1 There was a man of the Pharisees, named Nicodemus, a ruler of the Jews: 2 The same came to Jesus by night, and said unto him, Rabbi, we know that thou art a teacher come from God: for no man can do these miracles that thou doest, except God be with him. 3 Jesus answered and said unto him, Verily, verily, I say unto thee, Except a man be born again, he cannot see the kingdom of God. 4 Nicodemus saith unto him, How can a man be born when he is old? can he enter the second time into his mother’s womb, and be born? 5 Jesus answered, Verily, verily, I say unto thee, Except a man be born of water and of the Spirit, he cannot enter into the kingdom of God. 6 That which is born of the flesh is flesh; and that which is born of the Spirit is spirit. 7 Marvel not that I said unto thee, Ye must be born again. 8 The wind bloweth where it listeth, and thou hearest the sound thereof, but canst not tell whence it cometh, and whither it goeth: so is every one that is born of the Spirit. 9 Nicodemus answered and said unto him, How can these things be? 10 Jesus answered and said unto him, Art thou a master of Israel, and knowest not these things? 11 Verily, verily, I say unto thee, We speak that we do know, and testify that we have seen; and ye receive not our witness. 12 If I have told you earthly things, and ye believe not, how shall ye believe, if I tell you of heavenly things? 13 And no man hath ascended up to heaven, but he that came down from heaven, even the Son of man which is in heaven.
14 ¶ And as Moses lifted up the serpent in the wilderness, even so must the Son of man be lifted up: 15 That whosoever believeth in him should not perish, but have eternal life.
16 ¶ For God so loved the world, that he gave his only begotten Son, that whosoever believeth in him should not perish, but have everlasting life. 17 For God sent not his Son into the world to condemn the world; but that the world through him might be saved.
18 ¶ He that believeth on him is not condemned: but he that believeth not is condemned already, because he hath not believed in the name of the only begotten Son of God. 19 And this is the condemnation, that light is come into the world, and men loved darkness rather than light, because their deeds were evil. 20 For every one that doeth evil hateth the light, neither cometh to the light, lest his deeds should be reproved. 21 But he that doeth truth cometh to the light, that his deeds may be made manifest, that they are wrought in God.
22 ¶ After these things came Jesus and his disciples into the land of Judæa; and there he tarried with them, and baptized.
23 ¶ And John also was baptizing in Ænon near to Salim, because there was much water there: and they came, and were baptized. 24 For John was not yet cast into prison.
25 ¶ Then there arose a question between some of John’s disciples and the Jews about purifying. 26 And they came unto John, and said unto him, Rabbi, he that was with thee beyond Jordan, to whom thou barest witness, behold, the same baptizeth, and all men come to him. 27 John answered and said, A man can receive nothing, except it be given him from heaven. 28 Ye yourselves bear me witness, that I said, I am not the Christ, but that I am sent before him. 29 He that hath the bride is the bridegroom: but the friend of the bridegroom, which standeth and heareth him, rejoiceth greatly because of the bridegroom’s voice: this my joy therefore is fulfilled. 30 He must increase, but I must decrease. 31 He that cometh from above is above all: he that is of the earth is earthly, and speaketh of the earth: he that cometh from heaven is above all. 32 And what he hath seen and heard, that he testifieth; and no man receiveth his testimony. 33 He that hath received his testimony hath set to his seal that God is true. 34 For he whom God hath sent speaketh the words of God: for God giveth not the Spirit by measure unto him . 35 The Father loveth the Son, and hath given all things into his hand. 36 He that believeth on the Son hath everlasting life: and he that believeth not the Son shall not see life; but the wrath of God abideth on him.
1 Bet tur bija kāds cilvēks no farizējiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs.
2 Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja viņam: „Rabi, mēs zinām, ka tu esi mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā tu dari, ja Dievs nav ar to.“
3 Jēzus atbildēja: „Patiesi, patiesi es tev saku, ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.“
4 Nikodēms saka viņam: „Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?“
5 Jēzus abildēja: „Patiesi, patiesi, es tev saku, ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
6 Kas no miesas dzimis, ir miesa, un kas no Gara dzimis, ir gars.
7 Nebrīnies, ka es tev esmu sacījis: Tev jāpiedzimst no augšienes.
8 Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.“
9 Nikodēms atbildēja: „Kā tas var notikt?“
10 Jēzus atbildēja: „Tu esi Israēla mācītājs un to nezini?
11 Patiesi, patiesi es tev saku: Mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet iūs mūsu liecību nepieņe-mat.
12 Ja jūs neticat, kad es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad es jums stāstīšu par debess lietām?
13 Jo neviens nav uzkāpis debesīs, kā vienīgi tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.
14 Un kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,
15 Lai ikviens, kas tic, viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.
16 Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
17 Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta.
18 Kas tic viņam, netiek tiesāts, bet kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.
19 Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.
20 Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.
21 Bet kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.“
22 Pēc tam Jēzus un viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja.
23 Bet ari Jānis kristīja Ainonā netālu no Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un ļaudis gāja un likās kristīties.
24 Jo Jānis vēl nebija iemests cietumā.
25 Tad izcēļās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos.
26 Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: „Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jardānas, par ko tu esi nodevis liecību, tas, lūk, kristi, un visi iet pie viņa.“
27 Jānis atbildēja: „Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm.
28 Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: Es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts viņa priekšā.
29 Kam pieder līgava, tas ir līgavainis: bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies.
30 Viņam vajaga augt, bet man iet mazumā.
31 Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesim, tas ir pār visiem.
32 Ko viņš skatījis un dzirdējis, par to viņš dod liecību, bet viņa liecību neviens nepieņem.
33 Bet kas viņa liecību pieņēmis, tas ir apliecinājis, ka Dievs ir patiesīgs.
34 Jo, ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra viņš dod savu Garu.
35 Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis viņa rokā.
36 Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.“
