1 Now these are they that came to David to Ziklag, while he yet kept himself close because of Saul the son of Kish: and they were among the mighty men, helpers of the war. 2 They were armed with bows, and could use both the right hand and the left in hurling stones and shooting arrows out of a bow, even of Saul’s brethren of Benjamin. 3 The chief was Ahiezer, then Joash, the sons of Shemaah the Gibeathite; and Jeziel, and Pelet, the sons of Azmaveth; and Berachah, and Jehu the Antothite, 4 And Ismaiah the Gibeonite, a mighty man among the thirty, and over the thirty; and Jeremiah, and Jahaziel, and Johanan, and Josabad the Gederathite, 5 Eluzai, and Jerimoth, and Bealiah, and Shemariah, and Shephatiah the Haruphite, 6 Elkanah, and Jesiah, and Azareel, and Joezer, and Jashobeam, the Korhites, 7 And Joelah, and Zebadiah, the sons of Jeroham of Gedor. 8 And of the Gadites there separated themselves unto David into the hold to the wilderness men of might, and men of war fit for the battle, that could handle shield and buckler, whose faces were like the faces of lions, and were as swift as the roes upon the mountains; 9 Ezer the first, Obadiah the second, Eliab the third, 10 Mishmannah the fourth, Jeremiah the fifth, 11 Attai the sixth, Eliel the seventh, 12 Johanan the eighth, Elzabad the ninth, 13 Jeremiah the tenth, Machbanai the eleventh. 14 These were of the sons of Gad, captains of the host: one of the least was over an hundred, and the greatest over a thousand. 15 These are they that went over Jordan in the first month, when it had overflown all his banks; and they put to flight all them of the valleys, both toward the east, and toward the west. 16 And there came of the children of Benjamin and Judah to the hold unto David. 17 And David went out to meet them, and answered and said unto them, If ye be come peaceably unto me to help me, mine heart shall be knit unto you: but if ye be come to betray me to mine enemies, seeing there is no wrong in mine hands, the God of our fathers look thereon , and rebuke it . 18 Then the spirit came upon Amasai, who was chief of the captains, and he said , Thine are we , David, and on thy side, thou son of Jesse: peace, peace be unto thee, and peace be to thine helpers; for thy God helpeth thee. Then David received them, and made them captains of the band. 19 And there fell some of Manasseh to David, when he came with the Philistines against Saul to battle: but they helped them not: for the lords of the Philistines upon advisement sent him away, saying, He will fall to his master Saul to the jeopardy of our heads. 20 As he went to Ziklag, there fell to him of Manasseh, Adnah, and Jozabad, and Jediael, and Michael, and Jozabad, and Elihu, and Zilthai, captains of the thousands that were of Manasseh. 21 And they helped David against the band of the rovers: for they were all mighty men of valour, and were captains in the host. 22 For at that time day by day there came to David to help him, until it was a great host, like the host of God.
23 ¶ And these are the numbers of the bands that were ready armed to the war, and came to David to Hebron, to turn the kingdom of Saul to him, according to the word of the LORD. 24 The children of Judah that bare shield and spear were six thousand and eight hundred, ready armed to the war. 25 Of the children of Simeon, mighty men of valour for the war, seven thousand and one hundred. 26 Of the children of Levi four thousand and six hundred. 27 And Jehoiada was the leader of the Aaronites, and with him were three thousand and seven hundred; 28 And Zadok, a young man mighty of valour, and of his father’s house twenty and two captains. 29 And of the children of Benjamin, the kindred of Saul, three thousand: for hitherto the greatest part of them had kept the ward of the house of Saul. 30 And of the children of Ephraim twenty thousand and eight hundred, mighty men of valour, famous throughout the house of their fathers. 31 And of the half tribe of Manasseh eighteen thousand, which were expressed by name, to come and make David king. 32 And of the children of Issachar, which were men that had understanding of the times, to know what Israel ought to do; the heads of them were two hundred; and all their brethren were at their commandment. 33 Of Zebulun, such as went forth to battle, expert in war, with all instruments of war, fifty thousand, which could keep rank: they were not of double heart. 34 And of Naphtali a thousand captains, and with them with shield and spear thirty and seven thousand. 35 And of the Danites expert in war twenty and eight thousand and six hundred. 36 And of Asher, such as went forth to battle, expert in war, forty thousand. 37 And on the other side of Jordan, of the Reubenites, and the Gadites, and of the half tribe of Manasseh, with all manner of instruments of war for the battle, an hundred and twenty thousand. 38 All these men of war, that could keep rank, came with a perfect heart to Hebron, to make David king over all Israel: and all the rest also of Israel were of one heart to make David king. 39 And there they were with David three days, eating and drinking: for their brethren had prepared for them. 40 Moreover they that were nigh them, even unto Issachar and Zebulun and Naphtali, brought bread on asses, and on camels, and on mules, and on oxen, and meat, meal, cakes of figs, and bunches of raisins, and wine, and oil, and oxen, and sheep abundantly: for there was joy in Israel.
1 Un šie ir tie vīri, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tanī laikā, kad viņš vēl slapstījās no Saula, Kīša dēla; arī šie bija no tiem varonīgajiem vīriem, kas viņam palīdzēja karā. 2 Tie bija apbruņoti ar loku, un viņi spēja lietot gan labo, gan kreiso roku, metot akmeņus un šaujot bultas no lokiem. Un daudzi bija no Saula radiem, no Benjamīna cilts. 3 Viņu vadonis bija Ahiēzers un otrs - Joass, Šimeas dēls, no Gibeas, tad Jeziēls un Pelets, Asmaveta dēli, Beraha un Jehus no Anatotas, 4 un Jišmija no Gibeonas bija viens no trīsdesmit varonīgajiem vīriem un pār tiem trīsdesmit, tad Jeremija, Jahaziēls un Johanans; Jozabāds no Gederas; 5 Ēlušajs, Jerimots, Bealja un Šemarja; Šefatja no Harifas; 6 Ēlkana, Jišija, Azareēls, Joēzers un Jašobeāms - korahieši; 7 un Joēla un Zebadja, Jerohāma no Gedoras, dēli. 8 Bet no gadiešiem Dāvidam pievienojās pie tuksneša cietokšņa varonīgi vīri, karotāji, apmācīti karam, bruņoti ar lielo vairogu un šķēpu, un viņu vaibsti bija kā lauvām, un tie bija veikli kā kalnu kazas. 9 Augstākais starp viņiem bija Ēzers, otrais Obadja, trešais Ēliābs, 10 ceturtais Mišmana, piektais Jeremija, 11 sestais Atajs, septītais Ēliēls, 12 astotais Johanans, devītais Ēlzabāds, 13 desmitais Jeremija, vienpadsmitais Mahbanajs. 14 Šie ir no Gada dēliem, kas bija karapulku virsnieki, zemākais - viens pār simtu, bet augstākais - viens pār tūkstoti. 15 Šie bija tie, kas pār Jordānu pārgāja pirmajā mēnesī, kad tā bija pārplūdusi un izgāja no krastiem, un izdzina visus ielejas iedzīvotājus pret rītiem un pret vakariem. 16 Bet, kad arī no Benjamīna un Jūdas dēliem daži pievienojās Dāvidam kalnu cietoksnī, 17 tad Dāvids iznāca pie viņiem, uzrunāja viņus un sacīja: "Ja jūs esat nākuši pie manis ar mieru, lai man palīdzētu, tad mans sirdsprāts būs kopā ar jums, bet, ja ar viltu mani gribat nodot maniem ienaidniekiem, kaut gan netaisnības pie manām rokām nav, tad lai mūsu tēvu Dievs to redz un soda!" 18 Un Gars nāca pār Amasaju, galveno pār tiem trīsdesmit, un tas izsaucās: "Mēs esam tavi, ak, Dāvid, un ar tevi mēs būsim, tu Īsaja dēls! Miers, miers lai ir ar tevi, un miers lai ir ar taviem palīgiem, jo tev ir palīdzējis tavs Dievs!" Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par karapulku vadoņiem. 19 Un no Manases daži pievienojās Dāvidam, kad viņš kopā ar filistiešiem gāja kaujā pret Saulu, bet viņš tiem nepalīdzēja, jo filistiešu lielkungi pēc apspriešanās sūtīja viņu projām, sacīdami: " Mūsu galvas kritīs, kad viņš pāries pie sava kunga Saula." 20 Kad viņš atradās ceļā uz Ciklagu, tad viņam pievienojās no Manases Adnahs, Jozabāds, Jediaēls, Mihaēls, Jozabāds, Ēlihus un Ciltajs, virsnieki pār Manases tūkstošiem. 21 Un viņi bija tie, kuri palīdzēja Dāvidam pret sirotāju pulkiem, jo viņi visi bija varonīgi karotāji, un tie bija karaspēka pavēlnieki. 22 Tā dienu no dienas vīri nāca pie Dāvida, lai viņam palīdzētu, līdz radās liels karaspēks - it kā Dieva karapulks. 23 Un šis ir to vīru skaits, kas bija bruņojušies karam un nākuši uz Hebronu, lai pievienotos Dāvidam un lai viņam nodotu Saula ķēniņa valsts varu, kā Tas Kungs bija sacījis. 24 Jūdas dēlu, kas nesa lielo vairogu un šķēpu, bija seši tūkstoši astoņi simti karam bruņotu vīru; 25 no Simeona dēliem bija septiņi tūkstoši viens simts varonīgu karotāju; 26 no Levija dēliem - četri tūkstoši seši simti vīru; 27 un Jojada, Ārona cilts vadonis, un ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti vīru; 28 un Cadoks, jauneklis, varonīgs karotājs, un no viņa tēva nama divdesmit divi virsnieki; 29 un no Benjamīna dēliem, Saula brāļiem, - trīs tūkstoši vīru, jo līdz tam laikam viņu lielākā daļa turējās pie Saula nama; 30 un no Efraima dēliem - divdesmit tūkstoši astoņi simti varonīgu karotāju, vīri ar vārdu savos tēvu namos; 31 un no Manases puscilts - astoņpadsmit tūkstoši, kas pēc vārdiem nozīmēti, lai nāktu un celtu Dāvidu par ķēniņu; 32 un no Isašara dēliem tādi, kuriem gudrība zināt, kas Israēlam katrā laikā darāms; viņu vadoņi bija divi simti vīru, un viņu pavēlēm bija pakļauti visi viņu brāļi. 33 Un no Zebulona, kas gāja kaujā, bruņoti ar visiem kara ieročiem, bija piecdesmit tūkstoši vīru; un tie palīdzēja ar nedalītu sirdi; 34 un no Naftaļa - tūkstotis virsnieku un līdz ar viņiem trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru ar lieliem vairogiem un šķēpiem; 35 un no daniešiem, karam gatavi - divdesmit astoņi tūkstoši seši simti; 36 un no Ašera, kas gāja kaujā bruņoti karam,- četrdesmit tūkstoši vīru; 37 un no viņpus Jordānas, no rūbeniešiem, no gadiešiem un no Manases puscilts, bruņoti ar visiem kara ieročiem, - simts divdesmit tūkstoši vīru. 38 Un visi šie karavīri, sakārtoti rindā, nāca uz Hebronu vienotā sirdsprātā, lai celtu Dāvidu par ķēniņu pār visu Israēlu; arī visi pārējie Israēlā bija vienoti sirdsprātā - celt Dāvidu par ķēniņu. 39 Un viņi tur pie Dāvida bija trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu tautas brāļi bija to viņiem sagatavojuši. 40 Un arī šie, kas bija viņiem tuvumā līdz Isašaram, Zebulonam un Naftaļa apgabalam, atveda uz ēzeļiem, kamieļiem, mūļiem un vēršiem maizi, smalko miltu ēdienus, vīģu raušus, rozīņu raušus, vīnu un eļļu, arī vēršus un sīklopus lielā vairumā, jo līksmība valdīja Israēlā.
