1 The LORD shewed me, and, behold, two baskets of figs were set before the temple of the LORD, after that Nebuchadrezzar king of Babylon had carried away captive Jeconiah the son of Jehoiakim king of Judah, and the princes of Judah, with the carpenters and smiths, from Jerusalem, and had brought them to Babylon. 2 One basket had very good figs, even like the figs that are first ripe: and the other basket had very naughty figs, which could not be eaten, they were so bad. 3 Then said the LORD unto me, What seest thou, Jeremiah? And I said, Figs; the good figs, very good; and the evil, very evil, that cannot be eaten, they are so evil.
4 ¶ Again the word of the LORD came unto me, saying, 5 Thus saith the LORD, the God of Israel; Like these good figs, so will I acknowledge them that are carried away captive of Judah, whom I have sent out of this place into the land of the Chaldeans for their good. 6 For I will set mine eyes upon them for good, and I will bring them again to this land: and I will build them, and not pull them down; and I will plant them, and not pluck them up. 7 And I will give them an heart to know me, that I am the LORD: and they shall be my people, and I will be their God: for they shall return unto me with their whole heart.
8 ¶ And as the evil figs, which cannot be eaten, they are so evil; surely thus saith the LORD, So will I give Zedekiah the king of Judah, and his princes, and the residue of Jerusalem, that remain in this land, and them that dwell in the land of Egypt: 9 And I will deliver them to be removed into all the kingdoms of the earth for their hurt, to be a reproach and a proverb, a taunt and a curse, in all places whither I shall drive them. 10 And I will send the sword, the famine, and the pestilence, among them, till they be consumed from off the land that I gave unto them and to their fathers.
1 Tas Kungs man lika skatīt šādu parādību: Es ievēroju divus grozus ar vīģēm, kas bija nolikti tā Kunga nama priekšā, pēc tam kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars bija aizvedis Jūdas ķēniņu Jekonju, Jojakīma dēlu, līdz ar Jūdas labiešiem un Jeruzālemes amatniekiem—kalējiem un atslēdzniekiem, gūstā uz Bābeli, —
2 Vienā grozā bija ļoti labas vīģes, kādas mēdz būt agrīnās vīģes. Bet otrā grozā bija gaužām nelāgas vīģes, tik nelāgas, ka tās nevarēja ēst.
3 Tad tas Kungs man jautāja: „Ko tu redzi, Jeremij?“ —Es atbildēju: „Vīģes! Labas un nelāgas, labās ir ļoti labas, bet nelāgas gaužām nelāgas, tā ka tās nav ēdamas.“
4 Tad manas ausis skāra tā Kunga vārds:
5 „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Kā šīs labās vīģes, tā Es žēlīgi uzlūkošu sagūstītos jūdiešus, ko Es liku aizvest no šās vietas uz kaldēju zemi.
6 Manas acis raudzīsies uz tiem ar žēlastību, Es tos atvedīšu atpakaļ šinī zemē, lai viņi celtu no jauna savu dzīvi un ēkas un tās vairāk neplēstu nost un lai iedēstītu no jauna paši sevi un vēlāk sevi vairs nerautu ārā.
7 Es tiem piešķiršu gribu Mani atzīt, ka Es esmu tas Kungs, un tie būs mana tauta, un Es būšu viņu Dievs, jo tie atgriezīsies pie Manis no visas savas sirds.
8 Bet kādas ir nelāga vīģes, tik nelāgas, ka tās nevar ēst“, —tā saka tas Kungs, —„par tik nelāgiem Es darīšu Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa dižciltīgos un Jeruzālemes iedzīvotājus, kas vēl palikuši šinī zemē, un tos, kas nometušies Ēģiptē.
9 Es viņus padarīšu par baigu nelaimes paraugu visām valstīm zemes virsū, par lamu, pazemojumu un izsmieklu priekšmetu, par lāstu vārdu visās vietās, kur Es tos būšu izkaisījis,
10 Un Es palaidīšu vaļā pret viņiem zobenu, badu un mēri, kamēr tie būs galīgi izdeldēti no tās zemes, ko Es piešķīru viņiem un viņu tēviem.“
