1 Un visi Israēla ļaudis sapulcējās pie Dāvida Hebronā, sacīdami: „Redzi, mēs esam tavu kaulu un tavas miesas!
2 Jau senāk, Saulam vēl ķēniņam esot, tu biji tas, kas Israēlu izvedi ciņu laukā, un tu bija tas, kas atkal pārvedi mājā; un tas Kungs, tavs Dievs, tev sacīja: Tev būs ganīt manu tautu Israēlu, un tev jākļūst par valdnieku pār manu tautu Israēlu!“
3 Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa uz Hebronu, un Dāvids slēdza ar viņiem Hebronā derību tā Kunga vaiga priekšā; tad viņi svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēlu, kā tas Kungs ar Samuēla palīdzību bija norādījis.
4 Kad nu Dāvids un viss Israēls devās uz Jeruzālemi, —senāk tā bija Jebusa, un tur dzīvoja tās zemes iedzīvotāji jebusieši,
5 Tad Jebusas iedzīvotāji sacīja Dāvidam: „Še tu netiksi iekšā!“ Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni, un šī ir tagadējā Dāvida pilsēta.
6 Tad Dāvids sacīja: „Pirmais, kas sakaus jebusiešus, tas lai kļūst par karaspēka virspavēlnieku!“ Un pirmais devās cīņā Joābs, Cerujas dēls, un viņš kļuva par virspavēlnieku.
7 Un Dāvids apmetās dzīvot nocietinātā pilī; tāpēc viņi to nosauca par Dāvida pilsētu.
8 Un viņš uzcēla visapkārt pilsētu, iesākot no Millas pils un tās apkārtnes, un nocietināja to, kamēr Joābs atjaunoja pārējo pilsētas daļu.
9 Un Dāvids pieaugu varenībā un spēkā, jo tas Kungs Cebaots bija ar viņu.
10 Un šie ir Dāvida diženākie varoņi, kādi viņam bija, kas stingri turējās kopā ar viņu un ar visu Israēlu viņa ķēniņa varas laikā, viņu ieceļot ķēniņa kārtā, kā tas Kungs, zīmējoties uz Israēlu, to bija sacījis.
11 Un šis ir Dāvida varoņu saraksts: Jašobeāms, Hachmonija dēls, trijotnes vadonis; viņš savu šķēpu pacēla pret trīs simt vīriem, kupus viņš nodūra vienā reizē.
12 Un pēc viņa bija Eleāzars, Dodo dēls, ahohietis, kas arī piederēja varoņu trijotnei.
13 Viņš bija kopā ar Dāvidu pie Pās-Damimas, kad filistieši bija tur sapulcējušies, lai vestu kapu; tur atradās ari druvas gabals ar miežiem; un kad pārējā kaira tauta bēga no filistiešiem,
14 Tad viņs nostājās tīruma gabala vidū un to aizstāvēja, un viņš sakāva filistiešus, un tas Kungs viņiem piešķīra spīdošu un varenu uzvaru.
15 Reiz trīs izcilākie no trīsdesmit virsniekiem nokāpa pie Dāvida uz klints pie Adullāma alas, bet filistiešu karaspēks bija apmeties Refaima ielejā.
16 Un tolaik Dāvids bija novietojies kalnu cietoksni, bet filistiešu karavīri toreiz atradās Betlēmē.
17 Un Dāvidam iekārojās, un viņš sacīja: „Kas mani padzirdinās ar ūdeni no akas, kas ir tur Betlēmē pie vārtiem?“
18 Tad trīs varoņi izcirtās cauri filistiešu nometnei, un tie iesmēla ūdeni no akas pie Betlēmes vārtiem, ņēma un laimīgi to atnesa Dāvidam. Bet Dāvids to nevēlējās dzert un izlēja to kā dzeramo upuri tam Kungam.
19 Un viņš sacīja: „Lai Dievs mani pasargā, ka es to darītu! Vai lai es dzeru šo vīru asinis līdz ar viņu dzīvībām, jo, netaupīdami savu dzīvību, viņi to ir atnesuši!“ Un viņš liedzās to dzert. To izdarīja šie trīs varoņi.
20 Un Abišajs, Joāba brālis, bija pavēlnieks pār trīsdesmitiem; un viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simt ienaid-niekiem, un viņš tos nogalināja, un viņa vārds bija slavens starp šiem trīsdesmit vīriem.
21 Starp šiem trīsdesmit viņš bija lielā godā, tā ka viņš kļuva viņu pavēl-nieks; taču trīs pirmos varoņus viņš nepanāca.
22 Benaja, Jojadas dēls, drosmīgs vīrs, kas lielus darbus darījis, cēlies no Kabceēlas; viņš bija tas, kas nogalināja Moābā divus jaunus lauvas; viņš arī nokāpa lejā un nogalināja lauvu alā kādā dienā, kad bija uzsnidzis sniegs.
23 Viņš bija arī tas, kas nogalināja kādu ēģiptieti, milzīga auguma vīru, kas bija piecas olektis garš, un šim ēģiptietim bija rokā šķēps tik resns kā audēja riestava; bet viņš devās pie tā lejā ar kūju, un viņš izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un nogalināja vinu ar viņa paša šķēpu.
24 To izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija slavens vārds starp trīsdesmit varoņiem.
25 Goda ziņā viņš bija visvairāk cienītais trīsdesmit vīru vidū, bet trīs pirmos varoņus viņš nepanāca. Un Dāvids viņu iecēla par vadītāju savai miesas sardzei.
26 Un karaspēka varoņi bija: Asahēls, Joāba brālis; Ēlhanans, Dodo dēls, no Betlēmes,
27 Šamots no Harodas; Helecs no Peletas;
28 Īra, Ikeša dēls, no Tekojas; Abiēzers no Anatotas;
29 Sibechajs no Hušas; īlajs no Ahohas;
30 Maharajs no Netofas; Heleds, Baānas dēls, no Netofas;
31 Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas, Benjamiņa cilts piederīgais; Benaja no Piratonas;
32 Hurajs (Hidajs) no Gaāšas dvīņu upēm; Abiēls no Arbatas (Arabas);
33 Asmavets no Bahurimas; Ēljachba no Šaālbonas;
34 Gezonieša Hāšema dēli: Jonatāns, Šāges dēls, no Harāras;
35 Ahiāms, Sachara dēls, no Harāras; Ēlifelets, Ūra dēls;
36 Hefers no Mecheras; Ahija no Palonas;
37 Hecro no Karmela; Naārajs, Ezbaja dēls;
38 Joēls, Nātāna brālis; Mibhars, Hagrija dēls;
39 Amonietis Celeks; Nachrajs no Beērotas, —Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs;
40 Īra no Jatlras; Gārebs no Jatiras;
41 Hetietis Ūrija; Zabāds, Achlaja dēls;
42 Adina, Šizas dēls, no Rūbena cilts, rūbeniešu virsaitis, un trīsdesmit karavīri kopā ar viņu;
43 Hanans, Maāchas dēls, un Jošafāts no Metenas;
44 Usija no Aštarotas; Sama un Jeiēls, Hotāma dēli, no Aroēras;
45 Jediaēls, Šimrija dēls, un viņa brālis Joha no Ticas;
46 Ēliēls no Malianaimas; Jeribajs un Jošavja, Elnaāma dēli, kā ari moābietis Jitma;
47 Eliēls un Obeds un Jaāsiēls no Mecobajas.
David Becomes King of Israel
(2 Samuel 5.1-3)1 Israel's leaders met with David at Hebron and said, “We are your relatives, 2 and we know that you have led our army into battle, even when Saul was still our king. The Lord God has promised that you would rule our country and take care of us like a shepherd. 3 So we have come to crown you king of Israel.”
David made an agreement with the leaders and asked the Lord to be their witness. Then the leaders poured olive oil on David's head to show that he was now king of Israel. This happened just as the Lord's prophet Samuel had said.
David Captures Jerusalem
(2 Samuel 5.6-10)4 Jerusalem was called Jebus at the time, and David led Israel's army to attack the town. 5 The Jebusites said, “You won't be able to get in here!” But David captured the fortress of Mount Zion, which is now called the City of David.
6 David had told his troops, “The first soldier to kill a Jebusite will become my army commander.” And since Joab son of Zeruiah attacked first, he became commander.
7 Later, David moved to the fortress—that's why it's called the City of David. 8 He had the city rebuilt, starting at the landfill on the east side. Meanwhile, Joab supervised the repairs to the rest of the city.
9 David became a great and strong ruler, because the Lord All-Powerful was on his side.
The Three Warriors
(2 Samuel 23.8-17)10 The Lord had promised that David would become king, and so everyone in Israel gave David their support. Certain warriors also helped keep his kingdom strong.
11 The first of these warriors was Jashobeam the son of Hachmoni, the leader of the Three Warriors. In one battle he killed 300 men with his spear.
12 Another one of the Three Warriors was Eleazar son of Dodo the Ahohite. 13 During a battle against the Philistines at Pas-Dammim, all the Israelite soldiers ran away, 14 except Eleazar, who stayed with David. They took their positions in a nearby barley field and defeated the Philistines! The Lord gave Israel a great victory that day.
15 One time the Three Warriors went to meet David among the rocks at Adullam Cave. The Philistine army had set up camp in Rephaim Valley 16 and had taken over Bethlehem. David was in a fortress, 17 and he said, “I'm very thirsty. I wish I had a drink of water from the well by the gate to Bethlehem.”
18 The Three Warriors sneaked through the Philistine camp and got some water from the well near Bethlehem's gate. They took it back to David, but he refused to drink it. Instead, he poured out the water as a sacrifice to the Lord 19 and said, “Drinking this water would be like drinking the blood of these men who risked their lives to get it for me.”
The Three Warriors did these brave deeds.
The Thirty Warriors
(2 Samuel 23.18-39)20 Joab's brother Abishai was the leader of the Thirty Warriors, and in one battle he killed 300 men with his spear. He was just as famous as the Three Warriors 21 and was more famous than the rest of the Thirty Warriors. He was their commander, but he never became one of the Three Warriors.
22 Benaiah the son of Jehoiada was a brave man from Kabzeel who did some amazing things. One time he killed two of Moab's best fighters, and one snowy day he went into a pit and killed a lion. 23 Another time he killed an Egyptian who was over two meters tall and was armed with a spear. Benaiah only had a club, so he grabbed the spear from the Egyptian and killed him with it. 24 Benaiah did things like that; he was just as brave as the Three Warriors, 25 even though he never became one of them. And he was certainly as famous as the rest of the Thirty Warriors. So David made him the leader of his own bodyguard.
26-47 Here is a list of the other famous warriors:
Asahel the brother of Joab; Elhanan the son of Dodo from Bethlehem; Shammoth from Haror; Helez from Pelon; Ira the son of Ikkesh from Tekoa; Abiezer from Anathoth; Sibbecai the Hushathite; Ilai the Ahohite; Maharai from Netophah; Heled the son of Baanah from Netophah; Ithai the son of Ribai from Gibeah in Benjamin; Benaiah from Pirathon; Hurai from near the streams on Mount Gaash; Abiel from Arbah; Azmaveth from Baharum; Eliahba from Shaalbon; Hashem the Gizonite; Jonathan the son of Shagee from Harar; Ahiam the son of Sachar the Hararite; Eliphal the son of Ur; Hepher from Mecherah; Ahijah from Pelon; Hezro from Carmel; Naarai the son of Ezbai; Joel the brother of Nathan; Mibhar the son of Hagri; Zelek from Ammon; Naharai from Beeroth who carried Joab's weapons; Ira the Ithrite; Gareb the Ithrite; Uriah the Hittite; Zabad the son of Ahlai; Adina the son of Shiza, a leader in the Reuben tribe, and 30 of his soldiers; Hanan the son of Maacah; Joshaphat from Mithan; Uzzia from Ashterah; Shama and Jeiel the sons of Hotham from Aroer; Jediael and Joha the sons of Shimri from Tiz; Eliel from Mahavah; Jeribai and Joshaviah the sons of Elnaam; Ithmah from Moab; Eliel, Obed, and Jaasiel from Mezobah.
