To the chief Musician upon Jonath-elem-rechokim, Michtam of David, when the Philistines took him in Gath.
1 Be merciful unto me, O God: for man would swallow me up; he fighting daily oppresseth me.
2 Mine enemies would daily swallow me up: for they be many that fight against me, O thou most High.
3 What time I am afraid, I will trust in thee.
4 In God I will praise his word, in God I have put my trust; I will not fear what flesh can do unto me.
5 Every day they wrest my words: all their thoughts are against me for evil.
6 They gather themselves together, they hide themselves, they mark my steps, when they wait for my soul.
7 Shall they escape by iniquity? in thine anger cast down the people, O God.
8 Thou tellest my wanderings: put thou my tears into thy bottle: are they not in thy book?
9 When I cry unto thee , then shall mine enemies turn back: this I know; for God is for me.
10 In God will I praise his word: in the LORD will I praise his word.
11 In God have I put my trust: I will not be afraid what man can do unto me.
12 Thy vows are upon me, O God: I will render praises unto thee.
13 For thou hast delivered my soul from death: wilt not thou deliver my feet from falling, that I may walk before God in the light of the living?
Lūgšana pret vajātājiem.
1 Dziedātāju vadonim pēc meldijas: „Mēmais balodis svešumā“. Dāvida „miktam“, kad filistieši viņu Gātā apcietināja.
2 Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki grib mani iznīcināt! Pretinieks man uzmācas ik dienas.
3 Mani ienaidnieki nemitīgi mani vajā, jo daudz ir to, kas saceļas pret mani savā lepnībā.
4 Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi!
5 Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka, jo ko gan cilvēki man var darīt?
6 Ik dienas viņi sagroza manus vārdus un pieķeras tiem, visi viņu nodomi pret mani ir uz ļaunu.
7 Viņi sapulcējas, uzglūn man, vēro manus soļus kā tādi, kas tīko pēc manas dzīvības. Vai tie ar tādu netaisnību lai paliktu sveikā?
8 Atmaksā viņiem ar ļaunu! Triec zemē, ak Dievs, dusmās neliešus!
9 Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis! Manas asaras savācis savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?
10 Bet reiz atkāpsies mani ienaidnieki tai dienā, kad es piesaukšu Dievu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.
11 Uz Dievu, kuļ-a vārdu es slavēju, uz to Kungu, kūja vārdu es daudzinu,
12 Uz Dievu es paļaujos un nebīstos; ko cilvēki man var darīt?
13 Tev, Dievs, es esmu parādā, ko esmu solījis; Tev es nesīšu pateicības upurus,
14 Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas kājas no slīdēšanas, lai es staigātu Dieva priekšā dzīvības gaismā.