1 Gather yourselves together, yea, gather together, O nation not desired; 2 Before the decree bring forth, before the day pass as the chaff, before the fierce anger of the LORD come upon you, before the day of the LORD’s anger come upon you. 3 Seek ye the LORD, all ye meek of the earth, which have wrought his judgment; seek righteousness, seek meekness: it may be ye shall be hid in the day of the LORD’s anger.
4 ¶ For Gaza shall be forsaken, and Ashkelon a desolation: they shall drive out Ashdod at the noon day, and Ekron shall be rooted up. 5 Woe unto the inhabitants of the sea coast, the nation of the Cherethites! the word of the LORD is against you; O Canaan, the land of the Philistines, I will even destroy thee, that there shall be no inhabitant. 6 And the sea coast shall be dwellings and cottages for shepherds, and folds for flocks. 7 And the coast shall be for the remnant of the house of Judah; they shall feed thereupon: in the houses of Ashkelon shall they lie down in the evening: for the LORD their God shall visit them, and turn away their captivity.
8 ¶ I have heard the reproach of Moab, and the revilings of the children of Ammon, whereby they have reproached my people, and magnified themselves against their border. 9 Therefore as I live, saith the LORD of hosts, the God of Israel, Surely Moab shall be as Sodom, and the children of Ammon as Gomorrah, even the breeding of nettles, and saltpits, and a perpetual desolation: the residue of my people shall spoil them, and the remnant of my people shall possess them. 10 This shall they have for their pride, because they have reproached and magnified themselves against the people of the LORD of hosts. 11 The LORD will be terrible unto them: for he will famish all the gods of the earth; and men shall worship him, every one from his place, even all the isles of the heathen.
12 ¶ Ye Ethiopians also, ye shall be slain by my sword. 13 And he will stretch out his hand against the north, and destroy Assyria; and will make Nineveh a desolation, and dry like a wilderness. 14 And flocks shall lie down in the midst of her, all the beasts of the nations: both the cormorant and the bittern shall lodge in the upper lintels of it; their voice shall sing in the windows; desolation shall be in the thresholds: for he shall uncover the cedar work. 15 This is the rejoicing city that dwelt carelessly, that said in her heart, I am , and there is none beside me: how is she become a desolation, a place for beasts to lie down in! every one that passeth by her shall hiss, and wag his hand.
1 Pārbaudi sevi un atgriezies tu, kauna nepratēja tauta, 2 pirms krīt spriedums, - kā pelus aizput diena - , pirms Tā Kunga dusmu karstums nāks pār jums, pirms pār jums nāks pati Tā Kunga dusmības diena! 3 Meklējiet To Kungu, jūs visi nelaimīgie šai zemē, jūs, kas ievērojat Tā Kunga likumus; dzenieties pēc taisnības, kļūstiet pazemīgi, lai jūs Tā Kunga dusmu dienā varētu glābšanu atrast! 4 Jo Gaca būs jāatstāj, un Aškalona kļūs neauglīgs klajums; dienas vidū izdzīs visus no Ašdodas, un Ekronu noslaucīs no zemes virsus. 5 Bēdas tiem, kas dzīvo gar jūras malu, krētiešu tautai! Tā Kunga vārds nāks pār jums: "Kānaāna, filistiešu zeme! Es tevi tā piemeklēšu, ka tur vairs nebūs iedzīvotāju!" 6 Gar jūras malu lai būtu tikai niecīgas ganu mītnes un sīklopu aploki. 7 Šī zemes sloksne lai kļūst par īpašumu pāri palikušajiem no Jūdas nama, un lai viņi tur gana savus lopus. Vakaros lai viņi apmetas pārnakšņošanai Aškalonas namos, kad Tas Kungs, viņu Dievs, būs par viņiem apžēlojies un izbeigs viņu cietumu. 8 "Es esmu dzirdējis Moāba nievas un Amona bērnu paļas, ar kādām viņi ir apsmējuši Manu tautu, stāvēdami lielīdamies pie tās robežām. 9 Tik tiešām, ka Es dzīvoju!" saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs. "Moābam jākļūst kā Sodomai un Amona bērniem kā Gomorai, viņu zemei kā nātrienei, kā sāls bedrei un kā tuksnesim uz mūžīgiem laikiem! Manas tautas pāri palicēji viņus paņems sev par laupījumu, un Manas tautas atlikums paņems viņu zemi sev par īpašumu!" 10 Tas viss viņiem lai notiek par viņu augstprātību, ka viņi nonicinājuši Tā Kunga Cebaota tautu un tukši lielījušies. 11 Briesmīgs būs Tas Kungs pret viņiem, jo Viņš izskaudīs visus neīstos dievus virs zemes, un Viņu pielūgs visas tautas savās jūras salās, piesaukdami Viņu katrs savā dzīves vietā. 12 "Arī jūs, etiopiešus, nogalinās Mans zobens!" 13 Un Viņš izstieps Savu roku pret ziemeļiem un iznīcinās Asīriju. Ninivi Viņš pārvērtīs par neauglīgi kailatni, kas būs izkaltusi kā tuksnesis, 14 kur vidū apmetīsies ganāmpulki un baros mitīs visādi zvēri; dzēses un eži taisīs sev naktsmītnes tās tempļu stabu pamatos, dziedātāju putni dziedās gaismas ailēs, kraukļi sēdēs uz sliekšņa, jo tempļa vidū būs izputēšana: ciedru koka plāksnes būs visas norautas. 15 Tāda izskatīsies līksmā pilsēta, kas tik droši dzīvoja un runāja savā sirdī: es, un citas nav nevienas! - Kā tā nu ir kļuvusi par tuksnešainu klajumu, zvēriem par mitekli! Un visi, kas iet tai garām, svilpo, pasmejas priekā par to un atmet ar roku.
