1 My son, attend unto my wisdom, and bow thine ear to my understanding: 2 That thou mayest regard discretion, and that thy lips may keep knowledge.
3 ¶ For the lips of a strange woman drop as an honeycomb, and her mouth is smoother than oil: 4 But her end is bitter as wormwood, sharp as a twoedged sword. 5 Her feet go down to death; her steps take hold on hell. 6 Lest thou shouldest ponder the path of life, her ways are moveable, that thou canst not know them . 7 Hear me now therefore, O ye children, and depart not from the words of my mouth. 8 Remove thy way far from her, and come not nigh the door of her house: 9 Lest thou give thine honour unto others, and thy years unto the cruel: 10 Lest strangers be filled with thy wealth; and thy labours be in the house of a stranger; 11 And thou mourn at the last, when thy flesh and thy body are consumed, 12 And say, How have I hated instruction, and my heart despised reproof; 13 And have not obeyed the voice of my teachers, nor inclined mine ear to them that instructed me! 14 I was almost in all evil in the midst of the congregation and assembly.
15 ¶ Drink waters out of thine own cistern, and running waters out of thine own well. 16 Let thy fountains be dispersed abroad, and rivers of waters in the streets. 17 Let them be only thine own, and not strangers’ with thee. 18 Let thy fountain be blessed: and rejoice with the wife of thy youth. 19 Let her be as the loving hind and pleasant roe; let her breasts satisfy thee at all times; and be thou ravished always with her love. 20 And why wilt thou, my son, be ravished with a strange woman, and embrace the bosom of a stranger? 21 For the ways of man are before the eyes of the LORD, and he pondereth all his goings.
22 ¶ His own iniquities shall take the wicked himself, and he shall be holden with the cords of his sins. 23 He shall die without instruction; and in the greatness of his folly he shall go astray.
1 Mans dēls, ievēro jo nopietni manis paužamās atziņas un pievērs dziļā uzmanībā savu ausi manas mācības vārdiem,
2 Lai tu paturētu prātā labu padomu un lai tava mute prastu pareizi atšķirt, kas sakāms, kas ne.
3 Jo svešas, netiklas sievas lūpas ir saldas kā medus, un viņas, rīkle, tai runājot, ir glumāka par labāko eļļu;
4 Bet pēc tam tās rūgtas kā vērmeles un asas kā abējpušu griezīgs zobens.
5 Viņas kājas virzās pazemē nāvei pretī, viņas gaitas noved kapa tumsā.
6 Viņa neiet tieši un stingri pa dzīvības ceļu, grīļodamās sper soļus viņas kājas tā, ka šķiet, viņa pati nezina, kurp viņa dodas.
7 Tad nu uzklausiet mani labi uzmanīgi, mani bērni, un necentieties izvairīties no manas mutes vārdiem!
8 Lai tavi ceļi būtu tālu projām no viņas un netuvojas viņas nama durvim,
9 Lai tu nepamestu savu godu svešinieku priekšā un nezaudētu savu dzīvību no laulības pārkāpējas sievas saniknotā vīra rokas;
10 Lai svešinieki neiedzīvojas no tava īpašuma, lai tava darba augli nenāk par svētību svešam namam,
11 Un lai tev nebūtu pēc tam jāvaid, kad tu būsi izšķiedis savu mantu un novājinājis savu miesu,
12 Un lai tev nebūtu jāsaka: „Kā gan es ienīdu kādreiz manis izpelnīto pārmācību, un kā mana sirds šķendējās par man uzlikto sodu!
13 Kā es neklausīju savu skolotāju vārdiem un nenoliecu savu ausi dem pretī, kas mani mācīja!
14 Es esmu bezmaz iesddzis bezgalīgā nelaimē visu ļaužu un visas tautas priekšā!“
15 Dzer ūdeni pats no savas bedres, un lai tavas upes iztek no tava paša akas!
16 Jeb vai lai tavi avod aiztek pro-jām, un tavu strautu ūdeņi izgāžas uz ielām?
17 Nē, —bet lai tie pieder tev vienam un nevienam svešiniekam kopā ar tevi.
18 Lai tavas akas avots ir svētīts, —un priecājies par savu sev jau jaunībā izraudzīto sievu!
19 Viņa ir mīlīga kā briežu māte un cildeni daiļa kā kalnu kaza, —pieglaudies allažiņ pie viņas krūtīm un ielīksmo sevi nemidgi ar viņas mīlestību!
20 Mans dēls, kāpēc tu gribi aizmirsties svešinieces apkampienos, un kāpēc tu gribi apkampt kādas citas sievietes krūtis?
21 Jo ikviena cilvēka ceļi ir atklāti tā Kunga priekšā, un Viņš izsver visas viņu gaitas.
22 Bezdievīgā ļaunais darbs saņems savā varā viņu pašu, un ar savu grēka valgu viņš paliks nesaraujami sasiets.
23 Viņš mirs, negribēdams likties sevi pamācīties, un savas lielās ģeķības dēļ viņš gāzīsies.
