1 The word which came unto Jeremiah from the LORD, when king Zedekiah sent unto him Pashur the son of Melchiah, and Zephaniah the son of Maaseiah the priest, saying, 2 Enquire, I pray thee, of the LORD for us; for Nebuchadrezzar king of Babylon maketh war against us; if so be that the LORD will deal with us according to all his wondrous works, that he may go up from us.
3 ¶ Then said Jeremiah unto them, Thus shall ye say to Zedekiah: 4 Thus saith the LORD God of Israel; Behold, I will turn back the weapons of war that are in your hands, wherewith ye fight against the king of Babylon, and against the Chaldeans, which besiege you without the walls, and I will assemble them into the midst of this city. 5 And I myself will fight against you with an outstretched hand and with a strong arm, even in anger, and in fury, and in great wrath. 6 And I will smite the inhabitants of this city, both man and beast: they shall die of a great pestilence. 7 And afterward, saith the LORD, I will deliver Zedekiah king of Judah, and his servants, and the people, and such as are left in this city from the pestilence, from the sword, and from the famine, into the hand of Nebuchadrezzar king of Babylon, and into the hand of their enemies, and into the hand of those that seek their life: and he shall smite them with the edge of the sword; he shall not spare them, neither have pity, nor have mercy.
8 ¶ And unto this people thou shalt say, Thus saith the LORD; Behold, I set before you the way of life, and the way of death. 9 He that abideth in this city shall die by the sword, and by the famine, and by the pestilence: but he that goeth out, and falleth to the Chaldeans that besiege you, he shall live, and his life shall be unto him for a prey. 10 For I have set my face against this city for evil, and not for good, saith the LORD: it shall be given into the hand of the king of Babylon, and he shall burn it with fire.
11 ¶ And touching the house of the king of Judah, say , Hear ye the word of the LORD; 12 O house of David, thus saith the LORD; Execute judgment in the morning, and deliver him that is spoiled out of the hand of the oppressor, lest my fury go out like fire, and burn that none can quench it , because of the evil of your doings. 13 Behold, I am against thee, O inhabitant of the valley, and rock of the plain, saith the LORD; which say, Who shall come down against us? or who shall enter into our habitations? 14 But I will punish you according to the fruit of your doings, saith the LORD: and I will kindle a fire in the forest thereof, and it shall devour all things round about it.
1 Šis vārds atskanēja Jeremijam no tā Kunga, kad ķēniņš Cedekija sūtīja Pašchuru, Malkijas dēlu, un priesteri Cefanju, Maāsejas dēlu, pie Jeremijas un lika tam sacīt:
2 „Runā tu ar to Kungu mūsu dēļ! Jo Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars ir mūs aplencis. Varbūt tas Kungs darīs atkal ar mums kādu brīnumu kā citkārt, ka šis no mums aiziet!“
3 Tad Jeremija tiem sacīja: „Atbildiet Cedekijam tā:
4 Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Redzi, kara ieročus, kas jūsu rokās, ar kuriem jūs līdz šim cīnījāties pret Bābeles ķēniņu un pret kaldējiem, kas jūs aplenkuši, un cīnījāties ārpus mūriem, tos Es gribu pagriezt uz otru pusi un tos visus vienkopus ievest pilsētā;
5 Un Es pats karošu ar jums ar paceltu roku un stipru elkoni, ar bardzību, cīņas degsmi un lielā niknumā,
6 Un Es nogalināšu visus šai pilsētā dzīvojošos cilvēkus un lopus, tie mirs nāvīgā visu iznīcinātājā sērgā!
7 Pēc tam“, —saka tas Kungs, —„Es nodošu Jūdas ķēniņu Cedekiju līdz ar viņa kalpiem un tautu, cik tālu tie būs pāri palikuši pilsētā no mēpa, no zobena un bada, Nebukadnēcara, Bābeles ķēniņa, rokā un to rokā, kas tiecas pēc viņu dzīvības, lai viņus nokauj ar zobenu bez žēlastības, tos netaupa un nesaudzē!
8 Bet tautai šeit saki: Tā saka tas Kungs: Redzi, Es lieku jums priekšā izvēlēties dzīvības vai nāves ceļu:
9 Kas paliek še pilsētā, tie mirs no zobena, no bada vai mēra, bet kas iziet un padodas kaldējiem, kas jūs apsēduši, tie paliks dzīvi un nokļūs drošībā,
10 Jo Es esmu pagriezis savu vaigu pret šo pilsētu tai par postu un ne par svētību“, —tā saka tas Kungs, —„tā tiks nodota Bābeles ķēniņa rokās, un tas to nodedzinās ar uguni!
11 Jūdas ķēniņa namam saki: Klausaities tā Kunga vārdu!
12 Tā saka tas Kungs: Tu Dāvida nams! Noturiet katru ritu taisnu tiesu un izglābiet apspiesto no varmākas rokas, lai manas dusmas neuzliesmo kā uguns un nedeg nedzēšamas jūsu ļauno darbu dēļ!
13 Es celšos pret tevi, kas tu dzīvo ielejā, tu klajuma klints! —tā saka tas Kungs. —„Jūs sakāt: Kas mums varētu uzbrukt vai ielauzties mūsu dzīvokļos?
14 Redzi, Es jūs piemeklēšu pēc jūsu darbu augļiem“, —tā saka tas Kungs, —„Es iededzināšu uguni viņas mežā, tā apris visu viņas apkārtni!“
