1 And the LORD spake unto Moses, saying, 2 Avenge the children of Israel of the Midianites: afterward shalt thou be gathered unto thy people. 3 And Moses spake unto the people, saying, Arm some of yourselves unto the war, and let them go against the Midianites, and avenge the LORD of Midian. 4 Of every tribe a thousand, throughout all the tribes of Israel, shall ye send to the war. 5 So there were delivered out of the thousands of Israel, a thousand of every tribe, twelve thousand armed for war. 6 And Moses sent them to the war, a thousand of every tribe, them and Phinehas the son of Eleazar the priest, to the war, with the holy instruments, and the trumpets to blow in his hand.
7 And they warred against the Midianites, as the LORD commanded Moses; and they slew all the males. 8 And they slew the kings of Midian, beside the rest of them that were slain; namely , Evi, and Rekem, and Zur, and Hur, and Reba, five kings of Midian: Balaam also the son of Beor they slew with the sword. 9 And the children of Israel took all the women of Midian captives, and their little ones, and took the spoil of all their cattle, and all their flocks, and all their goods. 10 And they burnt all their cities wherein they dwelt, and all their goodly castles, with fire. 11 And they took all the spoil, and all the prey, both of men and of beasts. 12 And they brought the captives, and the prey, and the spoil, unto Moses, and Eleazar the priest, and unto the congregation of the children of Israel, unto the camp at the plains of Moab, which are by Jordan near Jericho.
13 ¶ And Moses, and Eleazar the priest, and all the princes of the congregation, went forth to meet them without the camp. 14 And Moses was wroth with the officers of the host, with the captains over thousands, and captains over hundreds, which came from the battle. 15 And Moses said unto them, Have ye saved all the women alive? 16 Behold, these caused the children of Israel, through the counsel of Balaam, to commit trespass against the LORD in the matter of Peor, and there was a plague among the congregation of the LORD. 17 Now therefore kill every male among the little ones, and kill every woman that hath known man by lying with him. 18 But all the women children, that have not known a man by lying with him, keep alive for yourselves. 19 And do ye abide without the camp seven days: whosoever hath killed any person, and whosoever hath touched any slain, purify both yourselves and your captives on the third day, and on the seventh day. 20 And purify all your raiment, and all that is made of skins, and all work of goats’ hair , and all things made of wood.
21 ¶ And Eleazar the priest said unto the men of war which went to the battle, This is the ordinance of the law which the LORD commanded Moses; 22 Only the gold, and the silver, the brass, the iron, the tin, and the lead, 23 Every thing that may abide the fire, ye shall make it go through the fire, and it shall be clean: nevertheless it shall be purified with the water of separation: and all that abideth not the fire ye shall make go through the water. 24 And ye shall wash your clothes on the seventh day, and ye shall be clean, and afterward ye shall come into the camp.
25 ¶ And the LORD spake unto Moses, saying, 26 Take the sum of the prey that was taken, both of man and of beast, thou, and Eleazar the priest, and the chief fathers of the congregation: 27 And divide the prey into two parts; between them that took the war upon them, who went out to battle, and between all the congregation: 28 And levy a tribute unto the LORD of the men of war which went out to battle: one soul of five hundred, both of the persons, and of the beeves, and of the asses, and of the sheep: 29 Take it of their half, and give it unto Eleazar the priest, for an heave offering of the LORD. 30 And of the children of Israel’s half, thou shalt take one portion of fifty, of the persons, of the beeves, of the asses, and of the flocks, of all manner of beasts, and give them unto the Levites, which keep the charge of the tabernacle of the LORD. 31 And Moses and Eleazar the priest did as the LORD commanded Moses. 32 And the booty, being the rest of the prey which the men of war had caught, was six hundred thousand and seventy thousand and five thousand sheep, 33 And threescore and twelve thousand beeves, 34 And threescore and one thousand asses, 35 And thirty and two thousand persons in all, of women that had not known man by lying with him. 36 And the half, which was the portion of them that went out to war, was in number three hundred thousand and seven and thirty thousand and five hundred sheep: 37 And the LORD’s tribute of the sheep was six hundred and threescore and fifteen. 38 And the beeves were thirty and six thousand; of which the LORD’s tribute was threescore and twelve. 39 And the asses were thirty thousand and five hundred; of which the LORD’s tribute was threescore and one. 40 And the persons were sixteen thousand; of which the LORD’s tribute was thirty and two persons. 41 And Moses gave the tribute, which was the LORD’s heave offering, unto Eleazar the priest, as the LORD commanded Moses. 42 And of the children of Israel’s half, which Moses divided from the men that warred, 43 (Now the half that pertained unto the congregation was three hundred thousand and thirty thousand and seven thousand and five hundred sheep, 44 And thirty and six thousand beeves, 45 And thirty thousand asses and five hundred, 46 And sixteen thousand persons;) 47 Even of the children of Israel’s half, Moses took one portion of fifty, both of man and of beast, and gave them unto the Levites, which kept the charge of the tabernacle of the LORD; as the LORD commanded Moses.
48 ¶ And the officers which were over thousands of the host, the captains of thousands, and captains of hundreds, came near unto Moses: 49 And they said unto Moses, Thy servants have taken the sum of the men of war which are under our charge, and there lacketh not one man of us. 50 We have therefore brought an oblation for the LORD, what every man hath gotten, of jewels of gold, chains, and bracelets, rings, earrings, and tablets, to make an atonement for our souls before the LORD. 51 And Moses and Eleazar the priest took the gold of them, even all wrought jewels. 52 And all the gold of the offering that they offered up to the LORD, of the captains of thousands, and of the captains of hundreds, was sixteen thousand seven hundred and fifty shekels. 53 (For the men of war had taken spoil, every man for himself.) 54 And Moses and Eleazar the priest took the gold of the captains of thousands and of hundreds, and brought it into the tabernacle of the congregation, for a memorial for the children of Israel before the LORD.
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Atrieb apvainojumus, ko Israēla bērni ir cietuši no midiāniešiem, tad tu tapsi piepulcināts saviem ļaudīm." 3 Tad Mozus runāja uz tautu, sacīdams: "Apbruņojiet no sava vidus vīrus karam, lai tie iziet pulkos cīņā pret midiāniešiem un lai Tā Kunga atriebība nāktu pār Midiānu. 4 Jums jāsūta karā pa tūkstotim no katras Israēla cilts." 5 Tā tika nodoti no Israēla tūkstošiem pa tūkstotim no katras cilts, pavisam divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru. 6 Un Mozus tos sūtīja kara gaitās pa tūkstotim no katras cilts, un viņiem līdzi arī Pinehasu, priestera Ēleāzara dēlu, ar svētajiem piederumiem un viņa ziņā nodotajām trauksmes taurēm. 7 Un tie izgāja pret Midiānu, kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis, un viņi nokāva ikvienu vīriešu kārtas pretinieku. 8 Un tie nokāva līdz ar pārējiem arī Midiāna ķēniņus Eviju, Rekemu, Cūru, Hūru un Rēbu, tie bija pieci Midiāna ķēniņi, un arī Bileāmu, Beora dēlu, viņi nokāva ar zobenu. 9 Un Israēla bērni aizveda gūstā midiāniešu sievas līdz ar viņu bērniem un visus viņu lopus, un visus viņu ganāmpulkus, un visu viņu īpašumu par laupījumu. 10 Un visas viņu pilsētas līdz ar viņu mājvietām un nometņu vietām tie sadedzināja ar uguni. 11 Un tie ņēma kā gūstekņus un laupījumu visu, gan cilvēkus, gan lopus, 12 un noveda pie Mozus un priestera Ēleāzara un pie Israēla bērnu draudzes visu, ko tie bija gūstījuši, saņēmuši un salaupījuši, uz nometni Moāba klajumā, kas ir pāri Jordānai pretī Jērikai. 13 Bet Mozus un priesteris Ēleāzars, un visi draudzes galvenie izgāja tiem pretī ārpus nometnes. 14 Un Mozus apskaitās uz karapulku pavēlniekiem, uz tiem, kuri bija virsnieki pār tūkstošiem, un uz tiem virsniekiem, kuri bija pār simtiem, uz visiem, kas atgriezās no karagājiena. 15 Un Mozus tiem sacīja: "Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievas dzīvas? 16 Redzi, viņas bija pēc Bileāma padoma kļuvušas par iemeslu tam, ka Israēla bērni sacēlās pret To Kungu Peora dēļ, tādēļ nāca mocība pār Tā Kunga draudzi. 17 Bet tagad nokaujiet visus bērnus, kas ir vīriešu kārtas, un nokaujiet visas sievas, kas vīru ir pazinušas un pie vīra gulējušas; 18 bet ikvienu sieviešu kārtas bērnu un tās sievas, kuras vēl vīru nav pazinušas, kuras nav gulējušas pie vīra, tās atstājiet sev dzīvas. 19 Un uzceliet sev teltis ārpus nometnes un palieciet ārā septiņas dienas ikviens, kas ir nokāvis cilvēku, un ikviens, kas ir aizskāris nokautu. Visiem trešajā un septītajā dienā ir jāšķīstās no grēkiem, gan jums pašiem, gan jūsu gūstekņiem. 20 Un visas drēbes un ikviens ādas priekšmets, un viss, kas darināts no kazu vilnas, un visi koka rīki jums ir jāšķīsta!" 21 Un priesteris Ēleāzars sacīja visiem karavīriem, kas bija gājuši karot: "Šis ir bauslības likums, ko Tas Kungs Mozum ir pavēlējis: 22 zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, alvu un svinu, 23 visu, kas panes uguni, to arī lieciet ugunī, tad tās lietas ir atkal šķīstas; tomēr šīs lietas vēl ir apslakāmas ar šķīstīšanas ūdeni, lai tās būtu šķīstas; bet visus tos priekšmetus, kas uguni nepanes, tos laidiet caur ūdeni. 24 Un jums arī būs mazgāt savas drēbes septītajā dienā, tad arī jūs būsit kļuvuši šķīsti, un pēc tam jums būs iespējams atgriezties nometnē." 25 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 26 "Tu un priesteris Ēleāzars līdz ar draudzes tēvu namu galveniem saskaitiet it visus saņemtos un sagūstītos un lopus; 27 un sadali laupījumu uz pusēm, vienu pusi tiem, kas ir gājuši karā un ir kāvušies, bet otru pusi visai draudzei. 28 Un ņem Tam Kungam Viņa daļu no tiem karavīriem, kas bija karā izgājuši, vienu gabalu no pieciem simtiem kā no cilvēkiem, tā no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem; 29 no tiem piešķirtās puses tev tie ir jāņem, un nodod tos priesterim Ēleāzaram par cilājamo upuri Tam Kungam. 30 Bet no Israēla bērniem piešķirtās puses ņem vienu iegūto no katriem piecdesmit - no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem, no sīklopiem un no visiem lopiem - un nodod tos levītiem, kuri pilda savu pienākumu pie Tā Kunga mājokļa." 31 Un Mozus ar priesteri Ēleāzaru tā darīja, kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis. 32 Un atlikušais laupījums, viņu ar varu paņemtais ieguvums, ko tie bija salaupījuši, bija seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu 33 un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu, 34 un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu; 35 un cilvēku dvēseļu skaits, no sievām, kuras nebija pie vīra gulējušas, kopskaitā bija trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu. 36 Bet no otras puses, tiem, kuri bija gājuši karā, viņiem piešķirto sīklopu skaits bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti, 37 un tas sīklopu daudzums, kas piekrita Tam Kungam, bija seši simti septiņdesmit pieci, 38 un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši, bet viņu skaits, ko nodeva Tam Kungam, bija septiņdesmit divi, 39 un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti, bet no tiem nodeva Tam Kungam sešdesmit vienu; 40 un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, bet viņu novēlamā daļa Tam Kungam bija trīsdesmit divas dvēseles. 41 Un Mozus deva priesterim Ēleāzaram Tam Kungam novēlēto daļu par cilājamo upuri, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 42 Un tā puse, kas bija piešķirta Israēla bērniem, kad Mozus atdalīja tiem, kas bija gājuši karā,- 43 šī draudzei piešķirtā puse bija: sīklopu vien trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti, 44 un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši, 45 un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti, 46 un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši - 47 un Mozus ņēma no Israēla bērnu daļas vienu iegūto no katriem piecdesmit cilvēkiem un no lopiem un tos deva levītiem, kas kopa Tā Kunga mājokli, kā Tas Kungs bija Mozum pavēlējis. 48 Tad piegāja pie Mozus karapulku virsnieki, kas bija bijuši virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem, 49 un tie sacīja Mozum: "Tavi kalpi ir skaitījuši to karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst. 50 Tāpēc mēs esam atnesuši Tam Kungam upuri, ikviens tuvodamies ar to, ko viņš ir atradis no zelta priekšmetiem - rokassprādzēm, aprocēm, gredzeniem, auskariem un dārgām rotām -, lai savas dvēseles salīdzinātu Tā Kunga priekšā." 51 Tad Mozus un priesteris Ēleāzars saņēma no tiem zeltu un citus smalki izstrādātus priekšmetus. 52 Un viss zelts, ko tie Tam Kungam atnesa par cilājamo upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņi simti piecdesmit seķeļu - no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem, 53 jo kareivji bija laupījuši katrs pats savā labā. 54 Tad Mozus un priesteris Ēleāzars saņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem, un viņi to ienesa Saiešanas teltī par piemiņu Israēla bērniem Tā Kunga priekšā.
