1 So they brought the ark of God, and set it in the midst of the tent that David had pitched for it: and they offered burnt sacrifices and peace offerings before God. 2 And when David had made an end of offering the burnt offerings and the peace offerings, he blessed the people in the name of the LORD. 3 And he dealt to every one of Israel, both man and woman, to every one a loaf of bread, and a good piece of flesh, and a flagon of wine .
4 ¶ And he appointed certain of the Levites to minister before the ark of the LORD, and to record, and to thank and praise the LORD God of Israel: 5 Asaph the chief, and next to him Zechariah, Jeiel, and Shemiramoth, and Jehiel, and Mattithiah, and Eliab, and Benaiah, and Obed-edom: and Jeiel with psalteries and with harps; but Asaph made a sound with cymbals; 6 Benaiah also and Jahaziel the priests with trumpets continually before the ark of the covenant of God.
7 ¶ Then on that day David delivered first this psalm to thank the LORD into the hand of Asaph and his brethren. 8 Give thanks unto the LORD, call upon his name, make known his deeds among the people. 9 Sing unto him, sing psalms unto him, talk ye of all his wondrous works. 10 Glory ye in his holy name: let the heart of them rejoice that seek the LORD. 11 Seek the LORD and his strength, seek his face continually. 12 Remember his marvellous works that he hath done, his wonders, and the judgments of his mouth; 13 O ye seed of Israel his servant, ye children of Jacob, his chosen ones. 14 He is the LORD our God; his judgments are in all the earth. 15 Be ye mindful always of his covenant; the word which he commanded to a thousand generations; 16 Even of the covenant which he made with Abraham, and of his oath unto Isaac; 17 And hath confirmed the same to Jacob for a law, and to Israel for an everlasting covenant, 18 Saying, Unto thee will I give the land of Canaan, the lot of your inheritance; 19 When ye were but few, even a few, and strangers in it. 20 And when they went from nation to nation, and from one kingdom to another people; 21 He suffered no man to do them wrong: yea, he reproved kings for their sakes, 22 Saying , Touch not mine anointed, and do my prophets no harm. 23 Sing unto the LORD, all the earth; shew forth from day to day his salvation. 24 Declare his glory among the heathen; his marvellous works among all nations. 25 For great is the LORD, and greatly to be praised: he also is to be feared above all gods. 26 For all the gods of the people are idols: but the LORD made the heavens. 27 Glory and honour are in his presence; strength and gladness are in his place. 28 Give unto the LORD, ye kindreds of the people, give unto the LORD glory and strength. 29 Give unto the LORD the glory due unto his name: bring an offering, and come before him: worship the LORD in the beauty of holiness. 30 Fear before him, all the earth: the world also shall be stable, that it be not moved. 31 Let the heavens be glad, and let the earth rejoice: and let men say among the nations, The LORD reigneth. 32 Let the sea roar, and the fulness thereof: let the fields rejoice, and all that is therein. 33 Then shall the trees of the wood sing out at the presence of the LORD, because he cometh to judge the earth. 34 O give thanks unto the LORD; for he is good; for his mercy endureth for ever. 35 And say ye, Save us, O God of our salvation, and gather us together, and deliver us from the heathen, that we may give thanks to thy holy name, and glory in thy praise. 36 Blessed be the LORD God of Israel for ever and ever. And all the people said, Amen, and praised the LORD.
37 ¶ So he left there before the ark of the covenant of the LORD Asaph and his brethren, to minister before the ark continually, as every day’s work required: 38 And Obed-edom with their brethren, threescore and eight; Obed-edom also the son of Jeduthun and Hosah to be porters: 39 And Zadok the priest, and his brethren the priests, before the tabernacle of the LORD in the high place that was at Gibeon, 40 To offer burnt offerings unto the LORD upon the altar of the burnt offering continually morning and evening, and to do according to all that is written in the law of the LORD, which he commanded Israel; 41 And with them Heman and Jeduthun, and the rest that were chosen, who were expressed by name, to give thanks to the LORD, because his mercy endureth for ever; 42 And with them Heman and Jeduthun with trumpets and cymbals for those that should make a sound, and with musical instruments of God. And the sons of Jeduthun were porters. 43 And all the people departed every man to his house: and David returned to bless his house.
1 Un pēc tam, kad viņi ienesa Dieva šķirstu un to novietoja telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, viņi ziedoja Dieva priekšā dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus. 2 Un, kad Dāvids bija beidzis upurēt dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad viņš Tā Kunga Vārdā svētīja tautu. 3 Un viņš ikkatram no Israēla izdalīja, kā vīriem, tā arī sievām, pa vienai maizei, gabalam gaļas un rozīņu rausi. 4 Un Tā Kunga šķirsta priekšā viņš nolika kalpot dažus no levītiem, lai tie lūgtu, slavētu un pateiktos Tam Kungam, Israēla Dievam. 5 Asafs bija vadonis, bet Zaharja otrs pēc viņa; tad Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls, Matitja, Ēliābs, Obed-Edoms un Jehiēls ar mūzikas instrumentiem, arfām un cītarām, un Asafs lika atskanēt cimbālēm. 6 Un Benaja un Jahasiēls, priesteri, pastāvīgi ar taurēm bija Dieva derības šķirsta priekšā. 7 Toreiz tanī dienā Dāvids pirmo reizi deva Asafam un viņa brāļiem šo dziesmu, lai pateiktos Tam Kungam: 8 "Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus tautu vidū Viņa darbus! 9 Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, runājiet par visiem Viņa brīnuma darbiem! 10 Dodiet slavu Viņa svētajam Vārdam! Lai visu to sirdis priecājas, kas ir Tā Kunga meklētāji! 11 Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās! 12 Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes, 13 jūs, Viņa kalpa Israēla pēcnācēji, Jēkaba dēli, Viņa izredzētie! 14 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas tiek spriestas visā pasaulē. 15 Pieminiet mūžīgi Viņa derību, vārdu, ko Viņš pavēlējis tūkstoš audzēm, 16 derību, ko Viņš ir slēdzis ar Ābrahāmu, un Viņa zvēresta apsolījumu, ko Viņš zvērējis Īzākam 17 un ko Viņš arī Jēkabam apstiprinājis kā likumu un Israēlam kā mūžīgu derību, 18 sacīdams: tev Es došu Kānaāna zemi, ko Es jums piešķīru kā īpašuma daļu 19 tolaik, kad jūs vēl bijāt nedaudzi skaitā, pavisam maz, un svešinieki tai zemē, 20 klīzdami no tautas pie tautas un no vienas ķēniņa valsts pie citiem ļaudīm. 21 Bet Viņš nepiekāpās neviena priekšā, kas viņus apspieda, un viņu dēļ Viņš pat pārmācīja ķēniņus: 22 nepieskarieties Maniem svaidītiem un nenodariet ļaunu Maniem praviešiem! 23 Dziediet Tam Kungam, visa zeme, sludiniet ik dienas Viņa pestīšanu! 24 Vēstiet citām tautām Viņa godu un it visu tautu vidū Viņa brīnuma darbus! 25 Jo liels ir Tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem, 26 jo visu tautu dievi ir elki, bet Tas Kungs ir radījis debesis. 27 Augstība un varenība ir Viņa priekšā, spēks un tīksme mīt Viņa mājoklī. 28 Dodiet Tam Kungam, jūs tautu ciltis, dodiet Tam Kungam godu un slavu! 29 Dodiet Tam Kungam Viņa Vārda godu! Atnesiet dāvanu upurus un nāciet Viņa vaiga priekšā. Zemojieties Tā Kunga priekšā un zemojieties svētā glītumā! 30 Trīci, ak, visa zeme, Viņa vaiga priekšā! Patiešām, zeme ir stingri nostiprināta, tā nav izkustināma. 31 Lai debesis izplūst priekā, un zeme lai gavilē un lai tā saka tautām: Tas Kungs ir ķēniņš! 32 Lai jūra krāc, un viss, kas to pilda, lai bango! Lai tīrumi gavilē un viss, kas tajos aug! 33 Lai gavilē koki mežā Tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi. 34 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlastība pastāv mūžīgi. 35 Un lūdziet: izglāb mūs, Dievs, mūsu Glābēj! Sapulcini mūs un atbrīvo mūs no citām tautām, lai mēs nestu pateicības slavu Tavam svētajam Vārdam, lai paši celtu sevi, Tevi godinādami! 36 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību!" Un visa tauta sacīja: "Āmen!" un "Slavējiet To Kungu!" 37 Tad Dāvids tur atstāja Tā Kunga derības šķirsta priekšā Asafu un viņa brāļus, lai tie pastāvīgi kalpotu šķirsta priekšā, kā ik dienas pienākas. 38 Un Obed-Edomam un viņa sešdesmit astoņiem brāļiem viņš lika darīt to pašu, pie kam Obed-Edoms, Jedutuna dēls, un Hosa un visi šie pārējie bija vārtu sargi. 39 Un priesteri Cadoku un viņa brāļus, priesterus, viņš atstāja arī turpmāk par sargiem Tā Kunga mājokļa priekšā, kas atradās Gibeonas augstienē, 40 lai tie Tam Kungam vienmēr, rītos un vakaros, upurētu dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko Viņš Israēlam bija pavēlējis. 41 Un kopā ar viņiem tur bija Heimans un Jedutuns, un atlikusī daļa no izraudzītiem, kuri bija nozīmēti pēc vārdiem, lai pateiktos Tam Kungam, jo Viņa žēlastība ir mūžīga. 42 Un līdz ar viņiem bija Heimans un Jedutuns, un viņu rīcībā bija taures un cimbāles, kuras tie skandināja, un arī Dieva dziesmu pavadīšanai domātās cītaras; taču Jedutuna dēliem bija jābūt par vārtu sargiem. 43 Un tad visi ļaudis atgriezās, ikviens savā namā, arī Dāvids atgriezās, lai savu namu svētītu.
