1 O LORD God, to whom vengeance belongeth; O God, to whom vengeance belongeth, shew thyself.
2 Lift up thyself, thou judge of the earth: render a reward to the proud.
3 LORD, how long shall the wicked, how long shall the wicked triumph?
4 How long shall they utter and speak hard things? and all the workers of iniquity boast themselves?
5 They break in pieces thy people, O LORD, and afflict thine heritage.
6 They slay the widow and the stranger, and murder the fatherless.
7 Yet they say, The LORD shall not see, neither shall the God of Jacob regard it .
8 Understand, ye brutish among the people: and ye fools, when will ye be wise?
9 He that planted the ear, shall he not hear? he that formed the eye, shall he not see?
10 He that chastiseth the heathen, shall not he correct? he that teacheth man knowledge, shall not he know ?
11 The LORD knoweth the thoughts of man, that they are vanity.
12 Blessed is the man whom thou chastenest, O LORD, and teachest him out of thy law;
13 That thou mayest give him rest from the days of adversity, until the pit be digged for the wicked.
14 For the LORD will not cast off his people, neither will he forsake his inheritance.
15 But judgment shall return unto righteousness: and all the upright in heart shall follow it.
16 Who will rise up for me against the evildoers? or who will stand up for me against the workers of iniquity?
17 Unless the LORD had been my help, my soul had almost dwelt in silence.
18 When I said, My foot slippeth; thy mercy, O LORD, held me up.
19 In the multitude of my thoughts within me thy comforts delight my soul.
20 Shall the throne of iniquity have fellowship with thee, which frameth mischief by a law?
21 They gather themselves together against the soul of the righteous, and condemn the innocent blood.
22 But the LORD is my defence; and my God is the rock of my refuge.
23 And he shall bring upon them their own iniquity, and shall cut them off in their own wickedness; yea , the LORD our God shall cut them off.
Lūgšana pret Dieva draudzes vajātājiem.
1 Dievs Kungs, Tu atriebējs Dievs, Tu atriebējs, parādies!
2 Celies Tu, pasaules tiesnesi, atmaksā lepnajiem viņu darbus!
3 Cik ilgi, Kungs, bezdievji, cik ilgi bezdievji priecāsies?
4 Cik ilgi viņi runās, pārgalvīgi lielīdamies, cik ilgi visi jaundaji daudzinās sevi?
5 Viņi samin, ak Kungs, Tavu tautu un apspiež Tavu mantojumu.
6 Viņi nokauj atraitnes un svešiniekus, viņi nogalina bāpus
7 Un saka: „Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.“
8 Lieciet to vērā, jūs bezprātīgie tautā un jūs nelgas; kad beidzot jūs paliksit gudri?
9 Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzird? Kas aci ir veidojis, vai tas neredz?
10 Kas tautas audzina un pamāca, vai tas lai nesoda, —Viņš, kas cilvēkiem māca atziņu?
11 Tas Kungs zina cilvēku domas, ka tās ir tikai dvēsma.
12 Svētīgs tas dlvēks, ko Tu, Kungs, audzini un ar savu bauslību pamād,
13 Lai viņš paciešas jaunajās dienās, kamēr bezdievim bedri bedīs,
14 Jo tas Kungs neatstums savu tautu un neatstās savu mantojumu,
15 Un pie taisnības atgriezīsies Viņa tiesa, un Viņam sekos visi sirdī skaidrie.
16 Kas mani aizstāv pret netaisniem? Kas stāv man klāt pret ļaundariem?
17 Ja tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad jau sen mana dvēsele dusētu klusēšanas zemē.
18 Katrreiz, kad es domāju: „Mana kāja slīdēs,“ tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani saturēja;
19 Kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvienu iepriecina manu dvēseli.
20 Vai Tev par sabiedroto būtu kjuvis ar nelaimi apdvēsts netaisna tiesneša krēsls, kas pazudina cilvēku, sagrozīdams likumu un tā taisnības vietā radīdams netaisnību?
21 Viņi vēršas visi kopā pret taisnā dzīvību un notiesā uz nāvi nenoziedzīgas asinis.
22 Bet tas Kungs man ir kļuvis par stipru pili, un mans Dievs par klinti, kur paglābties;
23 Viņš liks krist viņu bezdievībai atpakaļ uz viņiem pašiem, tiešām, tas Kungs, mūsu Dievs, viņus izdeldēs!
