1 And it came to pass in the eleventh year, in the first day of the month, that the word of the LORD came unto me, saying, 2 Son of man, because that Tyrus hath said against Jerusalem, Aha, she is broken that was the gates of the people: she is turned unto me: I shall be replenished, now she is laid waste: 3 Therefore thus saith the Lord GOD; Behold, I am against thee, O Tyrus, and will cause many nations to come up against thee, as the sea causeth his waves to come up. 4 And they shall destroy the walls of Tyrus, and break down her towers: I will also scrape her dust from her, and make her like the top of a rock. 5 It shall be a place for the spreading of nets in the midst of the sea: for I have spoken it , saith the Lord GOD: and it shall become a spoil to the nations. 6 And her daughters which are in the field shall be slain by the sword; and they shall know that I am the LORD.
7 ¶ For thus saith the Lord GOD; Behold, I will bring upon Tyrus Nebuchadrezzar king of Babylon, a king of kings, from the north, with horses, and with chariots, and with horsemen, and companies, and much people. 8 He shall slay with the sword thy daughters in the field: and he shall make a fort against thee, and cast a mount against thee, and lift up the buckler against thee. 9 And he shall set engines of war against thy walls, and with his axes he shall break down thy towers. 10 By reason of the abundance of his horses their dust shall cover thee: thy walls shall shake at the noise of the horsemen, and of the wheels, and of the chariots, when he shall enter into thy gates, as men enter into a city wherein is made a breach. 11 With the hoofs of his horses shall he tread down all thy streets: he shall slay thy people by the sword, and thy strong garrisons shall go down to the ground. 12 And they shall make a spoil of thy riches, and make a prey of thy merchandise: and they shall break down thy walls, and destroy thy pleasant houses: and they shall lay thy stones and thy timber and thy dust in the midst of the water. 13 And I will cause the noise of thy songs to cease; and the sound of thy harps shall be no more heard. 14 And I will make thee like the top of a rock: thou shalt be a place to spread nets upon; thou shalt be built no more: for I the LORD have spoken it , saith the Lord GOD.
15 ¶ Thus saith the Lord GOD to Tyrus; Shall not the isles shake at the sound of thy fall, when the wounded cry, when the slaughter is made in the midst of thee? 16 Then all the princes of the sea shall come down from their thrones, and lay away their robes, and put off their broidered garments: they shall clothe themselves with trembling; they shall sit upon the ground, and shall tremble at every moment, and be astonished at thee. 17 And they shall take up a lamentation for thee, and say to thee, How art thou destroyed, that wast inhabited of seafaring men, the renowned city, which wast strong in the sea, she and her inhabitants, which cause their terror to be on all that haunt it! 18 Now shall the isles tremble in the day of thy fall; yea, the isles that are in the sea shall be troubled at thy departure. 19 For thus saith the Lord GOD; When I shall make thee a desolate city, like the cities that are not inhabited; when I shall bring up the deep upon thee, and great waters shall cover thee; 20 When I shall bring thee down with them that descend into the pit, with the people of old time, and shall set thee in the low parts of the earth, in places desolate of old, with them that go down to the pit, that thou be not inhabited; and I shall set glory in the land of the living; 21 I will make thee a terror, and thou shalt be no more: though thou be sought for, yet shalt thou never be found again, saith the Lord GOD.
1 Vienpadsmitā gada pirmā mēneša vienpadsmitajā dienā atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, tāpēc ka Tira sacīja par Jeruzālemi: Tad nu sagrauti ir tautu vārti, man tie atdarījās, man būs visa kā pilnībā, jo tā ir izpostīta,“
3 Tad saka Dievs tas Kungs: „Es celšos pret tevi, Tira, un sacelšu pret tevi lielu tautu pulku, kā jūj-a saceļ pret krastiem savus viļņus.
4 Tie sagpaus Tiras mūrus un apgāzīs tās torņus, un Es aizslaucīšu prom tās zemi un padarīšu to par kailu klinti.
5 Tā būs vienkārši tīklu žāvējamā vieta jūras vidū, jo Es to tā sacīju,“ —saka Dievs tas Kungs—„un tā kļūs tautām par laupījumu.
6 Bet tās ciemus un apmetnes, kas uz cietzemes, iznīcinās ar zobenu, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
7 Jo tā ir sacījis Dievs tas Kungs: „Redzi, pret Tiru Es sūtīšu Bābeles ķēniņu Nebukadnēcaru, ķēniņu ķēniņu no ziemeļiem, ar zirgiem, ratiem un jātniekiem un ar lielu dažādu tautu karapulku.
8 Tavus tevis dibinātos ciemus un apmetnes uz cietzemes viņš iznīcinās ar zobenu, virzīs pret tevi aplenkuma torņus un valņus un bīdīs klāt tavām sienām kareivju nodaļas zem vairogu jumtiem.
9 Savu sienlaužu galveno triecienu viņš vērsīs pret taviem mūriem un nogāzīs tavus torņus ar saviem dzelzs kāšiem.
10 Viņa zirgu pulku saceltie putekļi apklās tevi, no jātnieku pakavu dipoņas, no riteņu un ratu graboņas un klaboņas trīcēs tavi mūri, kad viņš ieies pa taviem vārtiem, kā iekarotājs ieiet uzvarētā pilsētā.
11 Viņa zirgu pakavi izmīdīs visas tavas ielas, tavu tautu viņš nokaus ar zobenu, visus tavus staltos ar attēliem rotātos stabus viņš sagraus.
12 Tie laupīs tavu mantu, postīs tavu īpašumu, nojauks tavus mūrus, sagraus tavus skaistos namus, metīs tavus akmeņus un kokus un tavus gružus ūdenī.
13 Es darīšu galu tavu dziesmu skaņām, nedzirdēs neviens vairs tavas kokles balsi.
14 Es tevi darīšu par kailu klinti, tu paliksi par tīklu žāvējamo vietu; tevi nekad vairs neatjaunos, jo Es, tas Kungs, to esmu teicis“, —tā saka Dievs tas Kungs.
15 Tā ir noteicis Dievs tas Kungs par Tiru: „Tiešām, no tavas krišanas trokšņa, no smagi ievainoto vaidiem un no zobenu šķindoņas tavā vidū trīcēs jūras salas.
16 Visi jūras salu valdnieki nokāps no saviem troņiem, novilks savus greznos virsvalkus, izģērbs savas izrakstītās drēbes, tie tērpsies bailēs un sērās, nosēdīsies pie zemes un vienmēr trīcēs, drebēs un šausmināsies tevis dēj.
17 Tad tie tev dziedās raudu dziesmas un sacīs: Ak kā tu aizgājusi bojā, nozudusi no jūras, tu slavenā pilsēta, kas biji varena jūras viļņos, tu un tavi iedzīvotāji, kas iedvesa bailes visiem jūrmalas iedzīvotājiem.
18 Tagad trīc piejūras zemes tavas krišanas dienā, un salas jūrā ir izmisušas par šādu tavu bojā eju.“
19 Jo tā ir sacījis Dievs tas Kungs: „Es tevi padarīšu par izpostītu un tukšu pilsētu kā citas pilsētas, kur neviens vairs nedzīvo; Es sūtīšu pār tevi ūdens plūdus, lieli ūdeņi tevi apklās.
20 Es tevi nogrūdīšu pie tiem, kas nogrimuši bedrē, pie aizlaiku mirušajām tautām, un tev ierādīšu mitekli dziļākajos zemes dzijumos, mūžīgajos tukšumos un drupu vietās, pie tiem, kas sen nokāpuši pazemē, lai tevi neviens vairs neapdzīvotu un tu nepaceltos vairs par apbrīnojumu visai dzīvajo pasaulei.
21 Es tev sagādāšu briesmīgu galu, lai tevis vairs nebūtu, un kad tevi meklēs, tad lai tevi ne mūžam neatrastu,“ —saka Dievs tas Kungs.
