1 Surely there is a vein for the silver, and a place for gold where they fine it . 2 Iron is taken out of the earth, and brass is molten out of the stone. 3 He setteth an end to darkness, and searcheth out all perfection: the stones of darkness, and the shadow of death. 4 The flood breaketh out from the inhabitant; even the waters forgotten of the foot: they are dried up, they are gone away from men. 5 As for the earth, out of it cometh bread: and under it is turned up as it were fire. 6 The stones of it are the place of sapphires: and it hath dust of gold. 7 There is a path which no fowl knoweth, and which the vulture’s eye hath not seen: 8 The lion’s whelps have not trodden it, nor the fierce lion passed by it. 9 He putteth forth his hand upon the rock; he overturneth the mountains by the roots. 10 He cutteth out rivers among the rocks; and his eye seeth every precious thing. 11 He bindeth the floods from overflowing; and the thing that is hid bringeth he forth to light. 12 But where shall wisdom be found? and where is the place of understanding? 13 Man knoweth not the price thereof; neither is it found in the land of the living.
14 The depth saith, It is not in me: and the sea saith, It is not with me. 15 It cannot be gotten for gold, neither shall silver be weighed for the price thereof. 16 It cannot be valued with the gold of Ophir, with the precious onyx, or the sapphire. 17 The gold and the crystal cannot equal it: and the exchange of it shall not be for jewels of fine gold. 18 No mention shall be made of coral, or of pearls: for the price of wisdom is above rubies. 19 The topaz of Ethiopia shall not equal it, neither shall it be valued with pure gold.
20 Whence then cometh wisdom? and where is the place of understanding? 21 Seeing it is hid from the eyes of all living, and kept close from the fowls of the air. 22 Destruction and death say, We have heard the fame thereof with our ears. 23 God understandeth the way thereof, and he knoweth the place thereof. 24 For he looketh to the ends of the earth, and seeth under the whole heaven; 25 To make the weight for the winds; and he weigheth the waters by measure. 26 When he made a decree for the rain, and a way for the lightning of the thunder: 27 Then did he see it, and declare it; he prepared it, yea, and searched it out. 28 And unto man he said, Behold, the fear of the Lord, that is wisdom; and to depart from evil is understanding.
1 „Tiešām, sudrabam ir savas atradnes, kur to rok, un zeltam sava vieta, kur to skalo.
2 Dzelzi rok no zemes, un vara iezi pārkausē tīrā varā.
3 Tumsai cilvēks saskatījis īpašu uzdevumu, un līdz visgalējākiem dziļumiem cilvēks pētī naktī un tumsā apslēptos iežus.
4 Tālu no gaismā dzīvojošiem citi ļaudis izlauž zemē stāvas ieejas; aizmirsti un dziļi zem to kājām, kas viņiem staigā pāri, karājas viņi un virmo virvēs tālu no ļaudīm.
5 Un zeme, tā pati, no kuras izaug zaļā labība, tagad tiek savos pamatos apgriezta otrādi kā uguns laikmetā.
6 Iežos ir safīri, un zemes putekļos ir zelta graudi.
7 Teku uz turieni nepazīst ērglis, tā apslēpta ari vērīgā vanaga acij.
8 Lepnie meža zvēri neizmanto šo ceļu, arī zvēru ķēniņš lauva neiet pa to.
9 Tikai cilvēks pieliek savu roku cietajiem iežiem un izrakņā kalnus no pašiem to pamatiem.
10 Klintīs viņš izcērt ejas, un visādi dārgumi atklājas viņa acij.
11 Viņš aizver apakšzemes ūdens dzīslas, lai no tām nekas neraso un nesūcas cauri, un tā izceļ gaismā apslēptās bagātības.
12 Bet gudrība, kur to atrod, un kur mājo atziņa?
13 Neviens cilvēks nezina ceļus pie tās, un velti to meklēt dzīvo zemē.
14 Un jūras dzelme saka: Manī tās nav, un jūras viļņi runā: Ar mums kopā tā nedzīvo.
15 Pat par tīrāko zeltu to nenopirkt, un sudrabs kā pretvērtība par to ir nesasverams.
16 To nevar iegūt ne par Ofīras smalkā zelta vērtību, nedz arī pret karneoliem (oniksiem) un safīriem.
17 To nevar salīdzināt ne ar zeltu, nedz ar spīdošiem akmeņiem, to nevar iemainīt pret augstvērtīga zelta izstrādā-jumiem.
18 Par pērlēm un kristallu nav ko runāt, jo iegūta gudrība ir pārāka par pērlēm.
19 To nevar pielīdzināt Aitiopijas dzeltenajam topazam, un tā nav pārdo-dama par vistīrāko zeltu.
20 Bet gudrība, —no kurienes tā nāk, un kur mājo atziņa?
21 Tā ir apslēpta katra dzīvā radījuma acīm, un pat debesu putniem tā paliek noslēpta.
22 Elles un nāves dziļumi saka par to: Tikai baumas par tās lielo slavu ir nonākušas līdz mūsu ausīm.
23 Tikai vienīgi Dievam ir zināmi ceļi pie tās, un Viņš labi zina tās uzturēšanās vietu,
24 Jo tikai Viņš vienīgi redz līdz zemes galiem, un Viņš skata visu to, kas ir atrodams zem debesīm.
25 Kad Viņš reiz deva vējam sparu, un kad Viņš lika noteiktu mēru ūdeņiem,
26 Kad Viņš deva savus priekšrakstus lietum un ierādīja ceļu pērkonam un zibeņiem,
27 Tad Viņš to redzēja, iedarbināja to, nodibināja tās pamatus, attīstīja, izdibināja un arī izpētīja to.
28 Bet cilvēkam Viņš teica tikai vienu: Redzi, bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība, un vairīties no ļauna, tā ir atzīšana!“
