1 Be not thou envious against evil men, neither desire to be with them. 2 For their heart studieth destruction, and their lips talk of mischief.
3 Through wisdom is an house builded; and by understanding it is established: 4 And by knowledge shall the chambers be filled with all precious and pleasant riches. 5 A wise man is strong; yea, a man of knowledge increaseth strength. 6 For by wise counsel thou shalt make thy war: and in multitude of counsellors there is safety.
7 Wisdom is too high for a fool: he openeth not his mouth in the gate. 8 He that deviseth to do evil shall be called a mischievous person. 9 The thought of foolishness is sin: and the scorner is an abomination to men. 10 If thou faint in the day of adversity, thy strength is small.
11 If thou forbear to deliver them that are drawn unto death, and those that are ready to be slain; 12 If thou sayest, Behold, we knew it not; doth not he that pondereth the heart consider it ? and he that keepeth thy soul, doth not he know it ? and shall not he render to every man according to his works?
13 My son, eat thou honey, because it is good; and the honeycomb, which is sweet to thy taste: 14 So shall the knowledge of wisdom be unto thy soul: when thou hast found it , then there shall be a reward, and thy expectation shall not be cut off.
15 Lay not wait, O wicked man , against the dwelling of the righteous; spoil not his resting place: 16 For a just man falleth seven times, and riseth up again: but the wicked shall fall into mischief.
17 Rejoice not when thine enemy falleth, and let not thine heart be glad when he stumbleth: 18 Lest the LORD see it , and it displease him, and he turn away his wrath from him.
19 Fret not thyself because of evil men , neither be thou envious at the wicked; 20 For there shall be no reward to the evil man; the candle of the wicked shall be put out.
21 My son, fear thou the LORD and the king: and meddle not with them that are given to change: 22 For their calamity shall rise suddenly; and who knoweth the ruin of them both?
23 These things also belong to the wise. It is not good to have respect of persons in judgment. 24 He that saith unto the wicked, Thou art righteous; him shall the people curse, nations shall abhor him: 25 But to them that rebuke him shall be delight, and a good blessing shall come upon them. 26 Every man shall kiss his lips that giveth a right answer. 27 Prepare thy work without, and make it fit for thyself in the field; and afterwards build thine house.
28 Be not a witness against thy neighbour without cause; and deceive not with thy lips. 29 Say not, I will do so to him as he hath done to me: I will render to the man according to his work.
30 I went by the field of the slothful, and by the vineyard of the man void of understanding; 31 And, lo, it was all grown over with thorns, and nettles had covered the face thereof, and the stone wall thereof was broken down. 32 Then I saw, and considered it well: I looked upon it, and received instruction. 33 Yet a little sleep, a little slumber, a little folding of the hands to sleep: 34 So shall thy poverty come as one that travelleth; and thy want as an armed man.
1 Neseko ļauniem ļaudīm un nevēlies būt pie viņiem!
2 Jo viņu sirds kāro tikai otram kaitēt, un viņu lūpas dod tikai nelaimes padomus.
3 Ar gudru ziņu namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā.
4 Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām.
5 Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā.
6 Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un kur daudz gudru padom-nieku, tur ir uzvara.
7 Dziļāka gudrība nejēgam ir par augstu; viņš tā kā tā neiedrošinās atplest savu muti vārtu laukuma sanāksmēs.
8 Kas tīši gudro izdarīt ko ļaunu, tas saucams par lielāko negantnieku un blēdi.
9 Nejēgas viltības ir grēks, un ņirgātājies ļaužu acīs ir neganmieks.
10 Ja tu laimes laikos nogursi, tad arī tavs spēks bēdu laikā būs neizturīgs.
11 Glābi tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kujus paredz nomākt un nožņaugt.
12 Kad tu saki: „Redzi, mēs to nesaprotam!“ vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis svep, to novēro, un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un atmaksā cilvēkam pēc viņa darba?
13 Ēd, mans dēls, medu, jo medus ir labs, un savā briedumā sabiezējis medus ir patīkami salds tavam kaklam.
14 Tādēļ centies iegūt dziļāko gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta.
15 Neglūni, tu bezdievīgais, uz taisnā namu, netraucē viņa mieru!
16 Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē.
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,
18 Jo tas Kungs varētu to redzēt, un tas varētu Viņam labi nepatikt, un Viņš varētu novērst savas dusmas no viņa.
19 Neiededzies dusmās par ļauniem ļaudīm un neiekārsies ilgstošās dusmās pret bezdievīgiem!
20 Jo ļaunajam nav ne uz ko, ko cerēt, un bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.
21 Mans dēls, bīsties to Kungu un ķēniņu un nejaucies starp dumpiniekiem,
22 Jo viņu pazudināšana notiks piepeši, un kas zina, vai tad neuzbruks nelaime abiem, —īstajiem dumpiniekiem un viņu atbalstītājiem.
23 Ari šie ir īsto atziņu glabātāju vārdi: Tiesā ievērot cilvēka stāvokli un viņa personu nav labi.
24 Kas vainīgam saka: „Tev tais-nība!“ to ļaudis lād, un tauta ienīst.
25 Bet tie, kas vainīgos soda, tie ļaudīm patīk, un bagātīga svētība nāk pār tiem.
26 Pareiza atbilde ir kā mīļš skūpsts uz lūpām.
27 Nokārto savas darīšanas ārpusē un tad apstrādā savu tīrumu; pēc tam cel savu namu.
28 Neesi bez iemesla par liecinieku pret savu tuvāko un nekrāp nevienu ar savām lūpām.
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es gribu viņam atdarīt, un es tam vīram atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna kalnu;
31 Un redzi, tur auga vienīgi nātras, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis.
32 Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, —liku vērā, nopietni nolūkojos uz to un secināju no tā:
33 „Tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos!“
34 Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem, —kā ceļiniece, un tavs trūkums kā bruņots tīrs.
