1 A good name is rather to be chosen than great riches, and loving favour rather than silver and gold. 2 The rich and poor meet together: the LORD is the maker of them all. 3 A prudent man foreseeth the evil, and hideth himself: but the simple pass on, and are punished. 4 By humility and the fear of the LORD are riches, and honour, and life. 5 Thorns and snares are in the way of the froward: he that doth keep his soul shall be far from them. 6 Train up a child in the way he should go: and when he is old, he will not depart from it. 7 The rich ruleth over the poor, and the borrower is servant to the lender. 8 He that soweth iniquity shall reap vanity: and the rod of his anger shall fail. 9 He that hath a bountiful eye shall be blessed; for he giveth of his bread to the poor. 10 Cast out the scorner, and contention shall go out; yea, strife and reproach shall cease. 11 He that loveth pureness of heart, for the grace of his lips the king shall be his friend. 12 The eyes of the LORD preserve knowledge, and he overthroweth the words of the transgressor. 13 The slothful man saith, There is a lion without, I shall be slain in the streets. 14 The mouth of strange women is a deep pit: he that is abhorred of the LORD shall fall therein. 15 Foolishness is bound in the heart of a child; but the rod of correction shall drive it far from him. 16 He that oppresseth the poor to increase his riches, and he that giveth to the rich, shall surely come to want.
17 Bow down thine ear, and hear the words of the wise, and apply thine heart unto my knowledge. 18 For it is a pleasant thing if thou keep them within thee; they shall withal be fitted in thy lips. 19 That thy trust may be in the LORD, I have made known to thee this day, even to thee. 20 Have not I written to thee excellent things in counsels and knowledge, 21 That I might make thee know the certainty of the words of truth; that thou mightest answer the words of truth to them that send unto thee?
22 Rob not the poor, because he is poor: neither oppress the afflicted in the gate: 23 For the LORD will plead their cause, and spoil the soul of those that spoiled them.
24 Make no friendship with an angry man; and with a furious man thou shalt not go: 25 Lest thou learn his ways, and get a snare to thy soul.
26 Be not thou one of them that strike hands, or of them that are sureties for debts. 27 If thou hast nothing to pay, why should he take away thy bed from under thee? 28 Remove not the ancient landmark, which thy fathers have set. 29 Seest thou a man diligent in his business? he shall stand before kings; he shall not stand before mean men .
1 Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu. 2 Bagātiem un nabagiem jābūt kopā jauktiem citam ar citu; Tas Kungs viņus visus ir radījis. 3 Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest. 4 Pazemības, proti, Dieva bijības alga ir bagātība, gods un dzīvība. 5 Daudz dzeloņu un valgu ir aplamam cilvēkam viņa dzīves ceļā, bet, kas turas tālu no tiem, tas saglabā savu dzīvību. 6 Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis. 7 Bagātais valda pār nabagiem, un, kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu. 8 Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā no savas blēdības rīkstes. 9 Maigas labsirdības pilna acs tiek svētīta, jo cilvēks ar tādu aci dod no savas maizes arī nabagiem. 10 Izdzen ņirgātājos, tad izzudīs nesaskaņas, apklusīs rāšanās un otra nicināšana. 11 Kam ir šķīsta sirds, tas mīl To Kungu, un, kura lūpas mīlīgi runā, tam ķēniņš ir draugs. 12 Tā Kunga acis apsargā labu padomu, bet nelieša vārdus Viņš izdeldē. 13 Sliņķis saka:"Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!" 14 Netiklu sieviešu mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas tajā iekrīt. 15 Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. 16 Kas dara netaisnību nabagajam, lai ar to vairotu savu mantu, un dod bagātajam, tas nokļūs trūkumā. 17 Pievērs savas ausis un uzklausi gudrības vārdus un iespied dziļi savā sirdī manu mācību! 18 Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un visnotaļ paudīsi ar savām lūpām! 19 Lai tava cerība būtu likta uz To Kungu - to es tev šodien atgādinu tevis paša labā. 20 Vai es neesmu tev jau daudzkārt ar priekšā uzrakstītiem padomiem un pamācībām saprotamu darījis, 21 ka es tev rādu taisnus un patiesus vārdus, lai tu pareizi varētu atbildēt tiem, kas tevi vaicā. 22 Neaplaupi nabago, tādēļ ka tas ir nabags, un nesaspied kādu nevarīgu vārtos, 23 jo Tas Kungs aizstāvēs viņa lietu un samīs viņa saminējus. 24 Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju, 25 ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli. 26 Neesi starp tiem, kas ar rokas spiedienu apsolās un par parādu galvo, 27 jo, ja tev nebūs ko samaksāt, kāpēc tad lai paņem tev tavu gultu zem tevis. 28 Nepārstati senās robežas, kādas tavi tēvi ir nosprauduši. 29 Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.
