1 By the rivers of Babylon, there we sat down, yea, we wept, when we remembered Zion.
2 We hanged our harps upon the willows in the midst thereof.
3 For there they that carried us away captive required of us a song; and they that wasted us required of us mirth, saying , Sing us one of the songs of Zion.
4 How shall we sing the LORD’s song in a strange land?
5 If I forget thee, O Jerusalem, let my right hand forget her cunning .
6 If I do not remember thee, let my tongue cleave to the roof of my mouth; if I prefer not Jerusalem above my chief joy.
7 Remember, O LORD, the children of Edom in the day of Jerusalem; who said, Rase it , rase it, even to the foundation thereof.
8 O daughter of Babylon, who art to be destroyed; happy shall he be , that rewardeth thee as thou hast served us.
9 Happy shall he be , that taketh and dasheth thy little ones against the stones.
Jūdu raudu dziesma pie Bābeles upēm.
1 Pie Bābeles upēm—tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
2 Savas kokles mēs tur pakārām vītolos,
3 Jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: „Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!“
4 Kā lai mēs dziedam tā Kunga dziesmas svešā zemē?
5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!
6 Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku!
7 Piemini, Kungs, Ēdoma bērniem Jeruzālemes nelaimes dienu, kad viņi teica: „Noārdiet, noārdiet to līdz pamatiem!“
8 Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi!
9 Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm!
