1 And the LORD spake unto Moses after the death of the two sons of Aaron, when they offered before the LORD, and died; 2 And the LORD said unto Moses, Speak unto Aaron thy brother, that he come not at all times into the holy place within the vail before the mercy seat, which is upon the ark; that he die not: for I will appear in the cloud upon the mercy seat. 3 Thus shall Aaron come into the holy place: with a young bullock for a sin offering, and a ram for a burnt offering. 4 He shall put on the holy linen coat, and he shall have the linen breeches upon his flesh, and shall be girded with a linen girdle, and with the linen mitre shall he be attired: these are holy garments; therefore shall he wash his flesh in water, and so put them on.
5 And he shall take of the congregation of the children of Israel two kids of the goats for a sin offering, and one ram for a burnt offering. 6 And Aaron shall offer his bullock of the sin offering, which is for himself, and make an atonement for himself, and for his house. 7 And he shall take the two goats, and present them before the LORD at the door of the tabernacle of the congregation. 8 And Aaron shall cast lots upon the two goats; one lot for the LORD, and the other lot for the scapegoat. 9 And Aaron shall bring the goat upon which the LORD’s lot fell, and offer him for a sin offering. 10 But the goat, on which the lot fell to be the scapegoat, shall be presented alive before the LORD, to make an atonement with him, and to let him go for a scapegoat into the wilderness. 11 And Aaron shall bring the bullock of the sin offering, which is for himself, and shall make an atonement for himself, and for his house, and shall kill the bullock of the sin offering which is for himself: 12 And he shall take a censer full of burning coals of fire from off the altar before the LORD, and his hands full of sweet incense beaten small, and bring it within the vail: 13 And he shall put the incense upon the fire before the LORD, that the cloud of the incense may cover the mercy seat that is upon the testimony, that he die not: 14 And he shall take of the blood of the bullock, and sprinkle it with his finger upon the mercy seat eastward; and before the mercy seat shall he sprinkle of the blood with his finger seven times.
15 ¶ Then shall he kill the goat of the sin offering, that is for the people, and bring his blood within the vail, and do with that blood as he did with the blood of the bullock, and sprinkle it upon the mercy seat, and before the mercy seat: 16 And he shall make an atonement for the holy place , because of the uncleanness of the children of Israel, and because of their transgressions in all their sins: and so shall he do for the tabernacle of the congregation, that remaineth among them in the midst of their uncleanness. 17 And there shall be no man in the tabernacle of the congregation when he goeth in to make an atonement in the holy place , until he come out, and have made an atonement for himself, and for his household, and for all the congregation of Israel. 18 And he shall go out unto the altar that is before the LORD, and make an atonement for it; and shall take of the blood of the bullock, and of the blood of the goat, and put it upon the horns of the altar round about. 19 And he shall sprinkle of the blood upon it with his finger seven times, and cleanse it, and hallow it from the uncleanness of the children of Israel.
20 ¶ And when he hath made an end of reconciling the holy place , and the tabernacle of the congregation, and the altar, he shall bring the live goat: 21 And Aaron shall lay both his hands upon the head of the live goat, and confess over him all the iniquities of the children of Israel, and all their transgressions in all their sins, putting them upon the head of the goat, and shall send him away by the hand of a fit man into the wilderness: 22 And the goat shall bear upon him all their iniquities unto a land not inhabited: and he shall let go the goat in the wilderness. 23 And Aaron shall come into the tabernacle of the congregation, and shall put off the linen garments, which he put on when he went into the holy place , and shall leave them there: 24 And he shall wash his flesh with water in the holy place, and put on his garments, and come forth, and offer his burnt offering, and the burnt offering of the people, and make an atonement for himself, and for the people. 25 And the fat of the sin offering shall he burn upon the altar. 26 And he that let go the goat for the scapegoat shall wash his clothes, and bathe his flesh in water, and afterward come into the camp. 27 And the bullock for the sin offering, and the goat for the sin offering, whose blood was brought in to make atonement in the holy place , shall one carry forth without the camp; and they shall burn in the fire their skins, and their flesh, and their dung. 28 And he that burneth them shall wash his clothes, and bathe his flesh in water, and afterward he shall come into the camp.
29 ¶ And this shall be a statute for ever unto you: that in the seventh month, on the tenth day of the month, ye shall afflict your souls, and do no work at all, whether it be one of your own country, or a stranger that sojourneth among you: 30 For on that day shall the priest make an atonement for you, to cleanse you, that ye may be clean from all your sins before the LORD. 31 It shall be a sabbath of rest unto you, and ye shall afflict your souls, by a statute for ever. 32 And the priest, whom he shall anoint, and whom he shall consecrate to minister in the priest’s office in his father’s stead, shall make the atonement, and shall put on the linen clothes, even the holy garments: 33 And he shall make an atonement for the holy sanctuary, and he shall make an atonement for the tabernacle of the congregation, and for the altar, and he shall make an atonement for the priests, and for all the people of the congregation. 34 And this shall be an everlasting statute unto you, to make an atonement for the children of Israel for all their sins once a year. And he did as the LORD commanded Moses.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, pēc tam kad divi Ārona dēli bija miruši, kad tie bija nākuši tā Kunga priekšā un mira.
2 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki savam brālim Aronam, ka tas nedrīkst iet kurā katrā laikā svētā vietā aiz priekškara mājas iekšienē salīdzināšanās vāka priekšā, kas atrodas virs šķirsta, ka viņš nemirst, jo Es atklāšos mākonī virs salīdzināšanās vāka.
3 Ņemot jaunu vērsi par grēku upuri un aunu par dedzināmo upuri, Arons drīkst ieiet svētnīcā.
4 Viņam būs uzģērbt sevišķos svētos linu svārkus un linu bikses pār viņa augumu, ar priestera audekla jostu lai viņš apjožas un ar augstā priestera nātnu cepuri lai viņš apsedzas, jo tās ir svētas drēbes; tās lai viņš uzģērbj, kad viņš ir savu miesu mazgājis ūdenī.
5 Un no Israēla bērnu draudzes viņam ir jāņem divi āži par grēku upuri un auns par dedzināmo upuri.
6 Un Arons lai atved grēku upurim izraudzīto vērsi, kas viņa rokās, un lai viņš salīdzinās sevis un sava nama labā.
7 Un tad lai viņš ņem abus āžus un nostata tos saiešanas telts vārtos tā Kunga priekšā.
8 Un tad Aronam jāmet mesli par abiem āžiem, viens mesls tam Kungam, bet otrs mesls Azazēlam.
9 Un tad lai Arons pieved to āzi, uz kuru kritis mesls tam Kungam, šo āzi lai viņš sagatavo grēku upurim.
10 Bet āzi, kuram mesls Azazēlam, to lai viņš atved dzīvu tā Kunga priekšā, lai ar to Kungu salīdzinātos un āzi sūtītu tuknesī pie Azazēla.
11 Un Arons atvedīs vērsi viņa paša grēku upurim, un viņš salīdzināsies pats sevis un sava nama labad. Un viņš nokaus grēku upufa vērsi sevis paša dēļ.
12 Viņam arī jāpaņem ogļu tvertne pilna ar kvēlojošām oglēm no altāfa, kas tā Kunga priekšā, un abas savas rokas pilnas ar smalki sagrūstām dārgām, jauki smaržojošām kvēpināmām zālēm, un to visu lai viņš nes mājas iekšpusē aiz priekškara.
13 Un tad lai viņš ceļ kvēpināmo virs uguns tā Kunga priekšā tā, ka kvēpināmie dūmi apklāj salīdzināšanās vāku, kas ir virs derības šķirsta, un tad viņam nebūs jāmirst.
14 Un pēc lai viņš ņem no vērša asinīm un lai tās slaka ar savu pirkstu salīdzināšanās vietas priekšā austrumu virzienā no tās; un tieši salīdzināmās vietas priekšā viņš lai tās slaka ar savu pirkstu septiņas reizes.
15 Un tad lai viņš nokauj grēku upufa āzi tautas dēļ un lai nes tā asinis aiz priekškara nama iekšpusē, un tam jādara ar šā āža asinīm gluži tāpat, kā viņš bija darījis ar vērša asinīm: lai viņš tās slaka virs salīdzināmā vāka un salīdzināmā vāka priekšā.
16 Un viņš lai salīdzina pie svētuma visas Israēla bērnu nešķīstības un viņu pārkāpumus, ar kufiem viņi ir apgrēkojušies, un tā lai viņš dara saiešanas teltī, kas kā Dieva mājoklis ir viņu nešķīstību vidū.
17 Un neviens cilvēks lai neatrodas saiešanas teltī, kad viņš ieiet svētnīcā, lai salīdzinātos, kamēr viņš no tās iznāk ārā; un tā lai viņš salīdzina sevi, savu namu un visu Israēla draudzi.
18 Tad viņam jāiet pie altāfa, kas ir tā Kunga priekšā, un pie tā viņam ir jāsalīdzinās, ņemot mazliet ar savu pirkstu ir vērša, ir āža asinis, un liekot tās no visām pusēm uz altāfa ragiem.
19 Un viņam jāslaka ar savu pirkstu asinis septiņas reizes uz tā, un tā tiek šķīstīti un svētīti visi Israēla bērni no savām nešķīstībām.
20 Un tikai pēc tam, kad viņš ir beidzis salīdzināties ir svētnīcā, ir saie-šanas teltī, ir pie altāfa, tad lai viņš pieved dzīvo āzi.
21 Un Arons lai liek abas savas rokas uz dzīvā āža galvas un viņam jādara zināmas visas Israēla bērnu vainas, viņu pārkāpumi un viņu grēki, un tie viņam jāliek uz āža galvas un tas jāaizdzen tuksnesī ar kāda labprātīga cilvēka roku.
22 Un tā āzis uz sevis nes visas viņu vainas uz kādu neauglīgu vietu; un viņš to atlaiž vaļā tuksnesi.
23 Tad Arons lai ienāk saiešanas teltī un viņam jānovelk drēbes, ko viņš bija uzvilcis, nātnās drēbes, ieejot svētnīcā, un tās tam tur jānoliek.
24 Un viņam būs savu miesu mazgāt ar ūdeni svētā vietā un apvilkt savas drēbes, un iziet un sakārtot dedzināmo upuri, kas ir tautas dedzināmais upuris, un viņam būs salīdzināt sevi un tautu.
25 Bet grēku upufa taukus viņam būs atnest un iededzināt uz altāfa kā kvēpināmo upuri.
26 Bet tas vīrs, kas aizdzinis āzi pie Azazēla, lai mazgā savas drēbes un lai mazgā savu miesu ūdenī, un pēc tam lai viņš iet uz nometni.
27 Bet grēku upufa vērsi un grēku upufa āzi, kufu asinis tika ienestas svētnīcā, lai salīdzinātos, tos lai viņš izved ārpus nometnes un tur lai tos sadedzina ar uguni—ir viņu ādas, ir viņu gaļu, ir viņu zarnu saturu.
28 Un tas, kas tos ir sadedzinājis, lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī un pēc tam lai iet uz nometni.
29 Un tas lai jums ir par mūžīgu likumu: Septītā mēnesī desmitā mēneša dienā, jums būs savas dvēseles pakļaut šķīstīšanas kārtībai un jums nebūs strādāt nekādu darbu—nedz iedzimta-jam, nedz svešiniekam, kas mīt jūsu vidū,
30 Jo šinī dienā tiek panākta jūsu labā salīdzināšanās, lai jūs varētu šķīsti kļūt no visiem saviem grēkiem tā Kunga priekšā, jums šķīstoties.
31 Šī lai jums ir augsta dusēšanas diena, un pakļaujiet kārtības noteikumiem savu dvēseli; tāds lai ir likums mūžam.
32 Un pašu salīdzināšanos lai izpilda tas priesteris, kas ir iesvētīts, un kura roka ir tapusi pildīta, ka tas sekotu priestera amatā savam tēvam; viņš lai uzvelk sevišķo audekla apģērbu, svēto apģērbu.
33 Un viņš lai salīdzinās ir svētnīcā, ir saiešanas teltī, ir pie altāra, —viņš lai panāk salīdzināšanos ir priesterim, ir visai tautai, visa sasauktā draudze lai tiek salīdzināta.
34 Un tas lai jums ir mūžīgs likums, ka jūs meklējat salīdzināšanos visiem Israēla bērniem reizi gadā.“ Un viņš darīja, kā tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
