1 Then we turned, and went up the way to Bashan: and Og the king of Bashan came out against us, he and all his people, to battle at Edrei. 2 And the LORD said unto me, Fear him not: for I will deliver him, and all his people, and his land, into thy hand; and thou shalt do unto him as thou didst unto Sihon king of the Amorites, which dwelt at Heshbon. 3 So the LORD our God delivered into our hands Og also, the king of Bashan, and all his people: and we smote him until none was left to him remaining. 4 And we took all his cities at that time, there was not a city which we took not from them, threescore cities, all the region of Argob, the kingdom of Og in Bashan. 5 All these cities were fenced with high walls, gates, and bars; beside unwalled towns a great many. 6 And we utterly destroyed them, as we did unto Sihon king of Heshbon, utterly destroying the men, women, and children, of every city. 7 But all the cattle, and the spoil of the cities, we took for a prey to ourselves. 8 And we took at that time out of the hand of the two kings of the Amorites the land that was on this side Jordan, from the river of Arnon unto mount Hermon; 9 (Which Hermon the Sidonians call Sirion; and the Amorites call it Shenir;) 10 All the cities of the plain, and all Gilead, and all Bashan, unto Salchah and Edrei, cities of the kingdom of Og in Bashan. 11 For only Og king of Bashan remained of the remnant of giants; behold, his bedstead was a bedstead of iron; is it not in Rabbath of the children of Ammon? nine cubits was the length thereof, and four cubits the breadth of it, after the cubit of a man.
12 And this land, which we possessed at that time, from Aroer, which is by the river Arnon, and half mount Gilead, and the cities thereof, gave I unto the Reubenites and to the Gadites. 13 And the rest of Gilead, and all Bashan, being the kingdom of Og, gave I unto the half tribe of Manasseh; all the region of Argob, with all Bashan, which was called the land of giants. 14 Jair the son of Manasseh took all the country of Argob unto the coasts of Geshuri and Maachathi; and called them after his own name, Bashan-havoth-jair, unto this day. 15 And I gave Gilead unto Machir. 16 And unto the Reubenites and unto the Gadites I gave from Gilead even unto the river Arnon half the valley, and the border even unto the river Jabbok, which is the border of the children of Ammon; 17 The plain also, and Jordan, and the coast thereof , from Chinnereth even unto the sea of the plain, even the salt sea, under Ashdoth-pisgah eastward.
18 ¶ And I commanded you at that time, saying, The LORD your God hath given you this land to possess it: ye shall pass over armed before your brethren the children of Israel, all that are meet for the war. 19 But your wives, and your little ones, and your cattle, (for I know that ye have much cattle,) shall abide in your cities which I have given you; 20 Until the LORD have given rest unto your brethren, as well as unto you, and until they also possess the land which the LORD your God hath given them beyond Jordan: and then shall ye return every man unto his possession, which I have given you.
21 ¶ And I commanded Joshua at that time, saying, Thine eyes have seen all that the LORD your God hath done unto these two kings: so shall the LORD do unto all the kingdoms whither thou passest. 22 Ye shall not fear them: for the LORD your God he shall fight for you. 23 And I besought the LORD at that time, saying, 24 O Lord GOD, thou hast begun to shew thy servant thy greatness, and thy mighty hand: for what God is there in heaven or in earth, that can do according to thy works, and according to thy might? 25 I pray thee, let me go over, and see the good land that is beyond Jordan, that goodly mountain, and Lebanon. 26 But the LORD was wroth with me for your sakes, and would not hear me: and the LORD said unto me, Let it suffice thee; speak no more unto me of this matter. 27 Get thee up into the top of Pisgah, and lift up thine eyes westward, and northward, and southward, and eastward, and behold it with thine eyes: for thou shalt not go over this Jordan. 28 But charge Joshua, and encourage him, and strengthen him: for he shall go over before this people, and he shall cause them to inherit the land which thou shalt see. 29 So we abode in the valley over against Beth-peor.
1 „Tad mēs pagriezāmies un devāmies augšup pa Basanas ceļu, un Ogs, Basanas ķēniņš, ar visu savu karotāju saimi devās mums pretim, lai mūs sastaptu un lai ar mums cīnītos pie Edrejas.
2 Bet tas Kungs man sacīja: „Nebīsties no viņa, jo Es esmu viņu pašu, ir visu viņa tautu, ir visu viņa zemi nodevis tavās rokās, un tev ar viņu būs tāpat rīkoties, kā tu esi rīkojies ar amoriešu ķēniņu Sichonu, kas dzīvoja Hešbonā.“
3 Un tas Kungs, mūsu Dievs, nodeva mūsu rokās arī Ogu, Basanas ķēniņu, līdz ar visu viņa tautu, un mēs to sakāvām tā, ka pat neviens izbēgušais nepalika pāri.
4 Un tanī laikā mēs ieņēmām visas viņa pilsētas; tur nepalika nevienas pilsētas, ko mēs nebūtu ieņēmuši; tās bija tās sešdesmit pilsētas, kas atradās visā Argoba apgabalā Oga ķēniņa valstī Basanā.
5 Visas šīs pilsētas bija nocietinātas ar augstiem mūriem, divviru vārtiem un dzelzs aizšaujamiem; bez tam vēl bija daudz mūriem neiežogotu miestu.
6 Un mēs visu to pilnīgi iznīcinājām, kā mēs to bijām darījuši Sichonam, Hešbonas ķēniņam, un mūsu iznīcināšanai par upuri krita visi pilsētas vīrieši, sievietes un bērni.
7 Bet visus lopus un pilsētās salaupīto mantu mēs paturējām sev kā laupījumu.
8 Un tā mēs tanī laikā atņēmām diviem amoriešu ķēniņiem zemi, kas atradās viņpus Jardānai, no Arnonas upes līdz Hermona kalnam—
9 Sidonieši sauc Hermona kalnu par Sirionu, but amorieši to sauc par Senīru, —
10 Visas pilsētas līdzenumā un visu Gileādu un visu Basanu līdz Šalkai un Edrejai, pilsētas, kas atrodas ķēniņa Oga, Basanas ķēniņa valstī.
11 Jo vienīgi Ogs, Basanas ķēniņš, bija beidzamais atlikušais no refajiešiem, no tiem pārpalikušiem milžiem; tiešām, viņa atdusas vieta bija darināta no dzelzs, —vai tā nav Amona bērnu Rābā? Deviņas olektis ir tās gājums, un četras olektis tās platums, pēc vispārējā olekšu mēra mērojot.
12 Bet tad nu šo zemi mēs sev tanī laikā pakļāvām, un, sākot ar Aroēru, kas atrodas pie Arnonas upes, un vienu pusi no Gileādas kalnāja līdz ar tās pilsētām es atdevu Rūbena un Gada cilts piederīgiem.
13 Bet atlikušo Gileādas apgabalu un visu Basanu, Oga ķēniņa valsti, es atdevu Manases pusciltij, tas ir, visu Argoba apgabalu; visu Basanu sauc par refajiešu zemi.
14 Jaīrs, Manases dēls, iekajroja visu Argoba apgabalu līdz pat gešūriešu un maāchatiešu robežām, un viņš pārdēvēja Basanu pēc sava vārda par Hāvot-Jair, par Jaīra ciemiem, tā tie saucas vēl līdz šai dienai.
15 Un Machīram es devu Gileādu,
16 Bet Rūbena un Gada pēcnācējiem es devu apgabalu no Gileādas līdz Arnonas upei, pašu upes līci un krastmalas līdz Jabokas upei, Amona bērnu robežai,
17 Un līdzenumu līdz ar Jardānu, un tai piegulošo apgabalu, un robežu novadu no Genecaretes ezera līdz Tuksneša jūrai zem Pizgas kraujām nogāzēm pret rītiem.
18 Un tanī laikā es jums pavēlēju, teikdams: „Tas Kungs, jūsu Dievs, ir jums šo zemi devis, lai jūs to iegūtu sev īpašumā; tādēļ, visi uzticamie vīri, izeita Sāls jūrai. apbruņojušies savu brāļu, Israēla bērnu, priekšgalā.
19 Tikai savas sievas un savus mazos bērnus un savus ganāmos pulkus, —jo to es zinu, ka jums ir daudz ganāmpulku, —atstājiet savās pilsētās, ko es esmu jums devis,
20 Tiekāms tas Kungs arī jūsu tautas brāļiem, tāpat kā jums, piešķirs miera pilnu dzīvi, un arī viņi iemantos zemi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jardānas; tad jūs ikviens atgriezīsities savā īpašumā, ko es esmu jums devis.“ —
21 Es Jozuam tai laikā pavēlēju un teicu: „Tavas acis ir visu redzējušas, ko tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis šiem diviem ķēniņiem; tā tas Kungs darīs visām ķēniņu valstīm, kurām tu iesi cauri.
22 Nebīsties no viņiem, jo tas Kungs, jūsu Dievs, par jums karos!“
23 Un arī es izlūdzos žēlastību no tā Kunga šinī laikā, sacīdams:
24 „Ak Kungs, mans Dievs, Tu jau sen esi sācis rādīt savam kalpam ir savu varenību, ir savu stiprumu; jo kur ir tāds stiprs Dievs debesīs un virs zemes, kas ir darījis tādus darbus, kā tos, ko Tu esi darījis, un ar tādu spēku kā Tu?
25 Ļauj, lūdzams, man celties pāri un skatīt labo zemi viņpus Jardānas, tās zemes skaistos kalnus, bet it īpaši Libanona kalnāju!“
26 Bet tas Kungs bija jūsu dēļ uz mani sadusmojies, un Viņš mani neuzklausīja, bet man sacīja: „Lai tev pietiek! Nerunā vairāk par šo lietu ar Mani!
27 Kāp augšā uz Pizgas kalna galotni un pacel savas acis pret vakariem un pret ziemeļiem, pret dienvidiem un pret rītiem un apskati to zemi ar savām acīm, jo tu neiesi pāri Jardānai.
28 Dodi Jozuam pavēles, stiprini un drošini viņu, jo viņš šīs tautas priekšgalā celsies pāri, un viņš tai dos īpašumā to zemi, ko tu redzēsi.“ —
29 Un tā mēs palikām ielejā pretim Bet-Peorai.“
