1 Thus hath the Lord GOD shewed unto me; and, behold, he formed grasshoppers in the beginning of the shooting up of the latter growth; and, lo, it was the latter growth after the king’s mowings. 2 And it came to pass, that when they had made an end of eating the grass of the land, then I said, O Lord GOD, forgive, I beseech thee: by whom shall Jacob arise? for he is small. 3 The LORD repented for this: It shall not be, saith the LORD.
4 ¶ Thus hath the Lord GOD shewed unto me: and, behold, the Lord GOD called to contend by fire, and it devoured the great deep, and did eat up a part. 5 Then said I, O Lord GOD, cease, I beseech thee: by whom shall Jacob arise? for he is small. 6 The LORD repented for this: This also shall not be, saith the Lord GOD.
7 ¶ Thus he shewed me: and, behold, the Lord stood upon a wall made by a plumbline, with a plumbline in his hand. 8 And the LORD said unto me, Amos, what seest thou? And I said, A plumbline. Then said the Lord, Behold, I will set a plumbline in the midst of my people Israel: I will not again pass by them any more: 9 And the high places of Isaac shall be desolate, and the sanctuaries of Israel shall be laid waste; and I will rise against the house of Jeroboam with the sword.
10 ¶ Then Amaziah the priest of Beth-el sent to Jeroboam king of Israel, saying, Amos hath conspired against thee in the midst of the house of Israel: the land is not able to bear all his words. 11 For thus Amos saith, Jeroboam shall die by the sword, and Israel shall surely be led away captive out of their own land. 12 Also Amaziah said unto Amos, O thou seer, go, flee thee away into the land of Judah, and there eat bread, and prophesy there: 13 But prophesy not again any more at Beth-el: for it is the king’s chapel, and it is the king’s court.
14 ¶ Then answered Amos, and said to Amaziah, I was no prophet, neither was I a prophet’s son; but I was an herdman, and a gatherer of sycomore fruit: 15 And the LORD took me as I followed the flock, and the LORD said unto me, Go, prophesy unto my people Israel.
16 ¶ Now therefore hear thou the word of the LORD: Thou sayest, Prophesy not against Israel, and drop not thy word against the house of Isaac. 17 Therefore thus saith the LORD; Thy wife shall be an harlot in the city, and thy sons and thy daughters shall fall by the sword, and thy land shall be divided by line; and thou shalt die in a polluted land: and Israel shall surely go into captivity forth of his land.
1 Tas visuvarenais Kungs ļāva man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur stāvēja kāds, kas laida siseņus pasaulē, kad sāka zaļot atāls; šis atāls bija tas, kam bija jāizaug pēc pirmās ķēniņa pļaujas. 2 Kad siseņi bija visā zemē zāli noēduši, es teicu: "Ak, Kungs, Kungs, esi žēlīgs! Kas gan palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir niecīgs!" 3 Tad Tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: "Tas nenotiks!" 4 Dievs Tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un redzi, Dievs Tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznīcināja dziļās dzelmes un aprija aramo zemi. 5 Tad es lūdzu: "Ak, Kungs, Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?" 6 Tad Tam Kungam kļuva arī tā žēl, un Tas Kungs, Visuvarenais, teica: "Tam nebūs notikt!" 7 Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, Tas Kungs stāvēja uz stāvas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā. 8 Un Tas Kungs man jautāja: "Ko tu redzi, Amos?" Es atbildēju: "Svērteni ar svinu galā." Tad Tas Kungs sacīja: "Redzi, Es gribu iegremdēt Savu svērteni pašā vidū Savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to. 9 Nē! Bet Īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!" 10 Tad Bēteles priesteris Amacija sūtīja ziņu Jerobeāmam, Israēla ķēniņam, un lika viņam sacīt: "Amoss kūda Israēla ļaudis uz dumpi pret tevi; zeme vairs nevar paciest viņa vārdus." 11 Lūk, ko Amoss bija teicis: "Jerobeāms mirs no zobena, un Israēlu aizvedīs projām no viņa zemes gūstā." 12 Bet tad Amacija teica Amosam: "Tu, redzētāj, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto! 13 Bet Bētelē tu ilgāk vairs nedrīksti pravietot, jo tā ir ķēniņam svēta vieta, un tur ir arī ķēniņa valsts galvenā mītne!" 14 Amoss tad atbildēja Amacijam un teica: "Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls, bet es esmu gans, kas audzē meža vīģes. 15 Bet Tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: "Ej un uzstājies kā pravietis pret Manu Israēla tautu!" 16 Tādēļ uzklausi Tā Kunga vārdu! Tu saki: "Nesludini neko pret Israēlu un nemāci neko pret Īzāka namu." 17 Tāpēc Tas Kungs saka par tevi tā: tava sieva kļūs pilsētā par netikli, un zobens nesīs nāvi taviem dēliem un tavām meitām, tavu zemi izmērīs ar mērījamo auklu un izdalīs, un tu pats mirsi nešķīstā zemē, bet Israēls tiks vestin aizvests projām no savas zemes!"
