1 Then the prophets, Haggai the prophet, and Zechariah the son of Iddo, prophesied unto the Jews that were in Judah and Jerusalem in the name of the God of Israel, even unto them. 2 Then rose up Zerubbabel the son of Shealtiel, and Jeshua the son of Jozadak, and began to build the house of God which is at Jerusalem: and with them were the prophets of God helping them.
3 ¶ At the same time came to them Tatnai, governor on this side the river, and Shethar-boznai, and their companions, and said thus unto them, Who hath commanded you to build this house, and to make up this wall? 4 Then said we unto them after this manner, What are the names of the men that make this building? 5 But the eye of their God was upon the elders of the Jews, that they could not cause them to cease, till the matter came to Darius: and then they returned answer by letter concerning this matter .
6 ¶ The copy of the letter that Tatnai, governor on this side the river, and Shethar-boznai, and his companions the Apharsachites, which were on this side the river, sent unto Darius the king: 7 They sent a letter unto him, wherein was written thus; Unto Darius the king, all peace. 8 Be it known unto the king, that we went into the province of Judea, to the house of the great God, which is builded with great stones, and timber is laid in the walls, and this work goeth fast on, and prospereth in their hands. 9 Then asked we those elders, and said unto them thus, Who commanded you to build this house, and to make up these walls? 10 We asked their names also, to certify thee, that we might write the names of the men that were the chief of them. 11 And thus they returned us answer, saying, We are the servants of the God of heaven and earth, and build the house that was builded these many years ago, which a great king of Israel builded and set up. 12 But after that our fathers had provoked the God of heaven unto wrath, he gave them into the hand of Nebuchadnezzar the king of Babylon, the Chaldean, who destroyed this house, and carried the people away into Babylon. 13 But in the first year of Cyrus the king of Babylon the same king Cyrus made a decree to build this house of God. 14 And the vessels also of gold and silver of the house of God, which Nebuchadnezzar took out of the temple that was in Jerusalem, and brought them into the temple of Babylon, those did Cyrus the king take out of the temple of Babylon, and they were delivered unto one , whose name was Sheshbazzar, whom he had made governor; 15 And said unto him, Take these vessels, go, carry them into the temple that is in Jerusalem, and let the house of God be builded in his place. 16 Then came the same Sheshbazzar, and laid the foundation of the house of God which is in Jerusalem: and since that time even until now hath it been in building, and yet it is not finished. 17 Now therefore, if it seem good to the king, let there be search made in the king’s treasure house, which is there at Babylon, whether it be so , that a decree was made of Cyrus the king to build this house of God at Jerusalem, and let the king send his pleasure to us concerning this matter.
1 Un pravieši Hagajs un Zacharja, Ido dēls, pravietoja jūdiem, kas bija Jūdā un Jeruzālemē, Israēla Dieva vārdā, kas bija pār viņiem.
2 Tad cēlās Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, un darīja visu, lai varētu no jauna sākt celt Dieva namu Jeruzālemē; arī Dieva pravieši bija kopā ar viņiem un atbalstīja viņus.
3 Tajā laikā nāca pie viņiem Aiz-Eifratas novada pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs un viņu domu biedri un sacīja viņiem tā: „Kas jums ir devis atļauju celt šo namu un atjaunot šos mūrus,
4 Un kādi ir to vīru vārdi, kas ceļ šo celtni?“
5 Bet viņu Dieva acs bija pār jūdu vecajiem, ka netika prasīta no viņiem darba pārtraukšana, kamēr vēl ziņojums nebija nonācis pie Dārija un kamēr no Dārijā nebijā paguvis atnākt atpakaļ noteikts rakstīts lēmums šai lietā.
6 Vēstules noraksts, ko Aiz-Eifratas pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnejs un viņu domu biedri, Afarsachas apgabala pavaldoņi Aiz-Eifratas novadā, sūtīja ķēniņam Dārijam.
7 Viņi sūtīja viņam ziņojumu, kufā bija rakstīts sekojošais: „Ķēniņam Dārijam lai ir miers!
8 Lai ķēniņam top zināms, ka mēs esam devušies uz Jūdas provinci, lai skatītu lielā Dieva namu. Viņi to cel no milzīgiem četrskaldņu akmeņiem un liek baļķus sienās; šis darbs tiek darīts rosīgi un veicīgi sokas viņu rokās.
9 Tad mēs jautājām vecajiem un sacījām viņiem tā: Kas jums ir devis rīkojumu celt šo namu un atjaunot šo celtni?
10 Mēs prasījām viņiem arī viņu vārdus, lai tev tos paziņotu, tāpēc mēs pierakstījām to vīru vārdus, kas ir viņu galvas.
11 Un viņi mums deva atbildi, sacīdami: Mēs esam debess un zemes Dieva kalpi, un mēs atjaunojam to namu, kas šeit stāvēja priekš daudziem gadiem un ko bija cēlis un pabeidzis kāds liels Israēla ķēniņš.
12 Bet tāpēc ka mūsu tēvi bija apkaitinājuši debesu Dievu, Viņš nodeva tos Bābeles ķēniņa kaldieša Nebukadnēcara rokās, kas izpostīja šo namu un aizveda ļaudis uz Bābeli gūstā.
13 Tomēr ķēniņa Ķīra pirmajā valdīšanas gadā Bābelē ķēniņš Kīrs izdeva pavēli atjaunot šo Dieva namu.
14 Arī zelta un sudraba Dieva nama piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes tempļa un aizvedis uz Bābeles templi, ķēniņš Kīrs paņēma no Bābeles tempļa un nodeva kādam vīram, kura vārds bija Šešbacars un ko viņš bija iecēlis par zemes pārvaldnieku,
15 Un viņš sacīja tam: „Ņem šos piederumus un traukus, ej un liec tos Jeruzālemes templī, un lai Dieva nams top atkal uzcelts savā vietā.“
16 Tad šis Šešbacars nāca un lika Jeruzālemes Dieva nama pamatus, un no tā laika līdz šim brīdim to ceļ, bet tas vēl nav pabeigts.
17 Tādēļ, ja tas ķēniņam šķiet labi, lai meklē ķēniņa archīvos, kas tur ir Bābelē, lai redzētu, vai ķēniņš Kīrs ir izdevis pavēli atjaunot šo Dieva namu Jeruzālemē. Un lai tad ķēniņš sūta mums ziņu par savu lēmumu šai lietā.“
