1 If there be a controversy between men, and they come unto judgment, that the judges may judge them; then they shall justify the righteous, and condemn the wicked. 2 And it shall be, if the wicked man be worthy to be beaten, that the judge shall cause him to lie down, and to be beaten before his face, according to his fault, by a certain number. 3 Forty stripes he may give him, and not exceed: lest, if he should exceed, and beat him above these with many stripes, then thy brother should seem vile unto thee.
4 ¶ Thou shalt not muzzle the ox when he treadeth out the corn .
5 ¶ If brethren dwell together, and one of them die, and have no child, the wife of the dead shall not marry without unto a stranger: her husband’s brother shall go in unto her, and take her to him to wife, and perform the duty of an husband’s brother unto her. 6 And it shall be, that the firstborn which she beareth shall succeed in the name of his brother which is dead, that his name be not put out of Israel. 7 And if the man like not to take his brother’s wife, then let his brother’s wife go up to the gate unto the elders, and say, My husband’s brother refuseth to raise up unto his brother a name in Israel, he will not perform the duty of my husband’s brother. 8 Then the elders of his city shall call him, and speak unto him: and if he stand to it , and say, I like not to take her; 9 Then shall his brother’s wife come unto him in the presence of the elders, and loose his shoe from off his foot, and spit in his face, and shall answer and say, So shall it be done unto that man that will not build up his brother’s house. 10 And his name shall be called in Israel, The house of him that hath his shoe loosed.
11 ¶ When men strive together one with another, and the wife of the one draweth near for to deliver her husband out of the hand of him that smiteth him, and putteth forth her hand, and taketh him by the secrets: 12 Then thou shalt cut off her hand, thine eye shall not pity her .
13 ¶ Thou shalt not have in thy bag divers weights, a great and a small. 14 Thou shalt not have in thine house divers measures, a great and a small. 15 But thou shalt have a perfect and just weight, a perfect and just measure shalt thou have: that thy days may be lengthened in the land which the LORD thy God giveth thee. 16 For all that do such things, and all that do unrighteously, are an abomination unto the LORD thy God.
17 ¶ Remember what Amalek did unto thee by the way, when ye were come forth out of Egypt; 18 How he met thee by the way, and smote the hindmost of thee, even all that were feeble behind thee, when thou wast faint and weary; and he feared not God. 19 Therefore it shall be, when the LORD thy God hath given thee rest from all thine enemies round about, in the land which the LORD thy God giveth thee for an inheritance to possess it, that thou shalt blot out the remembrance of Amalek from under heaven; thou shalt not forget it .
1 „Kad starp vīriem ir kādas nesaskaņas un tie nāk pie tiesas, tad lai pār tiem spriež tiesu: taisnais lai tiek attaisnots, bet netaisnais lai tiek notiesāts.
2 Un ja vainīgais ir pelnījis sitienus, tad lai soģis liek tam nomesties zemē, un soģa klātienē lai tiesas kalps tam dod sitienus skaitā, kas samērā ar viņa vainu.
3 Viņam var dot četrdesmit sitienus, bet vairāk ne, jo, ja to vēl vairāk sistu ar daudz sitieniem, tad tavs ciltsbrālis tiktu pārāk pazemots tavās acīs.
4 Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu aizsiet.
5 Kad brāļi kopā dzīvo un viens no viņiem nomirst un tam nav dēlu, tad tā mirušā sieva lai nekļūst par sievu kādam citam, svešam vīram, bet lai viņas vīra brālis iet pie viņas un ņem sev par sievu, un lai tai dara, kas vīra brālim pienākas.
6 Un pirmdzimušajam, ko viņa dzemdēs, viņam būs dot sava nomirušā brāļa vārdu, lai tā vārds netiek izdzēsts no Israēla vidus.
7 Bet ja šim turam netīk ņemt svaiņiem par sievu, tad lai viņa brāļa sieva iet pie vecajiem vārtos un lai tiem saka: „Mans svainis liedzas atkal uzcelt savam brālim vārdu Israēlā; viņš negrib pildīt svaiņa laulības pienākumu!“
8 Tad lai pilsētas vecaji viņu aicina un lai ar viņu rīmā; bet ja tad viņš nostājas un saka: „Man nepatīk viņu ņemt!“
9 Tad lai viņa svamiene pieiet klāt pie viņa un, vecajiem to redzot, lai tā nomauc viņam no kājas sandali, lai iespļauj tam sejā, nodod savu liecību un skāļā balsī saka: „Tā lai notiek ikkatram vīram, kas sava brāļa namu negribuzcelt!“
10 Un viņa nams lai tiek Israēlā nosaukts baskāju nams. —
11 Kad divi vīri, ciltsbrāļi kaujas savā starpā, viens pret otru, un piesteidzas viena vīra sieva, lai glābtu savu vīru no tā rokas, kas tam sit, un viņa izstiepj savu roku un stipri sagrābj sitēja kaimumu,
12 Tad tev būs viņai to roku nocirst, un tavas acis lai viņu nežēlo!
13 Tev nebūs divējādus atsvarus turēt savā somā—lielus un mazus,
14 Tev nebūs turēt savā namā divējādu labības mēru—lielu un mazu,
15 Bet lai tev ir pilnīgs un taisns svars, un lai tev ir pilnīgs un taisns mērs, lai tu ilgi dzīvo zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos;
16 Jo ikviens, kas to dara, ikviens, kas dara netaisni, tas tam Kungam, tavam Dievam, ir negantība.
17 Piemini, ko tev darīja amalekieši ceļā, kad jūs bijāt izgājuši no Ēģiptes,
18 Kā viņi tev, kad tu virzījies uz priekšu un kad tavējie bija noguruši un slābani, bez bailēm Dieva priekšā uzbruka un visus tos no taviem ļaudīm nogalināja, kuji novājējuma dēļ bija atpalikuši.
19 Kad nu tas Kungs, tavs Dievs, reiz būs tev devis mieru no visiem taviem ienaidniekiem, kas tev ir visapkārt tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, dos tev iegūt par īpašumu, tad amalekiešu piemiņu tev būs izdzēst no pasaules. To neaizmirsti!“
