1 Better is the poor that walketh in his integrity, than he that is perverse in his lips, and is a fool. 2 Also, that the soul be without knowledge, it is not good; and he that hasteth with his feet sinneth. 3 The foolishness of man perverteth his way: and his heart fretteth against the LORD. 4 Wealth maketh many friends; but the poor is separated from his neighbour. 5 A false witness shall not be unpunished, and he that speaketh lies shall not escape.
6 Many will intreat the favour of the prince: and every man is a friend to him that giveth gifts. 7 All the brethren of the poor do hate him: how much more do his friends go far from him? he pursueth them with words, yet they are wanting to him . 8 He that getteth wisdom loveth his own soul: he that keepeth understanding shall find good. 9 A false witness shall not be unpunished, and he that speaketh lies shall perish. 10 Delight is not seemly for a fool; much less for a servant to have rule over princes. 11 The discretion of a man deferreth his anger; and it is his glory to pass over a transgression. 12 The king’s wrath is as the roaring of a lion; but his favour is as dew upon the grass. 13 A foolish son is the calamity of his father: and the contentions of a wife are a continual dropping. 14 House and riches are the inheritance of fathers: and a prudent wife is from the LORD. 15 Slothfulness casteth into a deep sleep; and an idle soul shall suffer hunger. 16 He that keepeth the commandment keepeth his own soul; but he that despiseth his ways shall die. 17 He that hath pity upon the poor lendeth unto the LORD; and that which he hath given will he pay him again. 18 Chasten thy son while there is hope, and let not thy soul spare for his crying. 19 A man of great wrath shall suffer punishment: for if thou deliver him , yet thou must do it again. 20 Hear counsel, and receive instruction, that thou mayest be wise in thy latter end. 21 There are many devices in a man’s heart; nevertheless the counsel of the LORD, that shall stand. 22 The desire of a man is his kindness: and a poor man is better than a liar. 23 The fear of the LORD tendeth to life: and he that hath it shall abide satisfied; he shall not be visited with evil. 24 A slothful man hideth his hand in his bosom, and will not so much as bring it to his mouth again. 25 Smite a scorner, and the simple will beware: and reprove one that hath understanding, and he will understand knowledge. 26 He that wasteth his father, and chaseth away his mother, is a son that causeth shame, and bringeth reproach. 27 Cease, my son, to hear the instruction that causeth to err from the words of knowledge. 28 An ungodly witness scorneth judgment: and the mouth of the wicked devoureth iniquity. 29 Judgments are prepared for scorners, and stripes for the back of fools.
1 Nabags, kas savā rimtumā staigā, ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām un pie tam bagāts. 2 Kur cilvēks nerīkojas ar prātu, tur neiet labi, un, kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev zaudējumus. 3 Cilvēka bezprātība sajauc viņa ceļus, tā ka viņa sirds ir nemiera pilna pret To Kungu. 4 Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj. 5 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam. 6 Daudzi izsaka glaimus dižciltīgajam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas. 7 Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un, kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek! 8 Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu. 9 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, dabūs galu. 10 Nejēgam neklājas pieredzēt labas dienas, un vēl mazāk vergam pār savu augstāko valdnieku valdīt. 11 Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt. 12 Ķēniņa bargums ir kā jauna lauvas rūciens, bet viņa žēlastība ir kā rasa uz zāles. 13 Nejēgas dēls ir sava tēva sirdēsti, un nesaticīga sieva ir līdzīga jumta notekai, pa kuru nepārtraukti plūst un pil ūdens. 14 Namu un mantu manto no vecākiem, bet sapratīgu sievu no Tā Kunga. 15 Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu. 16 Kas glabā Tā Kunga bauslību, tas saglabā savu dzīvību, bet, kas nepiegriež nopietnu vērību savam ceļam, mirs. 17 Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu Tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu. 18 Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība, bet neļauj savai dvēselei tevi aizraut tik tālu, ka tu iedomātos savu dēlu nonāvēt. 19 Lielam un straujam niknumam jācieš zaudējumi, un, jo tu gribi to savaldīt, jo lielāks un niknāks tas kļūst. 20 Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs. 21 Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek Tā Kunga padoms. 22 Cilvēkam ir prieks par otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli. 23 Tā Kunga bijāšana spēcina cilvēku dzīvībai, tāds būs arvienu paēdis, tā ka nekāds ļaunums viņu nepiemeklēs. 24 Sliņķis paslēpj savu roku podā un nepieceļ to no jauna pie mutes. 25 Ja per kādu zobotājos, tad neprātīgais kļūst gudrs, ja soda un pārmāca sapratīgo, tad viņš kļūst pavisam prātīgs. 26 Kas posta tēvu un padzen savu māti, tas ir bezkaunīgs un nolādēts bērns. 27 Mities, mans dēls, klausīties mācības, kuras novērš no gudrības vārdiem! 28 Liecinieks, kas pats nelietis, apsmej tiesu, un bezdievju mute ar labpatiku norij ikkatru dzirdēto netaisnību. 29 Tiem, kas par visu ņirgājas, ir sagatavota soda tiesa, un ģeķu muguras sagaida pēriens.
