1 Israel is an empty vine, he bringeth forth fruit unto himself: according to the multitude of his fruit he hath increased the altars; according to the goodness of his land they have made goodly images. 2 Their heart is divided; now shall they be found faulty: he shall break down their altars, he shall spoil their images. 3 For now they shall say, We have no king, because we feared not the LORD; what then should a king do to us? 4 They have spoken words, swearing falsely in making a covenant: thus judgment springeth up as hemlock in the furrows of the field. 5 The inhabitants of Samaria shall fear because of the calves of Beth-aven: for the people thereof shall mourn over it, and the priests thereof that rejoiced on it, for the glory thereof, because it is departed from it. 6 It shall be also carried unto Assyria for a present to king Jareb: Ephraim shall receive shame, and Israel shall be ashamed of his own counsel. 7 As for Samaria, her king is cut off as the foam upon the water. 8 The high places also of Aven, the sin of Israel, shall be destroyed: the thorn and the thistle shall come up on their altars; and they shall say to the mountains, Cover us; and to the hills, Fall on us.
9 O Israel, thou hast sinned from the days of Gibeah: there they stood: the battle in Gibeah against the children of iniquity did not overtake them. 10 It is in my desire that I should chastise them; and the people shall be gathered against them, when they shall bind themselves in their two furrows. 11 And Ephraim is as an heifer that is taught, and loveth to tread out the corn; but I passed over upon her fair neck: I will make Ephraim to ride; Judah shall plow, and Jacob shall break his clods. 12 Sow to yourselves in righteousness, reap in mercy; break up your fallow ground: for it is time to seek the LORD, till he come and rain righteousness upon you. 13 Ye have plowed wickedness, ye have reaped iniquity; ye have eaten the fruit of lies: because thou didst trust in thy way, in the multitude of thy mighty men. 14 Therefore shall a tumult arise among thy people, and all thy fortresses shall be spoiled, as Shalman spoiled Beth-arbel in the day of battle: the mother was dashed in pieces upon her children. 15 So shall Beth-el do unto you because of your great wickedness: in a morning shall the king of Israel utterly be cut off.
1 Israēls bija kā zaļojošs un sastīgojis kupls vīna koks, kas nesa savus augļus. Bet jo vairāk viņam bija augļu, jo vairāk viņam bija sacelts ziedokļu svešiem dieviem, un kur vien zeme bija labāka, tur viņi uzcēla skaistākos pielūgsmes stabus saviem elkiem.
2 Viņu sirds ir jau sašķelta; tagad viņus drīzi skars viņu grēku sods. Viņu ziedokļus sagfaus, un viņu pielūgsmes stabus iznīcinās.
3 Jau tagad viņiem jāsaka: „Mums nav ķēniņa, jo mums nebija tā Kunga bijības; ko mums tagad vairs arī ķēniņš var līdzēt?“
4 Viņi runā tukšus vārdus un zvēr veltīgi cits citam. Velti viņi slēdz arī savienības savā starpā, jo soda noskaņa un tiesas tuvuma apziņa ļaudīs kļūst arvienu spēcīgāka un uzzeļ kā indīgas nezāles visās tīruma vagās.
5 Samarijas iedzīvotājiem ir rūpes par Bet-Avēnas teļa tēlu; samariešu tauta skumst šā tēla dēļ, un viņas elku priesteri trīs par savu varu un godību, jo tā viņiem zudīs.
6 Tiešām, šo teļu pašu aizvedīs uz Asiriju par dāvanu ķēniņam Jarebam. Ēfraims paliks kaunā, un Israēls sajutīs kaunu savu nodomu un pasākumu dēļ.
7 Jo Samarijas ķēniņš ir jau projām, izzuzdams kā putas uz ūdens.
8 Avenas kalnāji ir jau izpostīti; tieši to dēļ jau arī Israēls apgrēkojās; ērkšķi un dadži aug uz šo kalnāju ziedokļiem. Un viņi teiks: „Jūs, kalni, pārklājiet mūs!“ —un pakalniem sacīs: „Krītiet uz mums!“
9 Kopš Gibejas dienām tu esi tiešām grēkojis, Israēl, un tavi ļaudis tikpat grēcīgi palikuši joprojām. Bet viņus pārņems nesaskaņas, kas būs ne gluži līdzīgas tām, kādas bija vērstas pret ļauniem ļaudīm Gibejā.
10 Taču Es pats gribu viņus pārmācīt pēc savas vēlēšanās, proti—lai tautas tiktu sapulcinātas pret viņiem, kad Es viņus sodīšu viņu divēju noziegumu dēļ.
11 Efraims ir kā labprāt pie kulšanas pieradis vērsis. Es viņam uzlikšu jūgu uz viņa daiļā kakla; Es gribu jāt uz Ēfraima muguras; Jūdam būs art un Jēkabam ecēt.
12 Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt to Kungu, lai Viņš beidzot nāktu un liktu nolīt pār jums savai taisnīgai žēlastībai.
13 Bet jūs sējat un kopjat savos laukos bezdievību un tādēļ pļausit ļaunus darbus un ēdīsit viltus un melu augļus.
14 Tā kā tu joprojām paļaujies uz savu iedzimto būtību un uz savu varo-nīgo karavīru daudzumu, tad izcelsies liels kapa troksnis un apjukums tavā tautā, kas sagraus visus tavus apcieti-nājumus līdzīgi tam, kā citkārt Šalmans sagfāva Bet-Arbela namu sadursmes laikā, kad drupās dabūja galu māte ar saviem bērniem.
15 To pašu jūs piedzīvosit arī Bētelē sava lielā nelietīguma dēļ, proti—ka rīta ausmā dabūs galu Israēla ķēniņš.
