1 And when he had called unto him his twelve disciples, he gave them power against unclean spirits, to cast them out, and to heal all manner of sickness and all manner of disease. 2 Now the names of the twelve apostles are these; The first, Simon, who is called Peter, and Andrew his brother; James the son of Zebedee, and John his brother; 3 Philip, and Bartholomew; Thomas, and Matthew the publican; James the son of Alphaeus, and Lebbaeus, whose surname was Thaddaeus; 4 Simon the Canaanite, and Judas Iscariot, who also betrayed him. 5 These twelve Jesus sent forth, and commanded them, saying, Go not into the way of the Gentiles, and into any city of the Samaritans enter ye not: 6 But go rather to the lost sheep of the house of Israel. 7 And as ye go, preach, saying, The kingdom of heaven is at hand. 8 Heal the sick, cleanse the lepers, raise the dead, cast out devils: freely ye have received, freely give. 9 Provide neither gold, nor silver, nor brass in your purses, 10 Nor scrip for your journey, neither two coats, neither shoes, nor yet staves: for the workman is worthy of his meat. 11 And into whatsoever city or town ye shall enter, enquire who in it is worthy; and there abide till ye go thence. 12 And when ye come into an house, salute it. 13 And if the house be worthy, let your peace come upon it: but if it be not worthy, let your peace return to you. 14 And whosoever shall not receive you, nor hear your words, when ye depart out of that house or city, shake off the dust of your feet. 15 Verily I say unto you, It shall be more tolerable for the land of Sodom and Gomorrha in the day of judgment, than for that city.
16 ¶ Behold, I send you forth as sheep in the midst of wolves: be ye therefore wise as serpents, and harmless as doves. 17 But beware of men: for they will deliver you up to the councils, and they will scourge you in their synagogues; 18 And ye shall be brought before governors and kings for my sake, for a testimony against them and the Gentiles. 19 But when they deliver you up, take no thought how or what ye shall speak: for it shall be given you in that same hour what ye shall speak. 20 For it is not ye that speak, but the Spirit of your Father which speaketh in you. 21 And the brother shall deliver up the brother to death, and the father the child: and the children shall rise up against their parents, and cause them to be put to death. 22 And ye shall be hated of all men for my name’s sake: but he that endureth to the end shall be saved. 23 But when they persecute you in this city, flee ye into another: for verily I say unto you, Ye shall not have gone over the cities of Israel, till the Son of man be come. 24 The disciple is not above his master, nor the servant above his lord. 25 It is enough for the disciple that he be as his master, and the servant as his lord. If they have called the master of the house Beelzebub, how much more shall they call them of his household? 26 Fear them not therefore: for there is nothing covered, that shall not be revealed; and hid, that shall not be known. 27 What I tell you in darkness, that speak ye in light: and what ye hear in the ear, that preach ye upon the housetops. 28 And fear not them which kill the body, but are not able to kill the soul: but rather fear him which is able to destroy both soul and body in hell. 29 Are not two sparrows sold for a farthing? and one of them shall not fall on the ground without your Father. 30 But the very hairs of your head are all numbered. 31 Fear ye not therefore, ye are of more value than many sparrows. 32 Whosoever therefore shall confess me before men, him will I confess also before my Father which is in heaven. 33 But whosoever shall deny me before men, him will I also deny before my Father which is in heaven. 34 Think not that I am come to send peace on earth: I came not to send peace, but a sword. 35 For I am come to set a man at variance against his father, and the daughter against her mother, and the daughter in law against her mother in law. 36 And a man’s foes shall be they of his own household. 37 He that loveth father or mother more than me is not worthy of me: and he that loveth son or daughter more than me is not worthy of me. 38 And he that taketh not his cross, and followeth after me, is not worthy of me. 39 He that findeth his life shall lose it: and he that loseth his life for my sake shall find it.
40 ¶ He that receiveth you receiveth me, and he that receiveth me receiveth him that sent me. 41 He that receiveth a prophet in the name of a prophet shall receive a prophet’s reward; and he that receiveth a righteous man in the name of a righteous man shall receive a righteous man’s reward. 42 And whosoever shall give to drink unto one of these little ones a cup of cold water only in the name of a disciple, verily I say unto you, he shall in no wise lose his reward.
1 Un pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, viņš tiem deva varu pār nešķistiem gariem, tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.
2 Bet šie ir divpadsmit apustuļu vārdi: Pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs; Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis.
3 Filips un Bartolomejs, Toms un Matejs, muitinieks; Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs;
4 Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots, kas viņu arī nodeva.
5 Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: „Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā.
6 Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.
7 Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
8 Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.
9 Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz vapu savās jostās,
10 Nedz ceļa somu, nedz divi svārkus, nedz kurpes, nedz nūju, jo strādniekam sava barība pienākas.
11 Un kufā pilsētā vai miestā jūs ieiesit, uzmeklējiet, kas tur vērts, un tur palieciet, tiekāms jūs no turienes aiziesit.
12 Un namā ieiedami, sveicinait to.
13 Un ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers lai nāk pār to, bet ja tas nav vērts, tad lai jūsu miers atkal pie jums atgriežas.
14 Un ja kas jūs negrib uzņemt nedz klausīt jūsu vārdus, izeita no tada nama vai tādas pilsētas un nokratait pīšļus no savām kājām.
15 Patiesi es jums saku: Sodomas un Gomoras zemei būs vieglāki soda dienā nekā tādai pilsētai.
16 Redzi, es jūs sūtu kā avis vilku starpā; tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži.
17 Bet sargaities no cilvēkiem, jo tie jūs nodos savās tiesās un jūs šautīs savās sinagogās,
18 Un jūs vedīs manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā, viņiem un pagāniem par liecību.
19 Kad tie jūs nodos, tad nebēdājieties, kā un ko jūs runāsit, jo tanī pašā stundā jums taps dots, kas jums jārunā.
20 Jo jūs neesat tie runātāji, bet jūsu Tēva gars ir tas, kas jūsos runā.
21 Bet brālis brāli nodos nāvē, un tēvs dēlu; un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.
22 Un jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.
23 Bet kad tie jūs vajā šinī pilsētā, tad bēdziet uz citu. Patiesi es jums saku: jūs nebūsit vēl izstaigājuši Israēla pilsētās, tiekāms Cilvēka Dēls nāks.
24 Māceklis nav augstāks par savu mācītāju nedz kalps par savu kungu.
25 Māceklim pietiek, ja tas top kā viņa mācītājs, un kalps kā viņa kungs; ja tie nama kungu saukuši par Belcebulu, par cik gan vairāk tad.
26 Tāpēc nebīstieties no tiem. Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, nedz slepens, kas netaptu zināms.
27 Ko es jums saku tumsā, to runājiet gaismā; un, kas jums ausī sacīts, to sludinait uz jumtiem.
28 Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.
29 Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva.
30 Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti.
31 Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.
32 Tad nu ikvienu, kas mani apliecinās cilvēku priekšā, to ir es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.
33 Bet kas mani aizliegs cilvēku priekšā, to es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.
34 Nedomājiet, ka es esmu nācis mieru atnest virs zemes; es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.
35 Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu, un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīra māti.
36 Un vina paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki.
37 Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts, un kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts.
38 Un kas savu krustu neuzņemas un man neseko, tas manis nav vērts.
39 Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet kas savu dzīvību zaudē manis dēļ, tas to iemantos.
40 Kas jūs uzņem, tas uzņem mani, un kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.
41 Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, tas dabūs pravieša algu, un kas uzņem taisnu taisnā vārdā, tas dabūs taisnā algu.
42 Un kas dzirdinās vienu no šiem mazākajiem tikai ar kausu auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi es jums saku, tam sava alga nezudīs.“