1 Brethren, my heart’s desire and prayer to God for Israel is, that they might be saved. 2 For I bear them record that they have a zeal of God, but not according to knowledge. 3 For they being ignorant of God’s righteousness, and going about to establish their own righteousness, have not submitted themselves unto the righteousness of God. 4 For Christ is the end of the law for righteousness to every one that believeth. 5 For Moses describeth the righteousness which is of the law, That the man which doeth those things shall live by them. 6 But the righteousness which is of faith speaketh on this wise, Say not in thine heart, Who shall ascend into heaven? (that is, to bring Christ down from above :) 7 Or, Who shall descend into the deep? (that is, to bring up Christ again from the dead.) 8 But what saith it? The word is nigh thee, even in thy mouth, and in thy heart: that is, the word of faith, which we preach; 9 That if thou shalt confess with thy mouth the Lord Jesus, and shalt believe in thine heart that God hath raised him from the dead, thou shalt be saved. 10 For with the heart man believeth unto righteousness; and with the mouth confession is made unto salvation. 11 For the scripture saith, Whosoever believeth on him shall not be ashamed. 12 For there is no difference between the Jew and the Greek: for the same Lord over all is rich unto all that call upon him. 13 For whosoever shall call upon the name of the Lord shall be saved. 14 How then shall they call on him in whom they have not believed? and how shall they believe in him of whom they have not heard? and how shall they hear without a preacher? 15 And how shall they preach, except they be sent? as it is written, How beautiful are the feet of them that preach the gospel of peace, and bring glad tidings of good things! 16 But they have not all obeyed the gospel. For Esaias saith, Lord, who hath believed our report? 17 So then faith cometh by hearing, and hearing by the word of God. 18 But I say, Have they not heard? Yes verily, their sound went into all the earth, and their words unto the ends of the world. 19 But I say, Did not Israel know? First Moses saith, I will provoke you to jealousy by them that are no people, and by a foolish nation I will anger you. 20 But Esaias is very bold, and saith, I was found of them that sought me not; I was made manifest unto them that asked not after me. 21 But to Israel he saith, All day long I have stretched forth my hands unto a disobedient and gainsaying people.
1 Brāļi, mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti.
2 Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes.
3 Jo, aplam saprazdami dievišķo taisnību, viņi centušies celt savējo un tādā kārtā Dieva taisnībai nav pakļāvušies.
4 Jo bauslības gals ir Kristus; viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.
5 Jo Mozus par bauslības taisnību raksta: „Ikviens, kas to būs piepildījis, ar to iegūs dzīvību.“
6 Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: „Nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs?“ —tas ir, lai novestu zemē Kristu, —
7 Nedz, arī: „Kas nokāps bezdibenī?“ —tas ir uzcelt Kristu no miroņiem, —
8 Bet kā viņa saka? —„Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī,“ —proti ticības vārds, ko mēs sludinām.
9 Jo, ja to ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.
10 Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību—pestīšana,
11 Jo raksti saka: „Neviens, kas uz viņu paļaujas, nepaliks kaunā.“
12 Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: Jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda savu bagātību visiem, kas viņu piesauc.
13 Jo ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts.
14 Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?
15 Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: „Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!“
16 Bet ne visi pieņēmuši evanģcliju, kā jau Jesaja saka: „Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij?“
17 Tā tad ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana—no Kristus pavēles,
18 Tad nu es jautāju: vai viņiem nav sludināts? Un kā vēl! „Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi.“
19 Es jautāju: kā tad Israēls nav sapratis? Jau Mozus saka: „Es jūs darīšu greizsirdīgus uz netautu, dusmīgus uz nemācītiem ļaudīm.“
20 Bet Jesaja visai pārdroši saka: „Es devos pazīstams tādiem, kas mani nemeklēja, un atklāju sevi tādiem, kas pēc manis nevaicāja.“
21 Bet par Israēlu viņš saka: „Augu dienu es savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga.“
