1 And the LORD spake unto Moses, saying, 2 Speak unto the children of Israel, and say unto them, When ye be come into the land of your habitations, which I give unto you, 3 And will make an offering by fire unto the LORD, a burnt offering, or a sacrifice in performing a vow, or in a freewill offering, or in your solemn feasts, to make a sweet savour unto the LORD, of the herd, or of the flock: 4 Then shall he that offereth his offering unto the LORD bring a meat offering of a tenth deal of flour mingled with the fourth part of an hin of oil. 5 And the fourth part of an hin of wine for a drink offering shalt thou prepare with the burnt offering or sacrifice, for one lamb. 6 Or for a ram, thou shalt prepare for a meat offering two tenth deals of flour mingled with the third part of an hin of oil. 7 And for a drink offering thou shalt offer the third part of an hin of wine, for a sweet savour unto the LORD. 8 And when thou preparest a bullock for a burnt offering, or for a sacrifice in performing a vow, or peace offerings unto the LORD: 9 Then shall he bring with a bullock a meat offering of three tenth deals of flour mingled with half an hin of oil. 10 And thou shalt bring for a drink offering half an hin of wine, for an offering made by fire, of a sweet savour unto the LORD. 11 Thus shall it be done for one bullock, or for one ram, or for a lamb, or a kid. 12 According to the number that ye shall prepare, so shall ye do to every one according to their number. 13 All that are born of the country shall do these things after this manner, in offering an offering made by fire, of a sweet savour unto the LORD. 14 And if a stranger sojourn with you, or whosoever be among you in your generations, and will offer an offering made by fire, of a sweet savour unto the LORD; as ye do, so he shall do. 15 One ordinance shall be both for you of the congregation, and also for the stranger that sojourneth with you , an ordinance for ever in your generations: as ye are , so shall the stranger be before the LORD. 16 One law and one manner shall be for you, and for the stranger that sojourneth with you.
17 ¶ And the LORD spake unto Moses, saying, 18 Speak unto the children of Israel, and say unto them, When ye come into the land whither I bring you, 19 Then it shall be, that, when ye eat of the bread of the land, ye shall offer up an heave offering unto the LORD. 20 Ye shall offer up a cake of the first of your dough for an heave offering: as ye do the heave offering of the threshingfloor, so shall ye heave it. 21 Of the first of your dough ye shall give unto the LORD an heave offering in your generations.
22 ¶ And if ye have erred, and not observed all these commandments, which the LORD hath spoken unto Moses, 23 Even all that the LORD hath commanded you by the hand of Moses, from the day that the LORD commanded Moses , and henceforward among your generations; 24 Then it shall be, if ought be committed by ignorance without the knowledge of the congregation, that all the congregation shall offer one young bullock for a burnt offering, for a sweet savour unto the LORD, with his meat offering, and his drink offering, according to the manner, and one kid of the goats for a sin offering. 25 And the priest shall make an atonement for all the congregation of the children of Israel, and it shall be forgiven them; for it is ignorance: and they shall bring their offering, a sacrifice made by fire unto the LORD, and their sin offering before the LORD, for their ignorance: 26 And it shall be forgiven all the congregation of the children of Israel, and the stranger that sojourneth among them; seeing all the people were in ignorance.
27 ¶ And if any soul sin through ignorance, then he shall bring a she goat of the first year for a sin offering. 28 And the priest shall make an atonement for the soul that sinneth ignorantly, when he sinneth by ignorance before the LORD, to make an atonement for him; and it shall be forgiven him. 29 Ye shall have one law for him that sinneth through ignorance, both for him that is born among the children of Israel, and for the stranger that sojourneth among them.
30 ¶ But the soul that doeth ought presumptuously, whether he be born in the land, or a stranger, the same reproacheth the LORD; and that soul shall be cut off from among his people. 31 Because he hath despised the word of the LORD, and hath broken his commandment, that soul shall utterly be cut off; his iniquity shall be upon him.
32 ¶ And while the children of Israel were in the wilderness, they found a man that gathered sticks upon the sabbath day. 33 And they that found him gathering sticks brought him unto Moses and Aaron, and unto all the congregation. 34 And they put him in ward, because it was not declared what should be done to him. 35 And the LORD said unto Moses, The man shall be surely put to death: all the congregation shall stone him with stones without the camp. 36 And all the congregation brought him without the camp, and stoned him with stones, and he died; as the LORD commanded Moses.
37 ¶ And the LORD spake unto Moses, saying, 38 Speak unto the children of Israel, and bid them that they make them fringes in the borders of their garments throughout their generations, and that they put upon the fringe of the borders a ribband of blue: 39 And it shall be unto you for a fringe, that ye may look upon it, and remember all the commandments of the LORD, and do them; and that ye seek not after your own heart and your own eyes, after which ye use to go a whoring: 40 That ye may remember, and do all my commandments, and be holy unto your God. 41 I am the LORD your God, which brought you out of the land of Egypt, to be your God: I am the LORD your God.
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit tanī zemē, ko Es jums gribu dot, lai jūs tur dzīvotu, 3 un jūs pienesīsit upuri Tam Kungam, vai nu dedzināmo, vai kaujamo upuri, lai izpildītu kādu solījumu, vai nu atnesot to labprātīgi, vai arī noteiktā svētku laikā - no liellopiem vai no sīklopiem - upuri, kas sagatavots Tam Kungam par patīkamu smaržu, 4 tad tam, kas savu upuri pienes Tam Kungam, būs upurēt par ēdamo upuri vienu desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar ceturtdaļu hina eļļas, 5 un arī ceturtdaļu hina vīna slakāmam upurim, kas sagatavots vai nu dedzināmam, vai kaujamam upurim pie ikviena upurējamā jēra. 6 Vai kad tiek upurēts auns, tad tev būs sagatavot ēdamo upuri no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar trešdaļu hina eļļas. 7 Un vīnu dzeramam upurim, trešo daļu hina, būs tev upurēt par patīkamu smaržu Tam Kungam. 8 Bet, ja tu gribi sagatavot jaunu vērsi dedzināmam upurim vai kaujamam upurim, lai pildītu kādu solījumu, vai arī kā pateicības upuri Tam Kungam, 9 tad pienes klāt pie jaunā vērša arī ēdamo upuri no trijām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar pushinu eļļas, 10 un upurē pushinu vīna kā dzeramo upuri kopā ar uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam. 11 Tā ir jādara ar ikvienu vērsi vai ikvienu aunu, tāpat arī ar ikvienu jēru vai kazlēnu. 12 Cik lielu skaitu jūs sagatavojat, tā dariet ar ikvienu, atbilstoši to skaitam. 13 Ikvienam iedzimtajam būs tā darīt, ja tas vēlas pienest uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam. 14 Bet, ja kāds svešinieks piemīt jūsu vidū vai kāds dzīvo kopā ar jūsu pēcnācējiem un ja tas grib nest uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam, tad lai viņš to sagatavo tāpat, kā jūs to darāt. 15 Visai draudzei ir vienāds likums, kā jums pašiem, tā arī svešiniekam, kas piemīt jūsu vidū; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm: tādi paši, kādi jūs esat, ir arī svešinieki Tā Kunga priekšā. 16 Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un arī svešiniekam, kas pie jums piedzīvo." 17 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 18 "Saki Israēla bērniem, tiem teikdams: kad jūs nonāksit tai zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu, 19 un kad jūs ēdīsit tās zemes maizi, jums jāziedo Tam Kungam cilājamais upuris. 20 Savu skrotēto miltu pirmo cepumu nolieciet par cilājamo upuri, it kā jūs to dotu no klonā izkultiem graudiem, tā jums būs to upurēt. 21 No saviem skrotēto miltu pirmajiem dodiet Tam Kungam cilājamo upuri uz cilšu ciltīm. 22 Bet, ja jūs netīši grēkosit un nepildīsit visus šos baušļus, ko Tas Kungs devis Mozum, 23 itin visu, ko Tas Kungs caur Mozu ir pavēlējis no tās dienas, kad Tas Kungs to pavēlējis, un tālāk līdz jūsu pēcnācēju ciltīm, 24 tad, ja tas ir noticis netīši, draudzei nezinot, tad lai visa draudze upurē jaunu vērsi kā dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam kopā ar ēdamo upuri un dzeramo upuri, kā pienākas, un lai dod āzi grēku upurim. 25 Un priesteris lai salīdzina visu Israēla bērnu draudzi, tad viņiem tiks piedots, jo bija netīši grēkots. Tāpēc lai tie nes savu upuri, tas ir, uguns upuri Tam Kungam un savu grēku upuri Tā Kunga priekšā savu netīši izdarīto grēku dēļ. 26 Tad visai Israēla bērnu draudzei un arī svešiniekam, kas jūsu vidū piemājo, tiks piedots, tāpēc ka visai tautai tas grēks noticis netīši. 27 Un, ja tikai viena vienīga dvēsele ir netīši apgrēkojusies, tad lai tā pieved gadu vecu kazu grēku upurim. 28 Un priesteris lai izdara salīdzināšanu šīs dzīvās dvēseles labad, kas izdarījusi netīšu grēku Tā Kunga priekšā; tas lai to salīdzina, tad lai viņai tiek piedots. 29 Ikvienam, kas ir piedzimis kā Israēla bērns, un tam svešiniekam, kas jūsu starpā dzīvo, lai ir vienādi bauslības noteikumi, ja kāds netīši apgrēkojas. 30 Bet tai dvēselei, kas to dara ar paceltu roku, vai tas ir jūsu vidū dzimušais vai svešinieks, tāds ir zaimotājs Tā Kunga priekšā,- un tai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas, 31 jo tā ir nicinājusi Tā Kunga vārdu un pulgojusi Viņa bauslību; ar izdeldēšanu tā dvēsele lai pavisam top izdeldēta, un viņas noziegums paliek uz tās!" 32 Kad Israēla bērni bija tuksnesī, tad viņi sastapa kādu vīru sabata dienā lasām malku. 33 Un tie, kas viņu atrada malku lasām, to atveda pie Mozus un Ārona un pie visas draudzes 34 un to apcietināja, jo nebija īpaši pateikts, kas ar tādu jādara. 35 Tad Tas Kungs sacīja Mozum: "Mirtin ir šim vīram jāmirst, lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem ārpus nometnes!" 36 Tad visa draudze viņu izveda ārā aiz nometnes un nomētāja ar akmeņiem, ka tas nomira, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 37 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 38 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem, lai tie sev taisa pušķus drēbju stūros uz cilšu ciltīm un lai pieliek pie pušķu stūriem zilu auklu. 39 Un tos pušķus jums būs tādēļ nest, lai jūs, tos redzēdami, pieminētu visus Tā Kunga baušļus un tos pildītu un jūs nestaigātu sava paša sirdsprāta vadīti un nesekotu savu pašu acīm, kas netikli iekāro cita lietas, 40 lai jūs pieminētu un pildītu visus Manus baušļus un jūs būtu svēti savam Dievam: 41 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs, jūsu Dievs!"
