1 Call now, if there be any that will answer thee; and to which of the saints wilt thou turn? 2 For wrath killeth the foolish man, and envy slayeth the silly one. 3 I have seen the foolish taking root: but suddenly I cursed his habitation. 4 His children are far from safety, and they are crushed in the gate, neither is there any to deliver them . 5 Whose harvest the hungry eateth up, and taketh it even out of the thorns, and the robber swalloweth up their substance.
6 Although affliction cometh not forth of the dust, neither doth trouble spring out of the ground; 7 Yet man is born unto trouble, as the sparks fly upward. 8 I would seek unto God, and unto God would I commit my cause: 9 Which doeth great things and unsearchable; marvellous things without number: 10 Who giveth rain upon the earth, and sendeth waters upon the fields: 11 To set up on high those that be low; that those which mourn may be exalted to safety. 12 He disappointeth the devices of the crafty, so that their hands cannot perform their enterprise. 13 He taketh the wise in their own craftiness: and the counsel of the froward is carried headlong. 14 They meet with darkness in the daytime, and grope in the noonday as in the night. 15 But he saveth the poor from the sword, from their mouth, and from the hand of the mighty. 16 So the poor hath hope, and iniquity stoppeth her mouth.
17 Behold, happy is the man whom God correcteth: therefore despise not thou the chastening of the Almighty: 18 For he maketh sore, and bindeth up: he woundeth, and his hands make whole. 19 He shall deliver thee in six troubles: yea, in seven there shall no evil touch thee. 20 In famine he shall redeem thee from death: and in war from the power of the sword. 21 Thou shalt be hid from the scourge of the tongue: neither shalt thou be afraid of destruction when it cometh. 22 At destruction and famine thou shalt laugh: neither shalt thou be afraid of the beasts of the earth. 23 For thou shalt be in league with the stones of the field: and the beasts of the field shall be at peace with thee. 24 And thou shalt know that thy tabernacle shall be in peace; and thou shalt visit thy habitation, and shalt not sin. 25 Thou shalt know also that thy seed shall be great, and thine offspring as the grass of the earth. 26 Thou shalt come to thy grave in a full age, like as a shock of corn cometh in in his season. 27 Lo this, we have searched it, so it is; hear it, and know thou it for thy good.
1 „Sauc vien, varbūt radīsies kāds, kas tev atbildēs? Uz kupu no svētajiem eņģeļiem tu gribi savu skatu vērst?
2 Tik tiešām, nelgu nokauj sirdsēsti, un vientiesīgo nogalina viņa pārmērīgā dedzība.
3 Es esmu gan redzējis ari nelgu iesakņojamies, bet drīzi vien man bija jānolād viņa miteklis.
4 Viņa bērniem nebija nekāda atbalsta, tiesas priekšā vārtos tie tika samīti, jo nebija neviena glābēja.
5 Viņa pļāvumu apēda trūkuma cietējs, pat no ērkšķu vidus tie to izņēma, un plēsīgie tvēra pēc viņa mantības.
6 Jo nelaime neizaug no zemes pīšļiem, un ciešanas nedzen asnus no druvas,
7 Bet cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu.
8 Bet es gan censtos iet klāt Dievam, un savu lietu es celtu priekšā Dievam,
9 Tam, kas dara jo varenas lietas, kujras nav izdibināmas, un brīnuma darbus bez skaita,
10 Viņam, kas liek lietum nolīt pār zemes virsu un kas pavēl debesu veldzei sniegt spirdzinājumu druvām līdzīgi tam,
11 Kā Viņš liek augstāk pacelties zemajiem un liek kādreiz noskumušajiem priecāties par augstāko laimi;
12 Viņam, kas neliek izdoties viltnieku nodomam, tā ka viņu rokas negūst panākumu;
13 Viņam, kas notver gudros viņu viltībās, tā ka viltīgie pārsteidzas paši savos viltus nolūkos:
14 Dienu tie saduras ar tumsu, un pašā dienas vidū viņi grābstās kā nakts laikā.
15 Viņš ir tas, kas izglābj no zobena asmeņa neapbruņotos un nabago no stiprā rokas.
16 Un tā nelaimīgajam atkal rodas cerība, jo aplamība pati aizdara savu muti.
17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, kupu Dievs pārmāca, tāpēc nenonidni tā Visuvarenā pārmācības,
18 Jo Viņš gan ievaino, bet ari pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina.
19 Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars.
20 Un bada dienā Viņš tevi izglābs no nāves, bet kapa laikā no zobena varas.
21 No ļaunām mēlēm tu būsi drošs, un tev nebūs jābīstas no izpostīšanas, ka tā tevi sasniegs.
22 Tā tu drīkstēsi smieties par postu un dārgiem laikiem, un no lauku zvēriem tev nebūs ko bīties,
23 Jo tev ir sava draudzība ar tīruma akmeņiem, bet plēsīgie zvēri sadzīvo ar tevi mierā.
24 Un tagad tu atzīsi, ka tava telts ir drošībā, un kad tu apstaigā savu pagalmu, tu redzi, ka tev nenieka netrūkst,
25 Un tu piedzīvosi, ka tavu pēcnācēju būs daudz, un to, kas no tevis būs cēlušies, ir tik, dk zāles virs zemes.
26 Un vecuma pilnbriedā tu ieslīgsi kapā, kā top ievākts nobriedumu sasniedzis kūlītis.
27 Redzi, to mēs esam izdibinājuši, klausi to un paturi labi vērā!“
