1 In the first year of Belshazzar king of Babylon Daniel had a dream and visions of his head upon his bed: then he wrote the dream, and told the sum of the matters. 2 Daniel spake and said, I saw in my vision by night, and, behold, the four winds of the heaven strove upon the great sea. 3 And four great beasts came up from the sea, diverse one from another. 4 The first was like a lion, and had eagle’s wings: I beheld till the wings thereof were plucked, and it was lifted up from the earth, and made stand upon the feet as a man, and a man’s heart was given to it. 5 And behold another beast, a second, like to a bear, and it raised up itself on one side, and it had three ribs in the mouth of it between the teeth of it: and they said thus unto it, Arise, devour much flesh. 6 After this I beheld, and lo another, like a leopard, which had upon the back of it four wings of a fowl; the beast had also four heads; and dominion was given to it. 7 After this I saw in the night visions, and behold a fourth beast, dreadful and terrible, and strong exceedingly; and it had great iron teeth: it devoured and brake in pieces, and stamped the residue with the feet of it: and it was diverse from all the beasts that were before it; and it had ten horns. 8 I considered the horns, and, behold, there came up among them another little horn, before whom there were three of the first horns plucked up by the roots: and, behold, in this horn were eyes like the eyes of man, and a mouth speaking great things.
9 ¶ I beheld till the thrones were cast down, and the Ancient of days did sit, whose garment was white as snow, and the hair of his head like the pure wool: his throne was like the fiery flame, and his wheels as burning fire. 10 A fiery stream issued and came forth from before him: thousand thousands ministered unto him, and ten thousand times ten thousand stood before him: the judgment was set, and the books were opened. 11 I beheld then because of the voice of the great words which the horn spake: I beheld even till the beast was slain, and his body destroyed, and given to the burning flame. 12 As concerning the rest of the beasts, they had their dominion taken away: yet their lives were prolonged for a season and time. 13 I saw in the night visions, and, behold, one like the Son of man came with the clouds of heaven, and came to the Ancient of days, and they brought him near before him. 14 And there was given him dominion, and glory, and a kingdom, that all people, nations, and languages, should serve him: his dominion is an everlasting dominion, which shall not pass away, and his kingdom that which shall not be destroyed.
15 ¶ I Daniel was grieved in my spirit in the midst of my body, and the visions of my head troubled me. 16 I came near unto one of them that stood by, and asked him the truth of all this. So he told me, and made me know the interpretation of the things. 17 These great beasts, which are four, are four kings, which shall arise out of the earth. 18 But the saints of the most High shall take the kingdom, and possess the kingdom for ever, even for ever and ever. 19 Then I would know the truth of the fourth beast, which was diverse from all the others, exceeding dreadful, whose teeth were of iron, and his nails of brass; which devoured, brake in pieces, and stamped the residue with his feet; 20 And of the ten horns that were in his head, and of the other which came up, and before whom three fell; even of that horn that had eyes, and a mouth that spake very great things, whose look was more stout than his fellows. 21 I beheld, and the same horn made war with the saints, and prevailed against them; 22 Until the Ancient of days came, and judgment was given to the saints of the most High; and the time came that the saints possessed the kingdom. 23 Thus he said, The fourth beast shall be the fourth kingdom upon earth, which shall be diverse from all kingdoms, and shall devour the whole earth, and shall tread it down, and break it in pieces. 24 And the ten horns out of this kingdom are ten kings that shall arise: and another shall rise after them; and he shall be diverse from the first, and he shall subdue three kings. 25 And he shall speak great words against the most High, and shall wear out the saints of the most High, and think to change times and laws: and they shall be given into his hand until a time and times and the dividing of time. 26 But the judgment shall sit, and they shall take away his dominion, to consume and to destroy it unto the end. 27 And the kingdom and dominion, and the greatness of the kingdom under the whole heaven, shall be given to the people of the saints of the most High, whose kingdom is an everlasting kingdom, and all dominions shall serve and obey him. 28 Hitherto is the end of the matter. As for me Daniel, my cogitations much troubled me, and my countenance changed in me: but I kept the matter in my heart.
1 Bābeles ķēniņa Belsacara pirmajā valdīšanas gadā Daniēls redzēja sapni, un, guļot gultā, viņam acu priekšā atplaiksnījās dažādas parādības. Viņš aprakstīja sapni un atstāstīja parādību galveno saturu šādi:
2 „Savā nakts skatījumā man bija parādība, un es redzēju garā, ka četri debess vēji drāzās cits citam pretī pa plašo pasaules jūru, sakuldami augstus viļņus.
3 No jūras tad izkāpa četri milzīgi zvēri, kas visi bija dažādi pēc sava izskata.
4 Pirmais izskatījās kā lauva, bet tam bija ērgļa spārni. Es aplūkoju to, tiekāms tam izrāva spārnus un tas piecēlās no zemes, nostājās kā cilvēks uz savām kājām un tam deva cilvēka sirdi.
5 Tad parādījās vēl kāds otrs zvērs, tas izskatījās kā lācis; viņš bija piecēlies tikai ar vienu savu pusi, tam bija zobos trīs ribas. Tam kāds sacīja: „Celies, ēd daudz gaļas!“
6 Kad es tad atkal paskatījos, es ieraudzīju vēl vienu zvēru, tas izskatījās pēc pantera, bet tam bija četri putna spārni uz muguras. Šim zvēram bija arī četras galvas, tam tika piešķirta valdnieka vara.
7 Tad man parādījās manā nakts redzējumā pēkšņi ceturtais zvērs, tas bija briesmīgs un bīstams un ārkārtīgi stiprs; tam bija lieli un vareni dzelzs zobi, kā arī nagi no vara, tas aprija un iznīcināja visu, un kas atlika, to tas samina ar kājām; tas bija pavisam citāds nekā visi pārējie zvēri, tam bija arī desmit ragi.
8 Es aplūkoju visai uzmanīgi šos ragus un redzēju, ka to starpā parādījās vēl viens mazs rags un trīs no tā agrākiem ragiem tika izlauzti. Un redzi, šim ragam bija acis kā cilvēka acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas.
9 Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam bija drēbes baltas kā sniegs, un galvas mati kā tīra vilna; viņa tronis bija no uguns liesmām, un tam bija riteņi, kas gailējās kvēlojošās ugunis.
10 No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoš reizes desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas.
11 Es raudzījos uz visu izbrīnējies to skaļo runu dēļ, ar kādām uzstājās rags; es skatījos tālāk, kamēr zvēru nogalināja, viņa miesu sadalīja gabalos un to iemeta ugunī.
12 Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, un viņu dzīves ilgumu noteica sīki uz gadu un stundu.
13 Kamēr es biju nogrimis nakts parādību apskatē, es redzēju, kā debess padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā; tas pienāca pie cienījamā sirmgalvja, un to nostatīja sirmgalvja priekšā.
14 Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļā-vās visas tautas, tautības un valodu vienības; viņa vara ir mūžīga, viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt.
15 Tā kā es, Daniēls, redzētā dēļ jutos savā garā stipri uztraukts esam un skatītās parādības iedvesa man bailes,
16 Tad es piegāju pie viena no tiem, kas tur stāvēja, un prasīju izskaidrojumu visam tam. Viņš man atbildēja un deva šādus aizrādījumus par manis redzētām norisēm:
17 „Četri lielie zvēri ir četri ķēniņi, kas celsies virs zemes.
18 Bet Visuaugstā svētie pārņems valdīšanu un to paturēs mūžīgi, pat mūžu mūžos.“
19 Tad es gribēju dabūt skaidrību par ceturto zvēru, kas bija citāds nekā visi pārējie: bija sevišķi briesmīgs, ar dzelzs zobiem un vaŗa nagiem, kas aprija visu un to, kas atlika, samina zem savām kājām.
20 Arī par tiem desmit ragiem uz viņa galvas es meklēju skaidrību un par to ragu, kas izrietās, kad trīs ragi bija izkrituši, un kam bija acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas, un kas bija lielāks nekā visi citi.
21 Es arī redzēju, kā šis rags kafoja ar svētajiem un tos arī uzveica,
22 Kamēr nāca cienīgais sirmgalvis un piešķīra tiesu un taisnību Visuaugstā svētajiem, kā arī iestājās tas laiks, kad svētie pārņēma varu savā ilgstošā rīcībā.
23 Viņš tad man deva šādu paskaidrojumu: „Ceturtais zvērs ir ceturtā valsts, kas nāks virs zemes, un kas ir citāda nekā visas citas valstis: tā aprīs visu zemi, to samīs un satrieks druskās.
24 Desmit ragi nozīmē desmit ķēniņus, kas celsies no šīs valsts, un pēc tiem izvirzīsies viens, kas ir citāds nekā agrākie un nogāzīs trīs ķēniņus.
25 Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību; viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divi gadus un vēl vienu pusgadu.
26 Bet tad notiks tiesa, un tam atņems varu, lai tai darītu galu un to iznīcinātu.
27 Tad nodos ķēniņa valstību, varu un virskundzību pār visām valstīm apakš debesīm Visuaugstā svēto tautai. Tās valstība ir mūžīga, un visas varas tai kalpos un būs padotas.“
28 Tās ir apraksta beigas. Manas pārdomas par redzēto sapni mani, Daniēlu, garā ļoti satrauca, tā ka pārvei-dojās mana sejas krāsa, mans vaigs palika bāls, bet savus pārdzīvojumus un sapni dzirdētās runas es paturēju savā sirdī.
