1 And the LORD spake unto Moses, saying, 2 Speak unto the children of Israel, and say unto them, When either man or woman shall separate themselves to vow a vow of a Nazarite, to separate themselves unto the LORD: 3 He shall separate himself from wine and strong drink, and shall drink no vinegar of wine, or vinegar of strong drink, neither shall he drink any liquor of grapes, nor eat moist grapes, or dried. 4 All the days of his separation shall he eat nothing that is made of the vine tree, from the kernels even to the husk. 5 All the days of the vow of his separation there shall no razor come upon his head: until the days be fulfilled, in the which he separateth himself unto the LORD, he shall be holy, and shall let the locks of the hair of his head grow. 6 All the days that he separateth himself unto the LORD he shall come at no dead body. 7 He shall not make himself unclean for his father, or for his mother, for his brother, or for his sister, when they die: because the consecration of his God is upon his head. 8 All the days of his separation he is holy unto the LORD. 9 And if any man die very suddenly by him, and he hath defiled the head of his consecration; then he shall shave his head in the day of his cleansing, on the seventh day shall he shave it. 10 And on the eighth day he shall bring two turtles, or two young pigeons, to the priest, to the door of the tabernacle of the congregation: 11 And the priest shall offer the one for a sin offering, and the other for a burnt offering, and make an atonement for him, for that he sinned by the dead, and shall hallow his head that same day. 12 And he shall consecrate unto the LORD the days of his separation, and shall bring a lamb of the first year for a trespass offering: but the days that were before shall be lost, because his separation was defiled.
13 ¶ And this is the law of the Nazarite, when the days of his separation are fulfilled: he shall be brought unto the door of the tabernacle of the congregation: 14 And he shall offer his offering unto the LORD, one he lamb of the first year without blemish for a burnt offering, and one ewe lamb of the first year without blemish for a sin offering, and one ram without blemish for peace offerings, 15 And a basket of unleavened bread, cakes of fine flour mingled with oil, and wafers of unleavened bread anointed with oil, and their meat offering, and their drink offerings. 16 And the priest shall bring them before the LORD, and shall offer his sin offering, and his burnt offering: 17 And he shall offer the ram for a sacrifice of peace offerings unto the LORD, with the basket of unleavened bread: the priest shall offer also his meat offering, and his drink offering. 18 And the Nazarite shall shave the head of his separation at the door of the tabernacle of the congregation, and shall take the hair of the head of his separation, and put it in the fire which is under the sacrifice of the peace offerings. 19 And the priest shall take the sodden shoulder of the ram, and one unleavened cake out of the basket, and one unleavened wafer, and shall put them upon the hands of the Nazarite, after the hair of his separation is shaven: 20 And the priest shall wave them for a wave offering before the LORD: this is holy for the priest, with the wave breast and heave shoulder: and after that the Nazarite may drink wine. 21 This is the law of the Nazarite who hath vowed, and of his offering unto the LORD for his separation, beside that that his hand shall get: according to the vow which he vowed, so he must do after the law of his separation.
22 ¶ And the LORD spake unto Moses, saying, 23 Speak unto Aaron and unto his sons, saying, On this wise ye shall bless the children of Israel, saying unto them, 24 The LORD bless thee, and keep thee: 25 The LORD make his face shine upon thee, and be gracious unto thee: 26 The LORD lift up his countenance upon thee, and give thee peace. 27 And they shall put my name upon the children of Israel; and I will bless them.
1 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2 „Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: Ja vīrietis vai sieviete apsolījušies nodot sevišķu zvērestu kļūt par nazīrieti, lai būtu īpašā piederībā tam Kungam,
3 Tad viņam būs atturēties no vīna un reibinātājiem dzērieniem; nedz vīna etiķi, nedz stipra dzēriena etiķi tam nebūs dzert, nedz vīnogu sulu, nedz ko citu, kas darināts no vīnogām, un neēst nedz zaļas nedz žāvētas vīnogas.
4 Visu savu īpašā solījuma laiku tam neko tādu nebūs baudīt, kas sataisīts no vīna koka, sākot ar kauliņiem līdz atvašu galotnēm.
5 Visu viņa nazīrieša solījuma laiku cērpamam nazim nebūs iet pār viņa galvu; kamēr tās dienas paies, kujrās viņš solījies vienīgi tam Kungam piederēt, tikmēr lai viņš paliek svēts un lai audzē savus galvas matus gajrus.
6 Tāpēc visu šo sava solījuma laiku tam Kungam lai viņš neiet pie miroņa:
7 Ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas, —viņš lai nepadara sevi nešķīstu gar tiem, kad tie ir miruši; arī viņš pats lai sevi nepadara nešķīstu, tāpēc ka īpats solījums Dievam ir uz viņa galvas:
8 Visu sava īpašā nazīrieša solījuma laiku viņš ir svēts tam Kungam.
9 Un ja viņam līdzās kāds piepeši un negaidot nomirst, ka viņš savu svētīto galvu sagānītu, tad viņam būs savas šķīstīšanās dienā jānocērp sava galva, septītajā dienā viņam to būs nocirpt.
10 Bet astotajā dienā viņam jāatnes divas ūbeles vai divi jauni baloži priesterim pie saiešanas telts durvīm.
11 Un priesteris lai tos sataisa upurim, —vienu grēku upurim, bet otru dedzināmam upurim, un viņš lai tā salīdzinās par grēku gar mirušo. Tāpat lai viņš svētī savu galvu tanī pašā dienā.
12 Pēc tam lai viņš atkal uzņem savu īpašo solījumu laiku tam Kungam un lai pienes par vainas izpirkšanas upuri gadu vecu jēru; bet iepriekšējām dienām būs būt par velti, jo viņš bija savu nazīrieša solījumu aptraipījis.
13 Un šie ir nazīrieša bauslības solījuma noteikumi: tanī dienā, kad viņa solījuma laiks ir notecējis, viņš ir jāneved pie saiešanas telts durvīm.
14 Un viņš lai pieved savu dāvinājuma upuri tam Kungam, proti, —nevainojamu gadu vecu jēru par dedzināmo upuri, bet vienu citu, bez vainas gadu vecu aitiņu, par grēku upuri, un vienu bez vainas aunu par pateicības upuri;
15 Un grozu ar neraudzētu maizi, plāceņus no smalkiem kviešu miltiem, iejauktus eļļā, mazus cepumiņus no neraudzētas miklas ar eļļas iejavu līdz ar ēdamiem upuriem un līdz ar dzenamiem upuriem.
16 Un priesteris lai to nes tā Kunga priekšā, un lai viņš sataisa ir viņa grēku upuri, ir viņa dedzināmo upuri.
17 Bet aunu lai viņš sagatavo par kaujamo pateicības upuri tam Kungam klāt pie groza ar neraudzētām maizēm; priesteris lai sagatavo ir viņa ēdamo, ir viņa dzenamo upuri.
18 Bet pēc tam nazīrietim pie saiešanas telts durvīm ir jānodzen mati no savas svētītās galvas un jāņem savi svētītie mati un jāliek tie ugunī, kas deg zem kaujamā pateicības upura.
19 Un lai priesteris ņem auna vārīto priekšas pleci no groza un neraudzētās mīklas plāceni un vienu sīkāku neraudzētās mīklas cepumu un lai tos liek nazīrieša rokās pēc tam, kad viņš ir pilnīgi nocirpis matus, ko bija solījis saudzēt.
20 Un priesteris lai tos šūpo šurpu un turpu kā līgojamo upuri tā Kunga priekšā; tā ir svēta dāvana priesterim, līgojamā upura krūšu gabals un paceļamā upura pleča gabals; bet pēc tam nazīrietis var atkal dzert vīnu.“
21 Šie ir bauslības noteikumi par nazīneti, kas tam Kungam ir solījis savu dāvanu un ar īpašu zvērestu ari to, ko viņa roka spēj, to viņš var klāt pievienot pie tā, ko viņš ir apsolījis dot savā solījumā; viņam ir jārīkojas pēc nazīrieša bauslības noteikumiem.
22 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
23 „Runā ar Aronu un viņa dēliem, teikdams: Tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem:
24 „TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGA!
25 TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PAR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
26 TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!“
27 Un lieciet manu vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.“
