1 And an angel of the LORD came up from Gilgal to Bochim, and said, I made you to go up out of Egypt, and have brought you unto the land which I sware unto your fathers; and I said, I will never break my covenant with you. 2 And ye shall make no league with the inhabitants of this land; ye shall throw down their altars: but ye have not obeyed my voice: why have ye done this? 3 Wherefore I also said, I will not drive them out from before you; but they shall be as thorns in your sides, and their gods shall be a snare unto you. 4 And it came to pass, when the angel of the LORD spake these words unto all the children of Israel, that the people lifted up their voice, and wept. 5 And they called the name of that place Bochim: and they sacrificed there unto the LORD.
6 ¶ And when Joshua had let the people go, the children of Israel went every man unto his inheritance to possess the land. 7 And the people served the LORD all the days of Joshua, and all the days of the elders that outlived Joshua, who had seen all the great works of the LORD, that he did for Israel. 8 And Joshua the son of Nun, the servant of the LORD, died, being an hundred and ten years old. 9 And they buried him in the border of his inheritance in Timnath-heres, in the mount of Ephraim, on the north side of the hill Gaash. 10 And also all that generation were gathered unto their fathers: and there arose another generation after them, which knew not the LORD, nor yet the works which he had done for Israel.
11 ¶ And the children of Israel did evil in the sight of the LORD, and served Baalim: 12 And they forsook the LORD God of their fathers, which brought them out of the land of Egypt, and followed other gods, of the gods of the people that were round about them, and bowed themselves unto them, and provoked the LORD to anger. 13 And they forsook the LORD, and served Baal and Ashtaroth.
14 ¶ And the anger of the LORD was hot against Israel, and he delivered them into the hands of spoilers that spoiled them, and he sold them into the hands of their enemies round about, so that they could not any longer stand before their enemies. 15 Whithersoever they went out, the hand of the LORD was against them for evil, as the LORD had said, and as the LORD had sworn unto them: and they were greatly distressed.
16 ¶ Nevertheless the LORD raised up judges, which delivered them out of the hand of those that spoiled them. 17 And yet they would not hearken unto their judges, but they went a whoring after other gods, and bowed themselves unto them: they turned quickly out of the way which their fathers walked in, obeying the commandments of the LORD; but they did not so. 18 And when the LORD raised them up judges, then the LORD was with the judge, and delivered them out of the hand of their enemies all the days of the judge: for it repented the LORD because of their groanings by reason of them that oppressed them and vexed them. 19 And it came to pass, when the judge was dead, that they returned, and corrupted themselves more than their fathers, in following other gods to serve them, and to bow down unto them; they ceased not from their own doings, nor from their stubborn way.
20 ¶ And the anger of the LORD was hot against Israel; and he said, Because that this people hath transgressed my covenant which I commanded their fathers, and have not hearkened unto my voice; 21 I also will not henceforth drive out any from before them of the nations which Joshua left when he died: 22 That through them I may prove Israel, whether they will keep the way of the LORD to walk therein, as their fathers did keep it , or not. 23 Therefore the LORD left those nations, without driving them out hastily; neither delivered he them into the hand of Joshua.
1 Tad tā Kunga eņģelis devās no Gilgalas augšup uz Bochimu un sacīja: „Es esmu jūs izvedis ārā no Ēģiptes, un Es esmu jūs ievedis tai zemē, ko Es ar zvērestu biju apsolījis jūsu tēviem, un Es sacīju: „Es savu derību ar jums nelauzīšu ne mūžam!
2 Bet rad arī jums nebūs noslēgt derību ar šīs zemes iedzīvotājiem, viņu altāri jums ir jānoplēš! Bet jūs neesat klausījuši manai balsij; kāpēc jūs esat tā darījuši?
3 Tāpēc Es jums tagad pasaku: Es viņus neizdzīšu, jums uz priekšu ejot, bet viņi jums taps par pātagām jūsu sāniem un viņu dievi par slazda valgiem!“
4 Un kad tā Kunga eņģelis bija šos vārdus beidzis runāt visiem Israēla bērniem, tad tauta pacēla savu balsi un sāka raudāt.
5 Un viņi nosauca šīs vietas vārdu Bochima un upurēja tur kaujamo upuri tam Kungam.
6 Un kad Jozua bija atlaidis tautu, tad Israēla bērni ikviens nonāca sava mantojuma daļā, lai iegūtu zemi.
7 Un tauta kalpoja tam Kungam, kamēr Jozua dzīvoja un kamēr vecaji dzīvoja, kas vēl ilgu laiku dzīvoja pēc Jozuas un visi bija redzējuši visus tā Kunga lielos darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
8 Tad tā Kunga kalps Jozua, Nūna dēls, nomira simts desmit gadus vecs,
9 Un tie viņu apraka viņa paša īpašuma robežās Timnat-Heremā Ēfraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna.
10 Un kad nu arī visa tā paaudze tika piepulcināta saviem tēviem, tad cēlās jauna paaudze pēc viņiem, kas nepazina to Kungu nedz ari Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
11 Tad Israēla bērni darīja to, kas nepatika tam Kungam, jo viņi kalpoja baāliem.
12 Un viņi atstāja to Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes zemes, un sekoja citiem dieviem, proti to tautu dieviem, kutas dzīvoja tiem visapkārt; viņi tos pielūdza un tā apkaitināja to Kungu.
13 Un tie atkrita no tā Kunga un kalpoja baāliem un aštartēm.
14 Tad tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš tos nodeva laupītāju rokā, kas tos aplaupīja, un Viņš lika tiem krist viņu ienaidnieku rokās, kas bija tiem visapkārt, un viņi nespēja vairs noturēties pret saviem ienaidniekiem.
15 Un visur, kur tie izgāja cīņās, tā Kunga roka bija pret viņiem uz ļaunu vien, kā tas Kungs bija piedraudējis un kā Viņš tiem bija ar zvērestu apstiprinājis, un Viņš tos noveda lielās bēdās.
16 Tad tas Kungs iecēla viņiem soģus, kas tos atsvabināja no laupītājiem.
17 Bet tie neklausīja arī saviem soģiem un dzinās netikli pakaļ citiem dieviem, pielūdza tos un metās to priekšā uz vaiga pie zemes; tā itin ātri viņi bija novērsušies no ceļa, pa kupu bija staigājuši viņu tēvi, klausīdami tā Kunga baušļiem; bet tagad viņi vairs tā nedarīja.
18 Un kad tas Kungs iecēla viņiem soģus, tad tas Kungs bija ar šiem soģiem un paglāba ļaudis no viņu ienaidniekiem tik ilgi, kamēr soģis dzīvoja; tas notika tāpēc, ka tas Kungs par viņiem apžēlojās, kad viņi nopūtās un sūdzējās par tiem, kas viņus apspieda un nomāca.
19 Bet tiklīdz soģis nomira, tad viņi atkal no jauna atkrita un rīkojās ļaunāk nekā viņu tēvi, dzīdamies pakaļ svešiem dieviem, tiem kalpodami, tos pielūgdami, viņu priekšā nomezdamies uz vaiga pie zemes; un tie neatstājās no saviem ļauniem darbiem nedz no saviem pārgalvības ceļiem.
20 Tad tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš sacīja: „Tādēļ, ka šī tauta ir lauzusi manu derību, ko Es biju kā pavēli devis viņu tēviem, un viņi nav klausījuši manai balsij,
21 Tad arī Es vairs tālāk neizdzīšu viņu labā nevienu no tām tautām, ko Jozua ir atstājis neizdzītas, kad viņš mira,
22 Lai ar to pārbaudītu Israēla bērnus, vai viņi saglabās tā Kunga ceļus, pa tiem staigādami tāpat, kā viņu tēvi bija tos saglabājuši, vai ne?“
23 Tādēļ tas Kungs lika mieru šim tautām, neizdzīdams tās tūliņ, un Viņš tās nenodeva Jozuas rokā.
