1 And it came to pass in the twelfth year, in the twelfth month, in the first day of the month, that the word of the LORD came unto me, saying, 2 Son of man, take up a lamentation for Pharaoh king of Egypt, and say unto him, Thou art like a young lion of the nations, and thou art as a whale in the seas: and thou camest forth with thy rivers, and troubledst the waters with thy feet, and fouledst their rivers. 3 Thus saith the Lord GOD; I will therefore spread out my net over thee with a company of many people; and they shall bring thee up in my net. 4 Then will I leave thee upon the land, I will cast thee forth upon the open field, and will cause all the fowls of the heaven to remain upon thee, and I will fill the beasts of the whole earth with thee. 5 And I will lay thy flesh upon the mountains, and fill the valleys with thy height. 6 I will also water with thy blood the land wherein thou swimmest, even to the mountains; and the rivers shall be full of thee. 7 And when I shall put thee out, I will cover the heaven, and make the stars thereof dark; I will cover the sun with a cloud, and the moon shall not give her light. 8 All the bright lights of heaven will I make dark over thee, and set darkness upon thy land, saith the Lord GOD. 9 I will also vex the hearts of many people, when I shall bring thy destruction among the nations, into the countries which thou hast not known. 10 Yea, I will make many people amazed at thee, and their kings shall be horribly afraid for thee, when I shall brandish my sword before them; and they shall tremble at every moment, every man for his own life, in the day of thy fall.
11 ¶ For thus saith the Lord GOD; The sword of the king of Babylon shall come upon thee. 12 By the swords of the mighty will I cause thy multitude to fall, the terrible of the nations, all of them: and they shall spoil the pomp of Egypt, and all the multitude thereof shall be destroyed. 13 I will destroy also all the beasts thereof from beside the great waters; neither shall the foot of man trouble them any more, nor the hoofs of beasts trouble them. 14 Then will I make their waters deep, and cause their rivers to run like oil, saith the Lord GOD. 15 When I shall make the land of Egypt desolate, and the country shall be destitute of that whereof it was full, when I shall smite all them that dwell therein, then shall they know that I am the LORD. 16 This is the lamentation wherewith they shall lament her: the daughters of the nations shall lament her: they shall lament for her, even for Egypt, and for all her multitude, saith the Lord GOD.
17 ¶ It came to pass also in the twelfth year, in the fifteenth day of the month, that the word of the LORD came unto me, saying, 18 Son of man, wail for the multitude of Egypt, and cast them down, even her, and the daughters of the famous nations, unto the nether parts of the earth, with them that go down into the pit. 19 Whom dost thou pass in beauty? go down, and be thou laid with the uncircumcised. 20 They shall fall in the midst of them that are slain by the sword: she is delivered to the sword: draw her and all her multitudes. 21 The strong among the mighty shall speak to him out of the midst of hell with them that help him: they are gone down, they lie uncircumcised, slain by the sword. 22 Asshur is there and all her company: his graves are about him: all of them slain, fallen by the sword: 23 Whose graves are set in the sides of the pit, and her company is round about her grave: all of them slain, fallen by the sword, which caused terror in the land of the living. 24 There is Elam and all her multitude round about her grave, all of them slain, fallen by the sword, which are gone down uncircumcised into the nether parts of the earth, which caused their terror in the land of the living; yet have they borne their shame with them that go down to the pit. 25 They have set her a bed in the midst of the slain with all her multitude: her graves are round about him: all of them uncircumcised, slain by the sword: though their terror was caused in the land of the living, yet have they borne their shame with them that go down to the pit: he is put in the midst of them that be slain. 26 There is Meshech, Tubal, and all her multitude: her graves are round about him: all of them uncircumcised, slain by the sword, though they caused their terror in the land of the living. 27 And they shall not lie with the mighty that are fallen of the uncircumcised, which are gone down to hell with their weapons of war: and they have laid their swords under their heads, but their iniquities shall be upon their bones, though they were the terror of the mighty in the land of the living. 28 Yea, thou shalt be broken in the midst of the uncircumcised, and shalt lie with them that are slain with the sword. 29 There is Edom, her kings, and all her princes, which with their might are laid by them that were slain by the sword: they shall lie with the uncircumcised, and with them that go down to the pit. 30 There be the princes of the north, all of them, and all the Zidonians, which are gone down with the slain; with their terror they are ashamed of their might; and they lie uncircumcised with them that be slain by the sword, and bear their shame with them that go down to the pit. 31 Pharaoh shall see them, and shall be comforted over all his multitude, even Pharaoh and all his army slain by the sword, saith the Lord GOD. 32 For I have caused my terror in the land of the living: and he shall be laid in the midst of the uncircumcised with them that are slain with the sword, even Pharaoh and all his multitude, saith the Lord GOD.
1 Divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša pirmajā dienā man garā atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un saki viņam tā: Tevi pielīdzināja jaunam lauvam tautu starpā, bet tu biji kā krokodīlis ūdenī savās upēs, duļķoji ūdeni ar savām ķepām un uzvandīji dūņas.“
3 Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Es metīšu pār tevi savu tiklu ar daudzu tautu starpniecību, tās tevi ievilks manos valgos.
4 Es tevi tad izmetīšu ārā uz sausuma, uz klaja, plaša lauka; visi putni apakš debess nolaidīsies uz tevis, un visi zvēri virs zemes paēdīsies no tevis.
5 Tad Es nometīšu tavu miesu uz kakliem un pildīšu ielejas ar tavu maitu.
6 Un Es dzirdināšu zemi līdz pat kalniem ar to, kas izplūst no tavām asinīm, un ar tevi būs pildītas arī strautu gultnes.
7 Un kad Es tevi būšu izdzēsis, Es aizsegšu debesis un aptumšošu debesu zvaigznes; sauli Es apklāšu ar mākoņiem, un mēness vairs nespīdēs.
8 Visus debess spīdekļus Es tevis dēļ aptumšošu un apklāšu tavu zemi ar tumsu,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
9 „Tad Es apbēdināšu daudzas tautas, kad Es likšu izplātīties ziņai par tavu bojā eju starp tautām un pa valstīm, ko tu nepazini.
10 Es darīšu, ka daudzas tautas uztrauksies par tevi izbailēs, un viņu ķēniņus pārņems šausmas par tavu likteni, kad Es pacelšu savu zobenu viņu priekšā; un tie ikviens nemitīgi drebēs par savu dzīvību tavas krišanas dienā.“
11 Jo tā saka Dievs tas Kungs: Bābeles ķēniņa zobens nāks pār tevi.
12 Ar varonīgu karavīru zobeniem Es gāzīšu tavu godību, tie visi ir paši niknākie tautu starpā; tie iznīcinās Ēģiptes diženumu, viss tās jaukums aizies bojā.
13 Es iznīcināšu arī visus kustoņus pie tās daudzajiem ūdeņiem, tā ka tos vairs nesajauks ne cilvēka, ne lopa kāja.
14 Tad atkal kļūs dzidri ēģiptiešu ūdeņi, un viņu upes tecēs kā eļļa,“ —saka Dievs tas Kungs,
15 „Kad Es Ēģiptes zemi padarīšu par tuksnesi, kad tā kļūs kaila, zaudēs visu, kas tajā bija pārpilnībā, un būs tukša, un kad visiem zemes iedzīvotājiem Es likšu aiziet bojā, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
16 „Tā ir raudu dziesma, kas jādzied sūdzoties un vaimanājot, tā dažādu tautu meitām jādzied sērās par Ēģipti un tās godību,“ —saka Dievs tas Kungs.
17 Un divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša piecpadsmitajā dienā nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
18 „Cilvēka bērns, dziedi raudu un vaidu dziesmu par Ēģiptes godības galu, tu un varenu tautu meitas, un nogremdē to pazemē pie tiem, kas jau nogrimuši bedrē.“
19 Kādā ziņā tu esi kaut kā pārāks savā mīlīgumā par citiem? Kāp lejup zemē un paliec pie neapgraizītiem.
20 Tiem jānoslīgst zobena nokauto vidū. Zobens jau sagatavots. Vediet šurp Ēģipti un visu tās godību!
21 Tad paši izcilākie no drošsirdīgajiem kareivjiem no pazemes vidus uzsauks pretī tai—Ēģiptei—un tās palīgiem: „Tie ir nonākuši šurp pazemē, tie guļ neapgraizīti, zobena nokauti.“
22 „Tur ir Asura ar visu savu kara pulku, viņu kapi ir ap to visapkārt, tie visi ir nokauti, no zobena krituši.
23 Viņu kapi atrodas bedres vistumšākajā dziļumā, un tās kareivji visapkārt ap tās kapu, tie visi ir nokauti, no zobena krituši, tie, kas citkārt izplatīja šausmīgas bailes dzīvo zemē.
24 Tur ir Ēlāms ar visu savu kara pulku visapkārt ap tā kapu, tie visi nokauti, krituši no zobena, tie nogrimuši neapgraizīti pazemē, tie, kas citkārt izplatīja izbailes dzīvo zemē un tagad pārdzīvo savu kaunu pie nogrimušajiem bedrē.
25 Nokauto vidū tam ierādīta īpaša vieta ar visiem tā kareivjiem. To kapi atrodas visapkārt ap viņu. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie kādreiz izplatīja izbailes dzīvo zemē; tagad tie cieš savu kaunu starp nogri-mušajiem bedrē, tie guldīti nokauto vidū.
26 Tur ir Mesechs un Tubals (moschi un tibarieši) ar visu savu pulku, kupu kapi atrodas viņiem visapkārt. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie izplatīja izbailes dzīvo zemē.
27 Tie neguļ pie jau aizlaikā kritušajiem neapgraizītiem varoņiem, kas nogrimuši pazemē savā pilnajā apbruņojumā, kam viņu zobeni likti zem galvas un viņu vairogi uz viņu kauliem, tāpēc ka kādreiz valdīja bailes viņu varoņa spēka priekšā dzīvo zemē.
28 Tā arī tevi, Ēģipte, satriektu guldīs starp neapgraizītiem, un tu gulēsi to, kas ar zobenu nokauti, vidū.
29 Tur ir Ēdoma, tās ķēniņi un visi tās sīkākie valdnieki, kas, kaut gan varoņi, tomēr pieskaitīti ar zobenu nokautajiem, tie guļ pie neapgraizītiem, pie tiem, kas nogrimuši bedrē.
30 Tur ir kopā visi ziemeļu valdnieki un visi sidonieši, kas nogrimuši pie nokautiem un, kaut gan reiz bīstami šausmu iedvesēji un varoņi būdami, tomēr kļuvuši par apkaunojumu. Tie guļ neapgraizīti līdzās ar zobenu nokauta-jiem un pārdzīvo savu kaunu kopā ar nogrimušajiem bedrē.
31 Kad faraons visu to redzēs, lai viņš iepriecinās un samierinās par visu savu godību. Faraons ir ar zobenu nokauts un kopā ar viņu viss viņa kaj-aspēks“, —tā saka Dievs tas Kungs,
32 „Jo viņš ir izplatījis briesmas un šausmas savā priekšā dzīvo zemē, tāpēc viņš gulēs neapgraizīto vidū līdzās ar zobenu nokautiem, faraons un visa viņa godība“, —tā saka Dievs tas Kungs.
