1 The word of the LORD came again unto me, saying, 2 Now, thou son of man, take up a lamentation for Tyrus; 3 And say unto Tyrus, O thou that art situate at the entry of the sea, which art a merchant of the people for many isles, Thus saith the Lord GOD; O Tyrus, thou hast said, I am of perfect beauty. 4 Thy borders are in the midst of the seas, thy builders have perfected thy beauty. 5 They have made all thy ship boards of fir trees of Senir: they have taken cedars from Lebanon to make masts for thee. 6 Of the oaks of Bashan have they made thine oars; the company of the Ashurites have made thy benches of ivory, brought out of the isles of Chittim. 7 Fine linen with broidered work from Egypt was that which thou spreadest forth to be thy sail; blue and purple from the isles of Elishah was that which covered thee. 8 The inhabitants of Zidon and Arvad were thy mariners: thy wise men , O Tyrus, that were in thee, were thy pilots. 9 The ancients of Gebal and the wise men thereof were in thee thy calkers: all the ships of the sea with their mariners were in thee to occupy thy merchandise. 10 They of Persia and of Lud and of Phut were in thine army, thy men of war: they hanged the shield and helmet in thee; they set forth thy comeliness. 11 The men of Arvad with thine army were upon thy walls round about, and the Gammadims were in thy towers: they hanged their shields upon thy walls round about; they have made thy beauty perfect. 12 Tarshish was thy merchant by reason of the multitude of all kind of riches; with silver, iron, tin, and lead, they traded in thy fairs. 13 Javan, Tubal, and Meshech, they were thy merchants: they traded the persons of men and vessels of brass in thy market. 14 They of the house of Togarmah traded in thy fairs with horses and horsemen and mules. 15 The men of Dedan were thy merchants; many isles were the merchandise of thine hand: they brought thee for a present horns of ivory and ebony. 16 Syria was thy merchant by reason of the multitude of the wares of thy making: they occupied in thy fairs with emeralds, purple, and broidered work, and fine linen, and coral, and agate. 17 Judah, and the land of Israel, they were thy merchants: they traded in thy market wheat of Minnith, and Pannag, and honey, and oil, and balm. 18 Damascus was thy merchant in the multitude of the wares of thy making, for the multitude of all riches; in the wine of Helbon, and white wool. 19 Dan also and Javan going to and fro occupied in thy fairs: bright iron, cassia, and calamus, were in thy market. 20 Dedan was thy merchant in precious clothes for chariots. 21 Arabia, and all the princes of Kedar, they occupied with thee in lambs, and rams, and goats: in these were they thy merchants. 22 The merchants of Sheba and Raamah, they were thy merchants: they occupied in thy fairs with chief of all spices, and with all precious stones, and gold. 23 Haran, and Canneh, and Eden, the merchants of Sheba, Asshur, and Chilmad, were thy merchants. 24 These were thy merchants in all sorts of things , in blue clothes, and broidered work, and in chests of rich apparel, bound with cords, and made of cedar, among thy merchandise. 25 The ships of Tarshish did sing of thee in thy market: and thou wast replenished, and made very glorious in the midst of the seas.
26 ¶ Thy rowers have brought thee into great waters: the east wind hath broken thee in the midst of the seas. 27 Thy riches, and thy fairs, thy merchandise, thy mariners, and thy pilots, thy calkers, and the occupiers of thy merchandise, and all thy men of war, that are in thee, and in all thy company which is in the midst of thee, shall fall into the midst of the seas in the day of thy ruin. 28 The suburbs shall shake at the sound of the cry of thy pilots. 29 And all that handle the oar, the mariners, and all the pilots of the sea, shall come down from their ships, they shall stand upon the land; 30 And shall cause their voice to be heard against thee, and shall cry bitterly, and shall cast up dust upon their heads, they shall wallow themselves in the ashes: 31 And they shall make themselves utterly bald for thee, and gird them with sackcloth, and they shall weep for thee with bitterness of heart and bitter wailing. 32 And in their wailing they shall take up a lamentation for thee, and lament over thee, saying , What city is like Tyrus, like the destroyed in the midst of the sea? 33 When thy wares went forth out of the seas, thou filledst many people; thou didst enrich the kings of the earth with the multitude of thy riches and of thy merchandise. 34 In the time when thou shalt be broken by the seas in the depths of the waters thy merchandise and all thy company in the midst of thee shall fall. 35 All the inhabitants of the isles shall be astonished at thee, and their kings shall be sore afraid, they shall be troubled in their countenance. 36 The merchants among the people shall hiss at thee; thou shalt be a terror, and never shalt be any more.
1 Mani skāra tālāk tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiru un
3 Saki Tirai: Tu, kas atrodies pie pieejas jūrai un tirgojies ar daudzām jūras salām un jūras piekrastēm, tas Kungs Dievs tev saka: Tira, tu domāji: Es esmu kuģis, kas pilnvērtīgs savā skaistumā!
4 Tavs novads un tavas robežas ir jūras vidū. Tavi cēlēji darījūši tevi brīnumskaistu.
5 Visas tavas koka dajas tie darinājuši no Senīra cipresēm, vienu Libanona ciedru tie izveidojuši tev par masta koku.
6 No Basanas ozoliem tie taisījuši tev airus, tava klāja segumu tie taisījuši no Kitejiešu salu priežu kokiem ar ziloņkaula izgreznojumiem.
7 No smalka un dārga audekla ar Ēģiptes izrotājumiem bija tavas buras, buras, kas tai pašā laikā bija ari tavs karogs, no Elisas piekrastes zilā un sarkanā purpura bija tava jumta pārsegs.
8 Sidonas un Arvadas iedzīvotāji bija tavi airētāji, veiklākie no tava paša vidus bija tavi stūrmaņi.
9 Gebalas vecāji un tās gudrie lietpratēji bija pie tevis, lai izlabotu tavu kuģu bojājumus. Visi jūras kuģi un to apkalpotāji ieradās pie tevis, lai piekoptu ar tevi maiņas tirdzniecību.
10 Persieši, lidieši un libieši bija tavā karaspēkā tavi kareivji, tie glabāja uzkārtus pie tevis savus vairogus un bruņu cepures un vairoja tavu slavu.
11 Arvadas vīri kopā ar tavu karaspēku stāvēja visapkārt uz taviem mūriem un gamadieši uz taviem torņiem; savus vairogus tie uzkāra visapkārt pie taviem mūriem, tie vairoja tavu skaistumu.
12 Taršiša tirgojās ar tevi ar daudz un dažādām precēm, tie maksāja ar sudrabu un dzelzi, ar svinu un alvu par tavām precēm.
13 Javans (jonieši), Tubals (tibarieši) un Mesechs (moscheri) bija tavi veikala biedri, tie tirgojās ar tevi un maksāja tev ar vergiem un ar vara priekšmetiem.
14 Ļaudis no Togarmas Armēnijā maksāja par tavām precēm ar brau-camiem un jājamiem zirgiem un ar zirgēzeļiem.
15 Rosīgi tirgojās ar tevi dedanieši un rodieši; ari daudzām jūras salām bija tirdznieciski sakari ar tevi. Ziloņkaulu un dārgus kokus tās deva kā atlīdzību par tavām mantām.
16 Sirieši tirgojās ar tevi tavu daudzo ražojumu dēļ. Ar sarkaniem granātiem, sarkanu purpuru, krāsainiem audumiem, smalku audeklu, koraļļiem un rubīniem tie maksāja par tavām precēm.
17 Jūda un Israēla zeme arī piedalījās tirdzniecībā ar tevi: Minites kviešus, vasku, medu, eļļu un balzamu tie mainīja pret tavām precēm.
18 Damaska tirgojās ar tevi tavu daudzo un dažādo ražojumu dēļ, piedā-vādama tev Helbonas vīnu un Caharas vilnu.
19 Vedana un Javana veda no Usalas uz tavu tirgu mākslinieciski izstrādātu dzelzi, kasiju un kalmu viņi pie tevis apmainīja pret dažādām sev nepieciešamām precēm.
20 Dedana tirgojās ar īpašām jājamām par segliem lietojamām segām.
21 Arabija un visi Kedaras cilšu vecākie atradās ar tevi tirdznieciskos sakaros: tie tirgojās ar tevi, pārdodami nepārtraukti jērus, aunus un āžus.
22 Sabas un Ragmas tirgoņi tirgojās ar tevi: ar smaržīgām vielām, ar dārgiem akmeņiem un ar zeltu tie maksāja par tavām precēm.
23 Harana, Kane un Edena tirgojās ar tevi; Sabas, Asuras, visas Mēdijas un Kilmadas tirgoņi bija tavi pircēji.
24 Tie tirgojās ar tevi ar dārgiem tērpiem, ar mēteļiem no ziliem purpura audumiem un raibi cauraustām drānām, ar krāsu ziņā bagātām grīdsegām, ar pītām un grodi savītām virvēm tavos tirgos.
25 Taršišas kuģi izvadāja tavu preci apmaiņai, un tā vairojās tava bagatība, un tu tālu izplēti pāri jūgām savu lielo varu.
26 Tavi laivinieki izveda tevi dziļos ūdeņos, bet rīta vēji satrieks tevi jūgas vidū.
27 Tavas bagātības, tavas preces, tavi veikalu krājumi, tavi jūrnieki un kuģu vadītāji, tavi lietpratēji, tavi tirgoņi un visi tavi karavīri, kas pie tevis, ar visu ļaužu daudzumu tevī nogrims jūgas dziļumos tavā krišanas dienā.
28 No tavu kuģu vadītāju kliegšanas satricināsies visa plašā jūgas virsa.
29 Tad visi airētāji un laivinieki un visi, kas šķērso jūgas, izkāps no saviem kuģiem krastā
30 Un liks atskanēt skaļiem vaidu un vaimanu saucieniem par tevi; tie kaisīs pīšļus uz galvas un vārtīsies pelnos.
31 Tie apcirpsies līdz ādai tevis dēļ, apjozīsies ar maisu un raudās par tevi ar dvēseles rūgtumu un gaužām žēlabām.
32 Vaimanādami tie sāks raudu dziesmu par tevi un sacīs: „Kugā vietā ir tāds nāves klusums kā Tirā, kas saggauta jūgas vidū!“
33 „Kamēr tavas preces kāpa pie tevis ārā no jūgas, tu apmierināji daudzu tautu vajadzības, un ar savu mantu un preču pārpilnību tu darīji bagātus ķēniņus virs zemes.
34 Tagad turpretī, kad tu esi iznī-cināta, no jūgas nozudusi, aprakta ūdens dziļumos, kad tava tirdzniecība un visa tava sabiedrība ir aizgājusi bojā,
35 Uztraucas par tevi visi jūgas salu un krastmaļu iedzīvotāji, viņu ķēniņiem mati ceļas stāvus aiz šausmām, viņu vaigi nobāl.
36 Visas pasaules tirgotāji zobgalīgi svelpj par tevi, tev pienācis šausmu pilns gals: tu esi pagalam uz mūžīgiem laikiem.“
