī.
9 Kad nu filistieši bija ielauzušies un taisījās izplatīties pa visu refajiešu ieleju,
10 Tad Dāvids jautāja Dievam, sacīdams: „Vai man būs doties uzbrukumā pret filistiešiem? Un vai Tu viņus dosi manā rokā?“ Un tas Kungs viņam atvildēja: „Dodies, jo Es viņus nodošu tavā rokā!“
11 Un viņi devās uzbrukumā pie Baāl-Peracimas, un Dāvids viņus tur sakāva. Tad Dāvids izsaucās: „Dievs ir manos ienaidniekos ar manu roku izrāvis robu, itin kā ūdens izrauj aizsprostu!“ Un tādēļ tie nosauca tās vietas vārdu Bāal-Peracima.
12 Un viņi tur pameta savus dievus, un Dāvids pavēlēja, lai tos sadedzina ugunī.
13 Un filistieši vēl reiz sapulcējās un sakārtojās uzbrukumam līdzenumā.
14 Tad Dāvids vēlreiz jautāja Dievam, un Dievs viņam atbildēja: „Neseko viņiem uzbrukdams, bet apej viņiem apkārt un uzbrūc viņiem iepretī balzama koku pudurim!
15 Un kad tu dzirdēsi balzama koku galotnēs soļu troksni, tad esi gatavs doties kaujā! Jo tad pats Dievs iziet laukā tavā priekšā, lai sakautu filistiešu karaspēku.“
16 Un Dāvids izpildīja, kā Dievs viņam bija pavēlējis, un viņi sakāva filistiešu karaspēku no Gibeonas līdz Gezerai.
17 Tā Dāvida slava izpaudās visās zemēs, un tas Kungs iedvesa bailes no viņa visām tautām.
David's Palace in Jerusalem
(2 Samuel 5.11-16)1 King Hiram of Tyre sent some officials to David. They brought along carpenters and stone workers, and enough cedar logs to build David a palace. 2 David now knew that the Lord had made him a powerful king of Israel for the good of his people.
3 After David moved to Jerusalem, he married more women and had more sons and daughters. 4-7 His children born there were Shammua, Shobab, Nathan, Solomon, Ibhar, Elishua, Elpelet, Nogah, Nepheg, Japhia, Elishama, Beeliada, and Eliphelet.
David Defeats the Philistines
(2 Samuel 5.17-25)8 When the Philistines heard that David had become king of Israel, they came to capture him. But David heard about their plan and marched out to meet them in battle. 9 The Philistines had already camped in Rephaim Valley and were raiding the nearby villages.
10 David asked God, “Should I attack the Philistines? Will you help me win?”
The Lord told David, “Yes, attack them! I will give you victory.”
11 David and his army marched to Baal-Perazim, where they attacked and defeated the Philistines. He said, “I defeated my enemies because God broke through them like a mighty flood.” So he named the place “The Lord Broke Through.” 12 Then David ordered his troops to burn the idols that the Philistines had left behind.
13 Some time later, the Philistines came back into the hill country and camped in Rephaim Valley. 14 David asked God what he should do, and God answered, “Don't attack them from the front. Circle around behind them where the balsam trees are. 15 Wait there until you hear the treetops making the sound of marching troops. That sound will mean I have marched out ahead of you to fight the Philistine army. So you must then attack quickly!”
16 David obeyed God and he defeated the Philistines. He even chased them all the way from Gibeon to the entrance to Gezer.
17 From then on, David became even more famous, and the Lord made all the nations afraid of him.
