1 When Mordecai perceived all that was done, Mordecai rent his clothes, and put on sackcloth with ashes, and went out into the midst of the city, and cried with a loud and a bitter cry; 2 And came even before the king’s gate: for none might enter into the king’s gate clothed with sackcloth. 3 And in every province, whithersoever the king’s commandment and his decree came, there was great mourning among the Jews, and fasting, and weeping, and wailing; and many lay in sackcloth and ashes.
4 ¶ So Esther’s maids and her chamberlains came and told it her. Then was the queen exceedingly grieved; and she sent raiment to clothe Mordecai, and to take away his sackcloth from him: but he received it not.
5 Then called Esther for Hatach, one of the king’s chamberlains, whom he had appointed to attend upon her, and gave him a commandment to Mordecai, to know what it was , and why it was . 6 So Hatach went forth to Mordecai unto the street of the city, which was before the king’s gate. 7 And Mordecai told him of all that had happened unto him, and of the sum of the money that Haman had promised to pay to the king’s treasuries for the Jews, to destroy them. 8 Also he gave him the copy of the writing of the decree that was given at Shushan to destroy them, to shew it unto Esther, and to declare it unto her, and to charge her that she should go in unto the king, to make supplication unto him, and to make request before him for her people. 9 And Hatach came and told Esther the words of Mordecai.
10 ¶ Again Esther spake unto Hatach, and gave him commandment unto Mordecai; 11 All the king’s servants, and the people of the king’s provinces, do know, that whosoever, whether man or woman, shall come unto the king into the inner court, who is not called, there is one law of his to put him to death, except such to whom the king shall hold out the golden sceptre, that he may live: but I have not been called to come in unto the king these thirty days. 12 And they told to Mordecai Esther’s words. 13 Then Mordecai commanded to answer Esther, Think not with thyself that thou shalt escape in the king’s house, more than all the Jews. 14 For if thou altogether holdest thy peace at this time, then shall there enlargement and deliverance arise to the Jews from another place; but thou and thy father’s house shall be destroyed: and who knoweth whether thou art come to the kingdom for such a time as this?
15 ¶ Then Esther bade them return Mordecai this answer , 16 Go, gather together all the Jews that are present in Shushan, and fast ye for me, and neither eat nor drink three days, night or day: I also and my maidens will fast likewise; and so will I go in unto the king, which is not according to the law: and if I perish, I perish. 17 So Mordecai went his way, and did according to all that Esther had commanded him.
1 Kad Mordochajs uzzināja visu, kas bija darīts, viņš saplēsa savas drēbes, apģērba maisu un kaisīja pelnus uz savas galvas. Viņš izgāja pilsētas vidū un brēca skaļā un izmisuma pilnā balsī.
2 Viņš nonāca ķēniņa vārtu priekšā, bet tālāk viņš netika, jo neviens nedrīkstēja ieiet pa ķēniņa vārtiem, ietērpies maisā.
3 Un ikvienā zemē, kur nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, bija lielas bēdas jūdu statņa, un gavēšana, un raudāšana, un vaimanāšana; daudziem par guļas vietu bija tikai izklāts maiss un pelni.
4 Kad Esteres kalpones un viņas galma ļaudis nāca un stāstīja viņai par visu to, ķēniņiene ļoti izbijās; viņa sūtīja drēbes, lai Mordochajs tās apģērbtu un novilktu no sevis maisu, bet viņš nepaklausīja.
5 Tad Estere sauca Hatachu, vienu no ķēniņa galminiekiem, ko viņš bija iecēlis, lai tas tieši viņai kalpotu, un lika viņam iet pie Mordochaja, lai uzzinātu, kas par lietu un kāpēc viss tas notiek.
6 Un Hatachs izgāja pie Mordochaja uz pilsētas laukuma, kas bija ķēniņa vārtu priekšā,
7 Un Mordochajs izstāstīja Hatacham visu, kas bija noticis ar viņu, un arī par noteikto naudas summu, ko Hamans bija apsolījis iemaksāt ķēniņa mantnīcā par jūdiem, tas ir par atļauju viņus iznīcināt.
8 Viņš deva viņam arī kādu norakstu no Sūsos rakstītā rīkojuma par jūdu iznīcināšanu, lai parādītu to Esterei un darītu viņai zināmu un lai liktu viņai iet pie ķēniņa lūgt viņa žēlastību un aizlūgt viņa priekšā par savu tautu.
9 Kad Hatachs atnāca un darīja zināmus Esterei Mordochaja vārdus,
10 Tad Estere runāja ar Hatachu un sūtīja viņu atkal ar jaunu ziņu pie Mordochaja:
11 „Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa zemju ļaudis zina, ka ikviens vīrs vai sieva, kas ienāk pie ķēniņa iekšējā pagalmā bez aicinājuma, ir pakļauts vienam un tam pašam likumam, proti—nogalinātam tapt, izņemot vienīgi to, kam ķēniņš izstiepj pretī savu zelta scepteri, lai to atstātu dzīvu. Bet es neesmu aicināta iet pie ķēniņa nu jau visas šīs trīsdesmit dienas.“
12 Un Hatachs paziņoja Mordochajam Esteres vārdus.
13 Tad Mordochajs sacīja, lai atbild Esterei: „Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi!
14 Jo ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?“
15 Tad Estere pavēlēja atbildēt Mordochajam tā:
16 „Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsos, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet tris dienas un nakds; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un ja es aiziešu bojā, tad es bojā aiziešu!“
17 Tad Mordochajs aizgāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.
