1 A good name is better than precious ointment; and the day of death than the day of one’s birth.
2 ¶ It is better to go to the house of mourning, than to go to the house of feasting: for that is the end of all men; and the living will lay it to his heart. 3 Sorrow is better than laughter: for by the sadness of the countenance the heart is made better. 4 The heart of the wise is in the house of mourning; but the heart of fools is in the house of mirth. 5 It is better to hear the rebuke of the wise, than for a man to hear the song of fools. 6 For as the crackling of thorns under a pot, so is the laughter of the fool: this also is vanity.
7 ¶ Surely oppression maketh a wise man mad; and a gift destroyeth the heart. 8 Better is the end of a thing than the beginning thereof: and the patient in spirit is better than the proud in spirit. 9 Be not hasty in thy spirit to be angry: for anger resteth in the bosom of fools. 10 Say not thou, What is the cause that the former days were better than these? for thou dost not enquire wisely concerning this.
11 ¶ Wisdom is good with an inheritance: and by it there is profit to them that see the sun. 12 For wisdom is a defence, and money is a defence: but the excellency of knowledge is, that wisdom giveth life to them that have it. 13 Consider the work of God: for who can make that straight, which he hath made crooked? 14 In the day of prosperity be joyful, but in the day of adversity consider: God also hath set the one over against the other, to the end that man should find nothing after him. 15 All things have I seen in the days of my vanity: there is a just man that perisheth in his righteousness, and there is a wicked man that prolongeth his life in his wickedness. 16 Be not righteous over much; neither make thyself over wise: why shouldest thou destroy thyself? 17 Be not over much wicked, neither be thou foolish: why shouldest thou die before thy time? 18 It is good that thou shouldest take hold of this; yea, also from this withdraw not thine hand: for he that feareth God shall come forth of them all. 19 Wisdom strengtheneth the wise more than ten mighty men which are in the city. 20 For there is not a just man upon earth, that doeth good, and sinneth not. 21 Also take no heed unto all words that are spoken; lest thou hear thy servant curse thee: 22 For oftentimes also thine own heart knoweth that thou thyself likewise hast cursed others.
23 ¶ All this have I proved by wisdom: I said, I will be wise; but it was far from me. 24 That which is far off, and exceeding deep, who can find it out? 25 I applied mine heart to know, and to search, and to seek out wisdom, and the reason of things , and to know the wickedness of folly, even of foolishness and madness: 26 And I find more bitter than death the woman, whose heart is snares and nets, and her hands as bands: whoso pleaseth God shall escape from her; but the sinner shall be taken by her. 27 Behold, this have I found, saith the preacher, counting one by one, to find out the account: 28 Which yet my soul seeketh, but I find not: one man among a thousand have I found; but a woman among all those have I not found. 29 Lo, this only have I found, that God hath made man upright; but they have sought out many inventions.
1 Laba slava ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, un miršanas diena ir labāka nekā piedzimšanas. 2 Labāk ir ieiet sēru namā nekā dzīru namā, jo tur redz norādījumu uz visu cilvēku galu, un tas, kas vēl dzīvo, to lai ņem pie sirds! 3 Labāk ir skumt nekā smieties, jo, kad vaigs ir noskumis, tad sirdij ir labi. 4 Gudro sirds ir bēdu namā, bet nelgu sirds ir prieku namā. 5 Labāk ir klausīties gudrā bāršanu nekā klausīties nelgas dziesmu, 6 jo, kā ērkšķi sprakšķ zem katla, tā izskan arī nelgas smiekli. Arī tā ir niecība. 7 Patiešām, netaisna peļņa padara arī gudru par nelgu, un uzpirkšanas dāvanas samaitā sirdi. 8 Labāks ir kādas lietas gals nekā tās sākums, labāka ir pacietība nekā augstprātība. 9 Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē. 10 Nejautā, kā tas nāk, ka senie laiki ir bijuši labāki nekā tagadējie; tas nebūtu gudrs jautājums. 11 Gudrība ir laba kopā ar mantojumu un ir ieguvums tiem, kas sauli redz. 12 Jo gudrības pavēnī cilvēks jūtas tikpat droši paslēpts kā naudas pavēnī, bet gudrības pārākums ir atziņā, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir. 13 Uzlūko Dieva darbu, un kurš gan var darīt taisnu to, ko Viņš ir darījis līku? 14 Baudi labumu labā dienā, bet arī ļaunu dienu ņem par labu, jo Dievs dara gan šo, gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa nāves. 15 Visu to es esmu redzējis savas nīcīgās dzīves dienās: dažs taisnais aiziet bojā savā taisnībā, bet dažs bezdievīgais, neraugoties uz viņa ļaunumu, piedzīvo garu mūžu. 16 Neesi pārlieku taisns un neturi pats sevi par pārlieku gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt? 17 Bet neesi arī pārlieku bezdievīgs un nerīkojies kā nelga, jo kāpēc tu gribi nomirt pirms laika? 18 Vislabāk ir, ja tu pie viena stipri turies, bet arī no otra neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas, tiek tālāk nekā viņi visi. 19 Īsta gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit varenie, kuri ir pilsētā. 20 Tiešām, virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kurš darītu tikai labu un nekad negrēkotu. 21 Nepiegriez pārmērīgu vērību arī visām runām, kas tiek runātas, citādi tu kādreiz varētu pat dabūt dzirdēt, ka tavs kalps tevi apsmej, 22 jo to tu it labi pats zini, ka arī tu esi citus zobojis un apsmējis. 23 Visu to es esmu ar gudrību pārbaudījis, domādams: tā es iegūšu īsto gudrību! - Bet tā tomēr palika tālu prom no manis. 24 Lielā tālumā atrodas visu lietu pamats un dziļi, jā, dziļi apslēpts; kurš var to atrast? 25 Un atkal, un atkal, kad es tam piegriezos un centos savu prātu uz to virzīt, lai iegūtu īstu atziņu un pareizu spriedumu un savos meklējumos pēc gudrības nonāktu pie kāda gala slēdziena, un ieskatītu, ka bezdievība ir muļķība un muļķība ir neprāts, 26 tad es atradu kaut ko, kas ir rūgtāks nekā nāve, un proti, sievu, kas līdzīga ķeramam tīklam, kuras sirds ir cilpas un kuras rokas ir važas. Tas, uz kuru Dievam ir labs prāts, izglābsies no viņas, bet, kas grēko, tiks viņas sagūstīts. 27 "Redzi, to es esmu atradis," saka mācītājs, "pēc tam, kad es esmu licis pieredzes citu pie citas, lai iegūtu drošu gala spriedumu: 28 bet, ko mana dvēsele arvien vēl meklē un ko es neesmu vēl atradis, tas ir: starp tūkstošiem es esmu atradis vismaz vienu īstu vīru, bet tādu pat sievu starp viņiem visiem es neesmu atradis nevienu. 29 Bet redzi, vienu lietu gan es esmu atradis, proti, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnīgu, bet viņi paši ieslīgst daudzējādā neattaisnojamā gudrošanā."
