1 After these things did king Ahasuerus promote Haman the son of Hammedatha the Agagite, and advanced him, and set his seat above all the princes that were with him. 2 And all the king’s servants, that were in the king’s gate, bowed, and reverenced Haman: for the king had so commanded concerning him. But Mordecai bowed not, nor did him reverence. 3 Then the king’s servants, which were in the king’s gate, said unto Mordecai, Why transgressest thou the king’s commandment? 4 Now it came to pass, when they spake daily unto him, and he hearkened not unto them, that they told Haman, to see whether Mordecai’s matters would stand: for he had told them that he was a Jew. 5 And when Haman saw that Mordecai bowed not, nor did him reverence, then was Haman full of wrath. 6 And he thought scorn to lay hands on Mordecai alone; for they had shewed him the people of Mordecai: wherefore Haman sought to destroy all the Jews that were throughout the whole kingdom of Ahasuerus, even the people of Mordecai.
7 ¶ In the first month, that is , the month Nisan, in the twelfth year of king Ahasuerus, they cast Pur, that is , the lot, before Haman from day to day, and from month to month, to the twelfth month , that is , the month Adar.
8 ¶ And Haman said unto king Ahasuerus, There is a certain people scattered abroad and dispersed among the people in all the provinces of thy kingdom; and their laws are diverse from all people; neither keep they the king’s laws: therefore it is not for the king’s profit to suffer them. 9 If it please the king, let it be written that they may be destroyed: and I will pay ten thousand talents of silver to the hands of those that have the charge of the business, to bring it into the king’s treasuries. 10 And the king took his ring from his hand, and gave it unto Haman the son of Hammedatha the Agagite, the Jews’ enemy. 11 And the king said unto Haman, The silver is given to thee, the people also, to do with them as it seemeth good to thee. 12 Then were the king’s scribes called on the thirteenth day of the first month, and there was written according to all that Haman had commanded unto the king’s lieutenants, and to the governors that were over every province, and to the rulers of every people of every province according to the writing thereof, and to every people after their language; in the name of king Ahasuerus was it written, and sealed with the king’s ring. 13 And the letters were sent by posts into all the king’s provinces, to destroy, to kill, and to cause to perish, all Jews, both young and old, little children and women, in one day, even upon the thirteenth day of the twelfth month, which is the month Adar, and to take the spoil of them for a prey. 14 The copy of the writing for a commandment to be given in every province was published unto all people, that they should be ready against that day. 15 The posts went out, being hastened by the king’s commandment, and the decree was given in Shushan the palace. And the king and Haman sat down to drink; but the city Shushan was perplexed.
1 Pēc šiem notikumiem ķēniņš Ahasvers iecēla augstākā godā un visaugstākā amatā agagieti Hamanu, Hammedatas dēlu, un iekāroja viņa sēdekli augstāk par visu dižciltīgo sēdekļiem savā galmā.
2 Un visiem ķēniņa galma apkalpotājiem un ierēdņiem bija jāliecas un jāze-mojas Hamana priekšā, jo tā ķēniņš attiecībā uz viņu bija pavēlējis. Bet Mordochajs neliecās un arī nekrita viņa priekšā pie zemes.
3 Tad ķēniņa apkalpotāji, kas bija pie vārtiem, jautāja Mordochajam: „Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?“
4 Kad viņi jautāja tā viņam caurām dienām, un kad viņš tomēr neklausījās uz viņiem, viņi stāstīja to Hamanam, lai redzētu, vai Mordochaja pašattaisnojums tiks atzīts, jo viņš bija stāstījis viņiem, ka viņš ir jūds.
5 Un kad Hamans redzēja, ka Mordochajs tiešām nelokās un nezemojas viņa priekšā, tad viņš kļuva visai dziļu dusmu pilns.
6 Taču viņš turēja zem sava goda pacelt roku vienīgi pret Mordochaju, jo viņam bija paziņots, kādas tautas loceklis Mordochajs esot. Tādēļ viņam radās nodoms reizē ar Mordochaju iznīcināt visus jūdus, kas mita visā Ahasvera valstī.
7 Pirmaja mēnesī, kas ir nīsāna mēnesis, ķēniņa Ahasvera divpadsmitajā valdīšanas gadā, meta pūr, tas ir meslus, Hamana priekšā no dienas dienā, un viņi meta tos no mēneša mēnesī līdz divpadsmitajam mēnesim, kas ir adara mēnesis.
8 Tad Hamans sacīja ķēniņam Ahasveram: „Ir kāda tauta, kas ir izkaisīta un izklīdināta starp citām visās tavas valsts zemēs; tās likumi atšķiras no ikvienas tautas likumiem, un ķēniņa likumus viņi nepilda, tā ka ķēniņam neklājas tos neievērotus atstāt mierā.
9 Ja ķēniņam tas šķiet labi, lai uzraksta, ka viņi jāiznīcina, un es iesvēršu desmit tūkstošus sudraba talantu ķēniņa ierēdņu rokās, lai tos nodotu ķēniņa mantnīcā.“
10 Tad ķēniņš novilka savu zīmoga gredzenu no savas rokas un deva to agagietim Hamanam, Hammedatas dēlam, jūdu ienaidniekam,
11 Un ķēniņš sacīja Hamanam: „Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk.“
12 Tad pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā valdība sasauca ķēniņa rakstvežus un rakstīja saskaņā ar visu to, ko pavēlēja Hamans, ķēniņa zemes pārziņiem un pārvaldniekiem, kas bija katrā zemē, un ikvienas tautas dižciltīgajiem katrai zemei tās rakstā un katrai tautai viņas valodā; to rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmogu.
13 Vēstules izsūtīja ar steigļiem uz visām ķēniņa zemēm, lai iznīcinātu, nokautu un izdeldētu visus jūdus, sākot no zēna līdz sirmgalvim, mazus bērnus un sievietes, vienā dienā, proti, divpad-smitā mēneša trīspadsmitajā dienā, kas ir adara mēnesis, un arī lai nolaupītu viņu mantu.
14 Norakstu no tā, kas bija rakstīts, kā pavēli vajadzēja nodot katrā zemē, darot to zināmu visām tautām, lai tās būtu sagatavotas šai dienai.
15 Steigļi naski devās prom ar ķēniņa pavēli. Šo pavēli izsludināja arī galvas pilsētā Sūsos. Ķēniņš un Hamans atsēdās, lai dzertu, bet Sūsu pilsēta bija satraukuma pilna.
