1 Ephraim feedeth on wind, and followeth after the east wind: he daily increaseth lies and desolation; and they do make a covenant with the Assyrians, and oil is carried into Egypt. 2 The LORD hath also a controversy with Judah, and will punish Jacob according to his ways; according to his doings will he recompense him.
3 ¶ He took his brother by the heel in the womb, and by his strength he had power with God: 4 Yea, he had power over the angel, and prevailed: he wept, and made supplication unto him: he found him in Beth-el, and there he spake with us; 5 Even the LORD God of hosts; the LORD is his memorial. 6 Therefore turn thou to thy God: keep mercy and judgment, and wait on thy God continually.
7 ¶ He is a merchant, the balances of deceit are in his hand: he loveth to oppress. 8 And Ephraim said, Yet I am become rich, I have found me out substance: in all my labours they shall find none iniquity in me that were sin. 9 And I that am the LORD thy God from the land of Egypt will yet make thee to dwell in tabernacles, as in the days of the solemn feast. 10 I have also spoken by the prophets, and I have multiplied visions, and used similitudes, by the ministry of the prophets. 11 Is there iniquity in Gilead? surely they are vanity: they sacrifice bullocks in Gilgal; yea, their altars are as heaps in the furrows of the fields. 12 And Jacob fled into the country of Syria, and Israel served for a wife, and for a wife he kept sheep . 13 And by a prophet the LORD brought Israel out of Egypt, and by a prophet was he preserved. 14 Ephraim provoked him to anger most bitterly: therefore shall he leave his blood upon him, and his reproach shall his Lord return unto him.
1 Efraims no visām pusēm Mani ielenc ar meliem, un Israēla namā Mani maldina neīsta, viltus pilna dievkalpošana. Bet arī Jūda neturas stingri pie Dieva—svētā un viņam uzticīgā.
2 Efraims lokās katrai spēcīgākai vēsmai līdz un skrien pakaļ austrumu vējam. Ar katru dienu viņš vairāk ieslīgst elku kalpībā un vairo sev pašam nodarāmo ļaunumu; ar Asuru viņi slēdz savienību, un eļļu viņi izved uz Ēģipti.
3 Bet ar Jūdu tas Kungs ies tiesā un piemeklēs Jēkabu saskaņā ar viņa dziļāko būtību, un atma ksās viņam pēc nopelna.
4 Jau mātes miesās viņš satvēra brāli aiz viņa papēža un savā vāra spēka pilnībā viņš cīnījās ar Dievu.
5 Viņš cīnijās ar eņģeli un to uzvarēja, jo viņš raudāja un lūdzās žēlastību. Bētelē viņu tad sastapa Dievs pats, un ar viņu turpat runāja,
6 Dievs, tas Kungs, debesu kara pulku Dievs, Kungs Cebaots ir Viņa vārds.
7 „Tādeļ atgriezies pie sava Dieva, glabā savu žēlsirdību un taisnību, cerē un paļaujies vienmēr uz savu Dievu!“
8 Bet Kānaānam ir rokā nepareizi svari, un viņš labprāt mīl krāpt.
9 Un Efraims saka: „Es esmu bagāts, esmu sev ieguvis pietiekoši daudz mantas; visā manā darbā un sasniegumos nav nekāda ļaunuma nedz pārkāpuma, ko varētu saukt par grēku!“
10 Bet Es, tas Kungs, Es esmu tavs Dievs kopš Ēģiptes laikiem un likšu tev atkal dzīvot vieglās pagaidu celtnēs, kā tas parasts svētku laikā,
11 Un Es runāju uz praviešiem, Es dodu par nākotni tikdaudz priekšnorādījumu, un Es izpaužos ar praviešu muti runātajās līdzībās.
12 Gileādā valda elku kalpība, tādēļ viņi arī iznīks; Gilgalā viņi ziedo vēršus, bet tādēļ arī viņu ziedokļi kļūs kā akmeņu kaudzes tīrumu vagu galā! —
13 Jēkabam bija jābēg uz Siriju, Israēlam bija jāpaliek par kalpu sievas dēļ, un otras sievas dēļ viņš ganīja lopus.
14 Bet pēc tam tas Kungs lika pravietim izvest Israēlu no Ēģiptes un lika pravietim viņu pasargāt.
15 Bet tagad Efraims Viņu stipri sarūgtina ar saviem elkiem; tāpēc viņu asinis nāks pār viņiem, un tas Kungs viņiem atmaksās par to pazemojumu, ko viņi Viņam nodara!
