1 There is an evil which I have seen under the sun, and it is common among men: 2 A man to whom God hath given riches, wealth, and honour, so that he wanteth nothing for his soul of all that he desireth, yet God giveth him not power to eat thereof, but a stranger eateth it: this is vanity, and it is an evil disease.
3 ¶ If a man beget an hundred children , and live many years, so that the days of his years be many, and his soul be not filled with good, and also that he have no burial; I say, that an untimely birth is better than he. 4 For he cometh in with vanity, and departeth in darkness, and his name shall be covered with darkness. 5 Moreover he hath not seen the sun, nor known any thing: this hath more rest than the other.
6 ¶ Yea, though he live a thousand years twice told , yet hath he seen no good: do not all go to one place?
7 All the labour of man is for his mouth, and yet the appetite is not filled. 8 For what hath the wise more than the fool? what hath the poor, that knoweth to walk before the living?
9 ¶ Better is the sight of the eyes than the wandering of the desire: this is also vanity and vexation of spirit. 10 That which hath been is named already, and it is known that it is man: neither may he contend with him that is mightier than he.
11 ¶ Seeing there be many things that increase vanity, what is man the better? 12 For who knoweth what is good for man in this life, all the days of his vain life which he spendeth as a shadow? for who can tell a man what shall be after him under the sun?
1 Ir kāds ļaunums, ko es redzēju zem saules un kas smagi guļ uz cilvēkiem:
2 Ja Dievs ir devis kādam cilvēkam bagātību, laicīgu mantu un godu, tā ka viņam nekā netrūkst no visa tā, ko viņa sirds kāro, bet ja Dievs viņam neļauj no visa tā neko baudīt un to bauda svešinieks, tad tas ir nožēlojami, un ir tiešām liels ļaunums!
3 Ja kāds kā tēvs dzemdinātu simts bērnus un dzīvotu daudz gadu, un viņam būtu garš mūžs, bet viņš nevarētu savu dzīves laimi izjust un baudīt, —un viņam pat netiktu ne kapa vieta, —tas es saku: „Laimīgāks nekā viņš ir nelaikā dzimis nedzīvs bērns!“
4 Jo tas nāk kā nekas pasaulē un tāds pats aiziet tumsībā, un viņa vārds paliek aizklāts ar tumsu.
5 Viņš nav arī sauli redzējis un neko nezina no tās, bet miera ziņā viņam ir labāki nekā tam.
6 Un ja pat kāds dzīvotu divi reizes tūkstoš gadus un savā dzīvē nemaz neredzētu prieku, vai tad tomēr viss viņu garais mūžs nenovestu pie viena un tā paša gala?
7 Visas cilvēka pūles ir domātas viņa mutei, un tomēr viņa ēstgriba pilnīgi nekad netiek apmierināta.
8 Un kas vairāk atlec gudrajam nekā neprašam? —Vai kas nabagam, kurš zina staigāt īsto dzīves ceļu?
9 Labāki ir ko ar acīm uzskatīt nekā iekārē apkārt maldīties; arī tāda rīcība ir niecība un vēja ķeršana.
10 Viss, kas notiek, ir jau sen noteikts, un jau laikus ir stingri nolikts, kas kāds cilvēks būs un kā kūpam klāsies, un neviens nespēj tiesāties ar to, kas ir stiprāks nekā viņš.
11 Tiešām, ar to saistās nereti daudz vārdu, bet tie tikai vairo niecību; un kāds labums no tā in cilvēkam?
12 Tiešām, kas gan zina, kas cilvēkam ir par labu šinī viņa īsajā mūžā, ko viņš savā niecībā pavada, pats būdams ēnai līdzīgs? Un kas gan var cilvēkam pastāstīt, kas pēc viņa notiks zem saules?
