1 The wicked flee when no man pursueth: but the righteous are bold as a lion. 2 For the transgression of a land many are the princes thereof: but by a man of understanding and knowledge the state thereof shall be prolonged. 3 A poor man that oppresseth the poor is like a sweeping rain which leaveth no food. 4 They that forsake the law praise the wicked: but such as keep the law contend with them. 5 Evil men understand not judgment: but they that seek the LORD understand all things . 6 Better is the poor that walketh in his uprightness, than he that is perverse in his ways, though he be rich. 7 Whoso keepeth the law is a wise son: but he that is a companion of riotous men shameth his father. 8 He that by usury and unjust gain increaseth his substance, he shall gather it for him that will pity the poor. 9 He that turneth away his ear from hearing the law, even his prayer shall be abomination. 10 Whoso causeth the righteous to go astray in an evil way, he shall fall himself into his own pit: but the upright shall have good things in possession. 11 The rich man is wise in his own conceit; but the poor that hath understanding searcheth him out. 12 When righteous men do rejoice, there is great glory: but when the wicked rise, a man is hidden. 13 He that covereth his sins shall not prosper: but whoso confesseth and forsaketh them shall have mercy. 14 Happy is the man that feareth alway: but he that hardeneth his heart shall fall into mischief. 15 As a roaring lion, and a ranging bear; so is a wicked ruler over the poor people. 16 The prince that wanteth understanding is also a great oppressor: but he that hateth covetousness shall prolong his days. 17 A man that doeth violence to the blood of any person shall flee to the pit; let no man stay him. 18 Whoso walketh uprightly shall be saved: but he that is perverse in his ways shall fall at once. 19 He that tilleth his land shall have plenty of bread: but he that followeth after vain persons shall have poverty enough. 20 A faithful man shall abound with blessings: but he that maketh haste to be rich shall not be innocent. 21 To have respect of persons is not good: for for a piece of bread that man will transgress. 22 He that hasteth to be rich hath an evil eye, and considereth not that poverty shall come upon him. 23 He that rebuketh a man afterwards shall find more favour than he that flattereth with the tongue. 24 Whoso robbeth his father or his mother, and saith, It is no transgression; the same is the companion of a destroyer. 25 He that is of a proud heart stirreth up strife: but he that putteth his trust in the LORD shall be made fat. 26 He that trusteth in his own heart is a fool: but whoso walketh wisely, he shall be delivered. 27 He that giveth unto the poor shall not lack: but he that hideth his eyes shall have many a curse. 28 When the wicked rise, men hide themselves: but when they perish, the righteous increase.
1 Bezdievīgie bēg, kaut gan neviens viņiem pakaļ nedzenas, bet taisme ir pašapzinīgi droši kā jauns lauva.
2 Zemes grēku dēļ notiek daudz pārgrozību valdinieku un valstu starpā; bet ļaužu nopelnu dēļ, ja ļaudis ir gudri un prātīgi, valstis un valdinieki pastāv ilgi.
3 Vīrs, kas atrodas priekšgalā un nomāc nabagos, ir kā lietus, kas aizplūst projām un maizi nenes.
4 Kas atkāpjas no bauslības, ar to pašu izceļ un teic katru bezdievīgo, bet kas glabā bauslību, ļaunojas par tās pārkāpējiem. —
5 Ļauni ļaudis nepiegriež nekādu vērību taisnībai, bet tie, kas meklē to Kungu, ievēro visu.
6 Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts, kas iet aplamus ceļus.
7 Kas glabā bauslību, ir prātīgs dēls, bet kas ir uzdzīvotāju biedrs, tas apkauno savu tēvu.
8 Kas savu mantu vairo ar augļošanu, pārmērīgi lielas pagaidas naudā un graudā ņemdams, tas krāj to tādam, kas par nabagiem apžēlojas.
9 Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība.
10 Kas dievbijīgos pavedina uz ļauniem ceļiem, tas iekritīs paša izraktā bedrē, bet dievbijīgie iemantos labumu.
11 Bagātais nereti iedomājas savā prātā sevi visai gudru esam, bet nabags, kas apķērīgs, izprot viņa nodomus un rīcību. —
12 Kad pārsvars taisno pusē, tad klājas labi, bet ja pārsvaru iegūst bezdievīgie, ļaudis slēpjas.
13 Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpel-nīsies žēlastību.
14 Labi tam, kas vienumēr Dievu bīstas! Bet kas nocietina savu sirdi, iekritīs nelaimē.
15 Bezdievis, kas valda pār nabadzīgu tautu, ir rūcējs lauva un rijīgs lācis.
16 Ja valdnieks nav pienācīgi sapratīgs, tad notiek daudz varas darbu, bet tas, kas ienīst negausību, dzīvos ilgi.
17 Cilvēks, kas vainīgs kādas dvēseles asins izliešanā, bēguļos līdz pat kapa malai, un neviens lai nemēģina viņu no bēguļošanas atturēt.
18 Kas staigā tikls un rimts, tam tiek palīdzēts, bet kas iet aplamu ceļu, tas negaidīti klups un kritīs.
19 Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības.
20 Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs.
21 Veidot savu uzskatu par otru vienīgi viņa stāvokļa dēļ nav labi; dažs labs izdara ko ļaunu jau pat par maizes gabalu vien.
22 Cilvēks, kas ar skaudīgu aci dzenas pēc bagātības, tas nezina, ka viņš sastapsies ar trūkumu. —
23 Kas otru aprāj un pārmāca, iemantos pēc tam viņa labvēlību un pateicību, un pie tam vairāk nekā tas, kas ar savu mīksto mēli liekuļo viņa priekšā.
24 Kas savam tēvam vai savai mātei kaut ko atņem un saka: „Tas jau nav nekāds grēks!“ ir visai līdzīgs slep-kavam.
25 Negausis rada nesaskaņas, bet kas paļaujas uz to Kungu, būs bagātīgi apmierināts.
26 Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.
27 Kas dod nabagam, tam nekā netrūks, bet kas savas acis no nabaga novērš, dabūs dzirdēt daudz lāstu.
28 Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis paslēpjas; kad viņi ir pagalam, tad taisnie iet vairumā.
