1 In those days there was no king in Israel: and in those days the tribe of the Danites sought them an inheritance to dwell in; for unto that day all their inheritance had not fallen unto them among the tribes of Israel. 2 And the children of Dan sent of their family five men from their coasts, men of valour, from Zorah, and from Eshtaol, to spy out the land, and to search it; and they said unto them, Go, search the land: who when they came to mount Ephraim, to the house of Micah, they lodged there. 3 When they were by the house of Micah, they knew the voice of the young man the Levite: and they turned in thither, and said unto him, Who brought thee hither? and what makest thou in this place ? and what hast thou here? 4 And he said unto them, Thus and thus dealeth Micah with me, and hath hired me, and I am his priest. 5 And they said unto him, Ask counsel, we pray thee, of God, that we may know whether our way which we go shall be prosperous. 6 And the priest said unto them, Go in peace: before the LORD is your way wherein ye go.
7 ¶ Then the five men departed, and came to Laish, and saw the people that were therein, how they dwelt careless, after the manner of the Zidonians, quiet and secure; and there was no magistrate in the land, that might put them to shame in any thing; and they were far from the Zidonians, and had no business with any man. 8 And they came unto their brethren to Zorah and Eshtaol: and their brethren said unto them, What say ye? 9 And they said, Arise, that we may go up against them: for we have seen the land, and, behold, it is very good: and are ye still? be not slothful to go, and to enter to possess the land. 10 When ye go, ye shall come unto a people secure, and to a large land: for God hath given it into your hands; a place where there is no want of any thing that is in the earth.
11 ¶ And there went from thence of the family of the Danites, out of Zorah and out of Eshtaol, six hundred men appointed with weapons of war. 12 And they went up, and pitched in Kirjath-jearim, in Judah: wherefore they called that place Mahaneh-dan unto this day: behold, it is behind Kirjath-jearim. 13 And they passed thence unto mount Ephraim, and came unto the house of Micah.
14 ¶ Then answered the five men that went to spy out the country of Laish, and said unto their brethren, Do ye know that there is in these houses an ephod, and teraphim, and a graven image, and a molten image? now therefore consider what ye have to do. 15 And they turned thitherward, and came to the house of the young man the Levite, even unto the house of Micah, and saluted him. 16 And the six hundred men appointed with their weapons of war, which were of the children of Dan, stood by the entering of the gate. 17 And the five men that went to spy out the land went up, and came in thither, and took the graven image, and the ephod, and the teraphim, and the molten image: and the priest stood in the entering of the gate with the six hundred men that were appointed with weapons of war. 18 And these went into Micah’s house, and fetched the carved image, the ephod, and the teraphim, and the molten image. Then said the priest unto them, What do ye? 19 And they said unto him, Hold thy peace, lay thine hand upon thy mouth, and go with us, and be to us a father and a priest: is it better for thee to be a priest unto the house of one man, or that thou be a priest unto a tribe and a family in Israel? 20 And the priest’s heart was glad, and he took the ephod, and the teraphim, and the graven image, and went in the midst of the people. 21 So they turned and departed, and put the little ones and the cattle and the carriage before them.
22 ¶ And when they were a good way from the house of Micah, the men that were in the houses near to Micah’s house were gathered together, and overtook the children of Dan. 23 And they cried unto the children of Dan. And they turned their faces, and said unto Micah, What aileth thee, that thou comest with such a company? 24 And he said, Ye have taken away my gods which I made, and the priest, and ye are gone away: and what have I more? and what is this that ye say unto me, What aileth thee? 25 And the children of Dan said unto him, Let not thy voice be heard among us, lest angry fellows run upon thee, and thou lose thy life, with the lives of thy household. 26 And the children of Dan went their way: and when Micah saw that they were too strong for him, he turned and went back unto his house.
27 And they took the things which Micah had made, and the priest which he had, and came unto Laish, unto a people that were at quiet and secure: and they smote them with the edge of the sword, and burnt the city with fire. 28 And there was no deliverer, because it was far from Zidon, and they had no business with any man; and it was in the valley that lieth by Beth-rehob. And they built a city, and dwelt therein. 29 And they called the name of the city Dan, after the name of Dan their father, who was born unto Israel: howbeit the name of the city was Laish at the first.
30 ¶ And the children of Dan set up the graven image: and Jonathan, the son of Gershom, the son of Manasseh, he and his sons were priests to the tribe of Dan until the day of the captivity of the land. 31 And they set them up Micah’s graven image, which he made, all the time that the house of God was in Shiloh.
1 Un tanīs dienās vēl nebija ķēniņa Israēlā; tai laikā Dana cilts centās sameklēt kādu vietu, lai to iegūtu īpašumā un varētu tur apmesties, jo līdz tam laikam Dana ciltij vēl nebija piekritusi nekāda mantojuma daļa kā īpašums Israēla cilšu vidū.
2 Tad Dana bērni izsūtīja no visas savas cilts ģinšu kopas piecus vīrus, spēcīgus karotājus no Coras un no Eštaolas, lai izlūkotu un izpētītu zemi. Un tie nonāca Ēfraima kalnos līdz Michas namam un palika tur pa nakti.
3 Un kad tie bija pie Michas nama, tad viņi pazina tā jaunekļa, Ievīta, izloksni, iegriezās namā un vaicāja: „Kas tevi šurp atvedis? Un ko tu še dari? Un kā tev te klājas?“
4 Un tas viņiem sacīja: „Ir šā, ir tā: Micha ar mani ir līdzis un mani saderējis, tā es esmu kļuvis viņam par priesteri.“
5 Tad tie viņam sacīja: „Apjautājies pie Dieva, lai mēs zinātu, vai ceļš, pa kuru patreiz ejam, mums arī labi izdosies.“
6 Un priesteris viņiem sacīja: „Ejiet ar mieru, jo jūsu ceļu, pa kuru jūs ejat, tas Kungs uzlūko labvēlīgi!“
7 Tad tie pieci vīri aizgāja un nonāca Laišā. Tur viņi ieraudzīja ļaudis, kas dzīvoja tai pilsētā tik droši kā sidoniešu ciltis, —tik droši un tik mierīgi, nejuzdami nekādu trūkumu nevienā lietā, kas vien ir zemes virsū, dzīvodami visai pārtikuši un bagāti. Viņi bija arī tālu no sidoniešiem un vispārīgi nebija nekādos ciešākos sakaros ne ar vienu, arī ne ar aramiešiem.
8 Kad nu šie izlūki atgriezās pie saviem ciltsbrāļiem Corā un Eštaolā, tad viņu cilts piederīgie viņiem jautāja: „Kādu izziņu jūs mums nesat?“
9 Tad tie sacīja: „Celieties un nāciet mums līdzi, jo mēs esam to zemi apskatījuši, un redzi, tā ir ļoti laba; bet vai jūs paši negribat nekā darīt? Neesiet kūtri gājēji, lai dotos turp un saņemtu šo zemi īpašumā!
10 Un ja jūs iesit, tad jūs nonāksit pie tautas, kas dzīvo bezrūpīgi un kuru zeme ir plaši atvērta uz visām pusēm; Dievs to ir nodevis jūsu rokās, šo vietu, kur nav nekāda trūkuma nevienā lietā, kas vien ir virs zemes.“
11 Tad viņi novāca savas teltis no Dana cilts novada, Coras un Eštaolas, un aizgāja karā seši simti labi apbruņotu vīru.
12 Tie cēlās un devās kalnup un uzcēla savas teltis Kirjat-Jearimā Jūdā; un tāpēc tās vietas vārdu sauc Mahanē-Dana līdz šai dienai; redzi, tas ir aiz Kirjat-Jearimas.
13 Un no turienes tie virzījās augšup Ēfraima kalnos un nonāca līdz Michas namam.
14 Tad tie pieci vīri, kas bija gājuši Laišas zemi izlūkot, sacīja savas cilts piederīgajiem: „Vai jūs ari zināt, ka šinī namā atrodas efods un terafīms , cirsts veidols un izliets attēls? Un nu tagad apdomājiet, kas jums jādara!“
15 Tad viņi nogriezās uz turieni, iegāja jaunekļa—Ievīta dzīvoklī, kas bija Michas namā, un apsveicinājās ar to mīlīgi.
16 Tie seši simti vīru, kas bija nākuši no Dana cilts un bija ar ieročiem apbruņoti karam, bija palikuši stāvot ārpusē pie vārtu ieejas.
17 Bet tie pieci vīri, kas agrāk jau bija nākuši šo zemi izlūkot, iegāja namā un paņēma ir izcirsto veidolu, ir efodu un terafīmu, ir izlieto attēlu,“ bet pats priesteris bija palicis stāvam pie vārtiem ar tiem seši simt kafam labi apbruņotiem vīriem.
18 Un kad nu tie iegāja Michas namā un paņēma ir izcirsto veidolu, ir efodu un terafīmu, ir izlieto attēlu, tad priesteris tiem jautāja: „Ko jūs darāt?“
19 Un tic viņam sacīja: „Esi klusu, liec savu roku uz savas mutes un nāc mums līdzi un kļūsti mums par tēvu un par priesteri! Vai tad tev ir labāk būt par priesteri viena vienīga vīra namā, nekā ja tu būsi par priesteri veselai ciltij un cilts piederīgo saimei Israēlā?“
20 Tas bna priesterim gluži pa prātam, un viņš paņēma ir efodu un terafīmu, ir izcirsto veidolu un izlieto attēlu un aizgāja līdzi karavīriem.
21 Tad tie pagriezās un devās ceļā, pēc tam kad viņi bija novietojuši sievas un mazos bērnus, kā arī ganāmos pulkus un savas dārgākās mantas pašā priekšgalā.
22 Kad viņi jau bija labu gabalu attālinājušies no Michas nama, tad tie viri, kas dzīvoja Michas nama tuvumā, sāka kliegt un dzīties pakaļ Dana bērniem un panāca viņus.
23 Un kad viņi tik stipri kliedza uz Dana bērniem, tad tie apgriezās apkārt un sacīja Micham: „Kas ir ar tevi noticis, ka tu tā kliedz?“
24 Tad viņš sacīja: „Manus dieve-kļus, ko es biju darinājis, jūs esat paņēmuši līdz ar priesteri un esat devušies ceļā; kas nu ir vēl palicis man pāri? Kā tad jūs varat vēl man sacīt, kas tev kait?“
25 Bet Dana bērni viņam sacīja: „Nežēlojies te mūsu priekšā, ka pie tevis neatgriežas vīri ar dusmām sirdi, un ka tu pats nezaudē savu līdzi ar savējo dzīvību!“
26 Tā Dana bērni aizgāja pa savu ceļu, un Micha redzēja, ka tie bija sti-prāki par viņu, apgriezās un aizgāja mājās.
27 Bet tie ņēma, ko Micha bija darinājis, un to priesteri, kas viņam bija bijis, un nonāca Laišā pie ļaudīm, kas dzīvoja mierīgi un bezrūpīgi, un apkāva iedzīvotājus ar zobena asmeni, bet pilsētu nodedzināja ar uguni.
28 Un nebija neviena, kas tos būtu izglābis, jo tā bija tālu atstatu no Sidonas, un arī ar aramiešiem tiem nebija nekā kopēja, jo tā atradās Bet-Rehobas ielejā. Un tad tie uzcēla pilsētu no jauna un apmetās tanī.
29 Un viņi nosauca tās pilsētas vārdu Dana pēc sava tēva Dana vārda, kas bija Israēla dzemdināts, lai gan iepriekš tās pilsētas vārds bija bijis Laiša.
30 Un Dana bērni tur pie sevis uzstatīja cirsto attēlu, un Jonatāns, Geršoma dēls, Manases dēla dēls, un viņa dēli bija priesteri Dana bērniem līdz tam brīdim, kad šai zemei uznāca trimdas laiki.
31 Un tā tie turēja uzstatītu Michas darināto attēlu visu laiku, kamēr vien Dieva nams pastāvēja Šilo.
