1 For, behold, the Lord, the LORD of hosts, doth take away from Jerusalem and from Judah the stay and the staff, the whole stay of bread, and the whole stay of water, 2 The mighty man, and the man of war, the judge, and the prophet, and the prudent, and the ancient, 3 The captain of fifty, and the honourable man, and the counsellor, and the cunning artificer, and the eloquent orator. 4 And I will give children to be their princes, and babes shall rule over them. 5 And the people shall be oppressed, every one by another, and every one by his neighbour: the child shall behave himself proudly against the ancient, and the base against the honourable. 6 When a man shall take hold of his brother of the house of his father, saying , Thou hast clothing, be thou our ruler, and let this ruin be under thy hand: 7 In that day shall he swear, saying, I will not be an healer; for in my house is neither bread nor clothing: make me not a ruler of the people. 8 For Jerusalem is ruined, and Judah is fallen: because their tongue and their doings are against the LORD, to provoke the eyes of his glory.
9 ¶ The shew of their countenance doth witness against them; and they declare their sin as Sodom, they hide it not. Woe unto their soul! for they have rewarded evil unto themselves. 10 Say ye to the righteous, that it shall be well with him: for they shall eat the fruit of their doings. 11 Woe unto the wicked! it shall be ill with him: for the reward of his hands shall be given him.
12 ¶ As for my people, children are their oppressors, and women rule over them. O my people, they which lead thee cause thee to err, and destroy the way of thy paths. 13 The LORD standeth up to plead, and standeth to judge the people. 14 The LORD will enter into judgment with the ancients of his people, and the princes thereof: for ye have eaten up the vineyard; the spoil of the poor is in your houses. 15 What mean ye that ye beat my people to pieces, and grind the faces of the poor? saith the Lord GOD of hosts.
16 ¶ Moreover the LORD saith, Because the daughters of Zion are haughty, and walk with stretched forth necks and wanton eyes, walking and mincing as they go, and making a tinkling with their feet: 17 Therefore the Lord will smite with a scab the crown of the head of the daughters of Zion, and the LORD will discover their secret parts. 18 In that day the Lord will take away the bravery of their tinkling ornaments about their feet , and their cauls, and their round tires like the moon, 19 The chains, and the bracelets, and the mufflers, 20 The bonnets, and the ornaments of the legs, and the headbands, and the tablets, and the earrings, 21 The rings, and nose jewels, 22 The changeable suits of apparel, and the mantles, and the wimples, and the crisping pins, 23 The glasses, and the fine linen, and the hoods, and the vails. 24 And it shall come to pass, that instead of sweet smell there shall be stink; and instead of a girdle a rent; and instead of well set hair baldness; and instead of a stomacher a girding of sackcloth; and burning instead of beauty. 25 Thy men shall fall by the sword, and thy mighty in the war. 26 And her gates shall lament and mourn; and she being desolate shall sit upon the ground.
1 Tad nu ziniet, —Visuaugstais, tas Kungs Cebaots, atraus Jeruzalemei un Jūdai katru atbalstu un palīdzību, —palīdzību ar maizi un ūdeni,
2 Atņems varoņus un karavīrus, tiesnešus un praviešus, zīlniekus un vecajus,
3 Virsniekus, cienījamus vīrus un padomniekus, dažādu mākslu pratējus un vainu apvārdotājus.
4 Zēnus Es viņiem došu par virsniekiem, un vieglprātīgi neprašas valdīs pār tiem.
5 Tauta būs apspiesta, cits citam māksies virsū, katrs savam tuvākam; zēns uzstāsies pret sirmgalvi un palaidnis pret cienības pilno.
6 Ja tad nu kāds savu brāli pierunās, sava tēva namā sacīdams: „Tev ir vēl mētelis, tev jābūt mūsu priekšniekam, un šī drupu kaudze lai paliek tavā pārvaldībā!“
7 Tad viņš tam tanī pat dienā atbildēs un sacīs: „Nē, es negribu būt brūču dziedinātājs, man mājās nav ne maizes, ne drēbju. Neceliet mani par tautas atbildīgo galvu, par tautas galveno vadoni!“
8 Jo Jeruzāleme brūk kopā, un Jūda kritīs, tādēļ ka viņu mēle un darbi ir pret to Kungu, lai kaitinātu Viņa cildenuma pilnās acis.
9 Viņu nekautrīgā sejas izteiksme un viņu nostāja liecina pret viņiem, par saviem grēkiem tie runā atklāti, kā citkārt sodomieši, un tos neslēpj. Bēdas viņu dvēselēm, jo viņi paši sev dara ļaunu!
10 Lieciniet par taisno, ka viņam labi klāsies, jo viņš baudīs sava darba augļus.
11 Bet bēdas bezdievim! Jo viņam labi nebūs: viņam atmaksās pēc viņa roku darba.
12 Ak mana tauta! Tās vadoņi ir bērni, un sievietes valda pār viņu. Ak mana tauta! Tavi vadoņi ir tavi maldi-nātāji, viņi padara neejamu to ceļu, pa kuru tev jāstaigā.
13 Tas Kungs ceļas, lai darītu zināmu savu sūdzību, lai spriestu tiesu pār tautām.
14 Tas Kungs nāk tiesāt savas tautas vecajus un priekšniekus: „Jūs tur, jūs esat noganījuši un nopostījuši vīna dārzu! Nabagiem nolaupītā manta ir jūsu namos!
15 Kā jūs uzdrošināties postīt manu tautu un nežēlīgi mīt dubļos nabagu ļaužu cilvēcisko cieņu?“ —tā saka tas Kungs Cebaots.
16 Tad vēl tas Kungs saka: Tādēļ ka Ciānas meitas ir kļuvušas uzpūtīgas un lepnas, staigā ar paceltu galvu un izkrāšļotu seju, raida visapkārt nekautrī-gus skatus un tipina sīkiem solīšiem, priecādamās par savu dārgo kurpju greznajām sprādzēm un skandinādamas ar to važiņām un sīciņiem zvārgulīšiem,
17 Tad tas Visuvarenais Kungs padarīs Ciānas meitām galvu pliku, un tas Kungs atsegs viņu kaunumu.
18 Tanī dienā tas Kungs atņems viņām viņu rotas: kāju sprādzītes, pieres saites un pusmēnešus,
19 Auskarus, rokas sprādzes un plīvurus,
20 Galvas segas, kāju un kurpju važiņas, arī skaistās jostas, smaržas trauciņus un amuletus,
21 Roku gredzenus un deguna sloksnītes,
22 Svētku tērpus un mēteļus, sagšainos lakatus un somiņas,
23 Rokas spoguļus un dārgos kreklus, cepures un apmetņus.
24 Tad būs smalko smaržu vietā puvuma smaka un jostas vietā virves gals, matu sprogu vietā plika galva, svētku rotas vietā maisa apvalks, skaistuma vietā kauna traips!
25 Tavi izcilie tūri kritīs no zobena un tavs kārtējais kajraspēks vispārējā kaujā.
26 Un Ciānas pilsētas vārti čikstēs un skums, un tā iztukšota sēdēs pie zemes.
