To the chief Musician upon Shoshannim, for the sons of Korah, Maschil, A Song of loves.
1 My heart is inditing a good matter: I speak of the things which I have made touching the king: my tongue is the pen of a ready writer.
2 Thou art fairer than the children of men: grace is poured into thy lips: therefore God hath blessed thee for ever.
3 Gird thy sword upon thy thigh, O most mighty, with thy glory and thy majesty.
4 And in thy majesty ride prosperously because of truth and meekness and righteousness; and thy right hand shall teach thee terrible things.
5 Thine arrows are sharp in the heart of the king’s enemies; whereby the people fall under thee.
6 Thy throne, O God, is for ever and ever: the sceptre of thy kingdom is a right sceptre.
7 Thou lovest righteousness, and hatest wickedness: therefore God, thy God, hath anointed thee with the oil of gladness above thy fellows.
8 All thy garments smell of myrrh, and aloes, and cassia, out of the ivory palaces, whereby they have made thee glad.
9 Kings’ daughters were among thy honourable women: upon thy right hand did stand the queen in gold of Ophir.
10 Hearken, O daughter, and consider, and incline thine ear; forget also thine own people, and thy father’s house;
11 So shall the king greatly desire thy beauty: for he is thy Lord; and worship thou him.
12 And the daughter of Tyre shall be there with a gift; even the rich among the people shall intreat thy favour.
13 The king’s daughter is all glorious within: her clothing is of wrought gold.
14 She shall be brought unto the king in raiment of needlework: the virgins her companions that follow her shall be brought unto thee.
15 With gladness and rejoicing shall they be brought: they shall enter into the king’s palace.
16 Instead of thy fathers shall be thy children, whom thou mayest make princes in all the earth.
17 I will make thy name to be remembered in all generations: therefore shall the people praise thee for ever and ever.
Ķēniņa kāzu dziesma.
1 Dziedātāju vadonim. No korachītu dziesmām. Mīlestības dziesma.
2 Mana sirds izplūst košos vārdos, —es dziedāšu dziesmu ķēniņam. Mana mute ir kā veikla rakstītāja rakstāmais.
3 Tu esi skaistākais starp cilvēku bērniem, tavas lūpas ir laipnības un mīlības pilnas, tāpēc Dievs tevi svētīs mūžīgi.
4 Apjoz savu zobenu ap gurniem, tu varoni, rotājies ar spēku un godību!
5 Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus!
6 Tavas bultas ir asas, —tautas krīt tev pie kājām—tās (t.i. bultas) iespiedīsies ķēniņa ienaidnieku sirdīs!
7 Tavs tronis kā Dieva tronis pastāv joprojām un mūžīgi, un taisns ir tavas valdības scepteris.
8 Tu mīli taisnību un ienīsti netaisnību, tāpēc tas Kungs, tavs Dievs, tevi svaidījis ar prieka eļļu kā nevienu no taviem bērniem.
9 Visas tavas drānas smaržo pēc mirrēm un ālojes, ziloņa kaula pilis tevi iepriecina stīgu skaņas.
10 Taviem greznojumiem rotātas ķēniņu meitas staigā tavā galmā, tava jaunā līgava stāv tev pa labi Ofīras zelta rotā.
11 Klausies, meita, skaties un pavērs šurp savu ausi: aizmirsti savu tautu un sava tēva namu,
12 Tad ķēniņam patiks tavs skaistums, jo viņš jau ir tavs kungs, un tev jāpakļaujas viņam!
13 Tiras pilsētas iedzīvotāju meitas tev tuvosies ar veltēm, un tavas tautas bagātākie iepriecinās tavu vaigu ar savām dāvanām, cenzdamies iegūt tavu labvēlību.
14 Košā skaistumā mirdz ķēniņa meita, ar zeltu un pērlēm ir rotāts viņas apģērbs.
15 Izrakstītās drānās viņa tiek vesta pie ķēniņa, aiz viņas ari jaunavas, viņas rotaļu biedrenes, stājas tavā priekšā.
16 Līksmi saucieni un gaviles pavada viņas, un tā viņas nonāk ķēniņa pilī.
17 Tavi dēli lai stājas tēvu vietā, tu vīnus celsi par valdniekiem pār visu zemi.
18 Es gribu radīt nezūdamu piemiņu tavam vārdam uz audžu audzēm, un tautas teiks tavu slavu vienumēr un mūžīgi.
